Šogad Latvijas ekonomikas izaugsme varētu saglabāties tuvu pagājušā gada rādītājiem, lai gan risku dēļ izaugsme var būt arī zemāka, prognozē komercbanku analītiķi.
Eksperti: Latvijas ekonomikas izaugsme varētu saglabāties pagājušā gada līmenī,
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Nordea» bankas ekonomikas eksperts Gints Belēvičs prognozē, ka bāzes scenārijā izaugsme šogad varētu būt ļoti tuvu pērn novērotajiem 2,4%. Arī šogad iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi balstīs mājsaimniecību privātais patēriņš, ko savukārt veicinās arvien pieaugošie iedzīvotāju ienākumi.
Belēvičs vērtē, ka pagājušā gada IKP pieauguma temps 2,4% apmērā labi atspoguļo izaugsmes dinamiku reģionā. Pašreizējos apstākļos izaugsmi virs 2% var uzskatīt pat par samērā augstu, taču izaugsmes tempiem ir tendence samazināties. No vienas puses, tirgos ir nedrošība un bažas par nākotnes perspektīvām, no otras puses - augošie iedzīvotāju ienākumi ļauj mazumtirdzniecības apjomiem būt ar plus zīmi, pat neraugoties uz augošo tendenci atlikt tēriņus un veidot uzkrājumus. Pārsteidzoši liels pienesums pērn bijis no būvniecības sektora, kas, visticamāk, veidojies vēl pirms termiņuzturēšanas atļauju saņemšanai nepieciešamā ieguldījuma sliekšņa palielināšanas. Tautsaimniecības rūpju bērns aizvadītajā gadā bija rūpniecība, kas periodu noslēgusi ar negatīviem izaugsmes rādītājiem.
«SEB bankas» ekonomists Dainis Gašpuitis atzīst, ka šis gads turpina uzturēt ļoti svārstīgas un risku pilnu izaugsmes vidi. Primārais ekonomikas vilcējs joprojām būs iekšzemes patēriņš, kam ir visi apstākļi turpināt augt, taču patēriņa izaugsmi noteiks iedzīvotāju noskaņojums. Lielākā nenoteiktība un straujākas izaugsmes potenciāls ir saistīts ar uzņēmēju investīciju aktivitāti. Pašreizējās aptaujas apliecina uzņēmēju piesardzību investīciju plānos, tāpēc liela loma būs pareizai valdības komunikācijai un efektīvai Eiropas Savienības fondu pieejamībai. Piesardzība lielā mērā izriet no sarežģītajiem apstākļiem Krievijas ekonomikā un politiskajā saspīlējumā reģionā. Tikmēr uz izteikti pozitīvas nots tiek vērtētas Lielbritānijas, ASV, Zviedrijas ekonomiku perspektīvas. Uzlabojas arī gaidas saistībā ar Vācijas ekonomiku. Līdz ar to pie pareiza fokusa un nedaudz veiksmes pastāv preču eksporta izaugsmes iespējas, kas varētu nedaudz uzlabot arī investīciju aktivitāti, vērtē ekonomists. Sarežģītāka gan varētu būt situācija ar pakalpojumu eksportu.
Rezultātā šogad ekonomikai joprojām ir iespējas noturēt izaugsmi pērnajā līmenī. Tomēr izšķiroša nozīme būs politiskajiem procesiem, kas skar Eiropas Savienības un Krievijas attiecības. Risku līmenis ir augsts, tāpēc iespēja, ka izaugsme var izrādīties zemāka, tomēr ir visai liela, rezumē «SEB bankas» ekonomists.
Savukārt «Swedbank» šogad prognozē 1,9% izaugsmi, proti, nedaudz lēnāku nekā pērn. Tas galvenokārt saistīts ar gaidāmo dziļo recesiju Krievijā un ievērojamu rubļa vērtības kritumu, kas vēl straujāk mazinās eksportu uz Krieviju un atstās negatīvu iespaidu uz investīciju plānu īstenošanu. Tomēr eksports uz citām valstīm, kur izaugsme prognozējama spējāka, gan turpinās augt, arī mājsaimniecības varēs atļauties palielināt savus tēriņus, jo algas turpinās kāpt, kamēr cenu kāpums būs visai niecīgs.
«Swedbank» vecākā ekonomiste Lija Strašuna gan uzskata, ka šāda izaugsme Latvijai ir par lēnu un, visticamāk, tā nebūs vienmērīga - dažas nozares izaugsmi izjutīs, bet dažām tā drīzāk varētu būt stagnācija vai pat kritums, piemēram, tām, kas ir ļoti atkarīgas no Krievijas tirgus. Piemēram, kamēr mazumtirdzniecībā vai komercpakalpojumos varētu būt kāpums, autotransportā drīzāk gaidāms kritums. Tādām eksportējošām nozarēm kā apstrādes rūpniecība, lauksamniecība, tūrisms situācija arī var būt ļoti nevienmērīga - viss atkarīgs no tā, cik diferencēts ir tirdzniecību partneru loks un cik veiksmīgi uzņēmēji varēs apgūt jaunus un esošus tirgus, skaidro ekonomiste.
«DNB bankas» ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš domā, ka pērn Latvijas ekonomikas izaugsme bija gluži perfekti sabalansēta. IKP un iekšzemes pieprasījums pērn auga identiskā ātrumā - par 2,4%. «To varētu saukt par nevainojami remdenu ekonomiku, jo izaugsmes temps diemžēl atpaliek no cerētā,» skaidro ekonomikas eksperts un vērš uzmanību, ka pērn pēdējā ceturksnī temps nedaudz atpalika no gada vidējā, IKP gada griezumā pieauga par 2,1%.
Strautiņš domā, ka šogad gada sākums un beigas būs ļoti atšķirīgi. Pirmajā ceturksnī ekonomika turpinās virzīties pa pērn sākto piebremzēšanās līkni, IKP pieauguma temps varētu noslīdēt pat līdz aptuveni 1% gada griezumā. Pašlaik ekonomiku uz priekšu virza galvenokārt iekšzemes pieprasījums, bet eksportam ir diezgan grūts periods. Taču turpmākajos ceturkšņos eksporta pieaugums pamazām kļūs spēcīgāks. Pērn ir daudz izdarīts, lai eksports augtu, un šogad šis darbs turpināsies. Pērn kopējā pašu kapitāla veidošana auga tikai par 1,6%, taču nefinanšu investīcijas rūpniecībā pirmajos trīs ceturkšņos palielinājās par trešdaļu. Šogad ieguldījumi pašu kapitāla veidošanā kāps krietni straujāk, pārsniedzot IKP pieauguma tempu. Investīcijas rūpniecībā turpinās, lielā mērā pateicoties Eiropas Savienības fondiem, lieli ieguldījumi šogad tiks veikti infrastruktūrā.
Kā ziņots, Latvijas IKP pērn, salīdzinot ar 2013.gadu, salīdzināmajās cenās palielinājās par 2,4%. IKP pērn faktiskajās cenās bija 24,1 miljards eiro.
Latvijas IKP pieaugums 2013.gadā bija 4,2%.