Reiznieces-Ozolas biroja vadītājs: subsidētās enerģijas nodoklis bija rupja valdības kļūda

Viņš minēja, ka attiecīgais lēmums bija pārkāpums no tiesiskās paļāvības viedokļa pret komersantiem, vienlaikus gan atzīstot, ka atsevišķos gadījumos bija atbalsta pārmaksa vai dubults atbalsts ar citiem mehānismiem.

Pēc Ābeles teiktā, bija samērīgāki risinājumi, kā cīnīties ar OIK kāpumu, un

ir liela iespēja, ka Latvija varētu tiesā zaudēt par attiecīgā mehānisma tiesiskumu.

Jau ziņots, ka iepriekš bija prognozēts straujš OIK pieaugums no pagājušā gada aprīļa. Lai to novērstu, valsts 2014.gada budžetā tika iezīmēta mērķdotācija 29,3 miljonu eiro apmērā - OIK no pagājušā gada aprīļa saruka par 0,4% (līdz 2,68 eirocentiem par kilovatstundu) un šogad saglabāsies nemainīga. Mērķdotāciju paredzēts segt no Elektroenerģijas lietotāju atbalsta fonda, kurā nonāk subsidētās enerģijas nodokļa ieņēmumi, taču fonda darbība jāsaskaņo ar EK, kas vēl tam nav devusi akceptu.

OIK atspoguļo publiskā tirgotāja iepriekšējā gada izmaksas, ko veido starpība starp iepirkuma tarifiem un elektroenerģijas tirgus cenu. Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likumam obligātā iepirkuma izmaksas no šīm stacijām kompensē visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji, bet šo izmaksu attiecināšanas metodiku nosaka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK).

OIK mainās ik gadu, to aprēķina atbilstoši normatīvajiem aktiem un apstiprina SPRK. Tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros piešķir Ekonomikas ministrija. Nosacījumus elektroenerģijas ražošanai un cenu noteikšanas kārtību regulē Ministru kabineta noteikumi - tie nosaka arī elektroenerģijas iepirkuma cenu. Tā ir diferencēta atkarībā no resursu un elektrostacijas veida.

Tāpat vēstīts, ka Rīgā trešdien notiek forums «Ceļā uz ilgtspējīgu energoapgādi Latvijā» - to rīko izdevniecība «Dienas Bizness» sadarbībā ar Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociāciju, «Latvenergo» un «Latvijas Gāzi».