Saeimas deputāts Imants Parādnieks (Nacionālā apvienība) ienākumu nevienlīdzības mazināšanai valstī rosina ieviest diferencētu neapliekamo minimumu un diferencētus iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumus par apgādībā esošu personu, balstoties uz diviem objektīviem rādītājiem - vidējo darba samaksu un minimālo ienākumu līmeni, aģentūra BNS trešdien uzzināja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē.
Viņš uzsvēra, ka diferencēts neapliekamais minimums un diferencēti atvieglojumi par apgādībā esošu personu nodrošinās objektīvu, mērķētu un ikgadēji mainīgu atbalstu, kas atkarīgs no valsts ekonomiskās izaugsmes.
Pēc viņa teiktā, tādējādi nepieciešams noteikt vispārēju atskaites punktu vidējās darba samaksas noteikšanai konkrētā laika sprīdī.
Parādnieks norādīja, ka šobrīd neapliekamā minimuma piemērošanas galvenā jēga un mērķis realitātē līdz galam nedarbojas. «Manuprāt, tikai loģiski, ka neapliekamā minimuma piemērošanas jēga un mērķis ir noteikt kādu konkrētu zemāko slieksni pie zemiem ienākumiem, kuri netiek aplikti ar nodokli, lai nodrošinātu personu ar nepieciešamajiem minimālajiem nepelnītajiem ienākumiem. (..) Pēc principa - neatņemsim no tiem, kuriem vismazāk ir. Diemžēl šis princips šobrīd īsti nedarbojas, jo mēs 75 eiro apmērā neapliekamo minimumu piemērojam, lai kāda arī nebūtu alga. (..) Fakts kā tāds, ka šis neapliekamais minimums tiek piemērots jebkādai algai, manuprāt, neatbilst tā piemērošanas jēgai un mērķim,» teica Parādnieks.
Savukārt atvieglojuma par apgādībā esošu personu piemērošanas jēga, pēc Parādnieka skaidrotā, ir vienādos darba apstākļos strādājošu personu ienākumu plaisas mazināšana attiecībā uz vienu strādājošā mājsaimniecības locekli starp nodarbinātajiem bez apgādājamiem un personām ar apgādājamiem. «Šobrīd šis atvieglojums par apgādībā esošu personu ir 165 eiro - vienalga, vai tas ir pieaugušais vai bērns un tieši tāpat līdz šim [atvieglojuma] apmēru noteica vien budžeta iespējas vai politiskā griba. Jāsaka, ka šeit gan to vairāk noteica objektīvi apsvērumi un tas mainījās laika gaitā,» sacīja deputāts.
Tāpat viņš norādīja, ka Latvijā arī no pagājušā gada nogales sāk izmantot rādītāju «minimālais ienākumu līmenis», kas aizstāj «iztikas minimuma» rādītāju. Minimālais ienākumu līmenis veido 40% no rīcībā esošo ienākumu mediānas pārrēķinātas uz ekvivalento patērētāju. Latvijā šobrīd minimālais ienākumu līmenis noteikts 129 eiro pirmajai personai mājsaimniecībā, savukārt 90 eiro otrajai personai mājsaimniecībā un bērniem.
Parādnieka pamatpiedāvājums diferencētam neapliekamajam minimumam nosaka, ka neapliekamais minimums ir minimālā ienākuma līmenī un šobrīd tas ir 129 eiro. Savukārt nākamo neapliekamā minimuma robežšķirtni Parādnieks rosina noteikt 50% no minimālā ienākumu līmeņa algām no 536 eiro, kas ir 70% no no vidējas darba samaksas 766 eiro. Neapliekamo minimumu nepiemērot Parādnieks rosina algām no 1149 eiro.
Savukārt atvieglojumu par apgādībā esošām personām Parādnieks rosina noteikt 125% apmērā no minimālā ienākumu līmeņa par pieaugušo, 150% apmērā no minimālā ienākumu līmeņa par vienu bērnu, 175% apmērā - par diviem bērniem, atvieglojumu saņemot par katru bērnu, un 200% apmērā par trijiem un vairāk bērniem, atvieglojumu saņemot par katru.
Pēc viņa teiktā, lai nodrošinātu neitrālu fiskālo ietekmi, kā arī panāktu nevienlīdzības mazināšanu, iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmi 2016.gadā nevajag samazināt, atstājot pašreizējā 23% līmenī.
Parādnieks rosina par 0,59% samazināt darba devēja valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksu, uzsverot, ka tādējādi tiks panākt pozitīvāka darba devēju attieksme. Pēc viņa teiktā, negatīva fiskālā ietekme valsts budžetā tādējādi būtu aptuveni 40 miljoni eiro, ko varētu kompensēt, novēršot regresivitāti, proti, atceļot valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksu griestus algām virs 4050 eiro mēnesī, kas tādejādi dotu papildu 30 miljonus eiro valsts budžetā.
Tostarp viena no Parādnieka iniciatīvām paredz ieviest papildus solidaritātes likmi valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksām 0,5% apmērā kā bezbērnu nodevu,
tāpat viņš aicināja apsvērt papildus nodokļu atvieglojuma noteikšanu vecākam, kurš viens audzina bērnus.
Viņš uzsvēra, ka bezbērnu likme ieviesta arī Vācijā, tādējādi Latvija nebūtu vienīga valsts, kur būtu šāda nodeva. Pēc viņa teiktā, ir iespējams panākt neitrālu fiskālo ietekmi, ja vispārējā valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksu samazinātu par 0,59%. Tas nozīmē to, ka tām personām, kuras kvalificēsies kā bezbērnu nodevas iespējamie maksātājie, šī likme tik un tā samazināsies par 0,09% , kā tas ir pašreiz," teica Parādnieks.
Deputāts minēja, ka
bezbērnu nodeva valsts budžetā dos papildus desmit miljonus eiro.
Pēc viņa teiktā, cilvēkiem, kuriem bērnu nevar būt, nodeva jāmaksā nebūs, jo viņi nebūs kvalificējušies kā bezbērnu nodevas maksātāji.
Parādnieks atzīmēja, ka ieviešot viņa ierosinājumus, tiks sniegts mērķtiecīgs atbalsts vismazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām, rēķinot proporcionāli pret ienākumiemu uz vienu mājsaimniecības locekli. Savukārt darba devējam būs papildus situmuls algot personu ar bērniem jo pie vienādas bruto algas ir lielāka faktiskā alga un ir mazāki darba nodokļi. Tāpat arī mazināsies ēnu ekonomika aplokšņu algu izmaksām, īpaši personām ar bērniem, tādējādi tieši šo iedzīvotāju grupu visvairāk pasargājot no sociālajiem riskiem,iestājoties kādam apdrošināšanas gadījumam.
Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālo lietu eksperts Pēteris Leiškalns norādīja, ka Parādnieka piedāvātais risinājums nevienlīdzības un nabadzības mazināšanai pašlaik ir labākais no tiem, kas ir izskanējuši publiskajā telpā. «Kaut vai tāpēc, ka tas piedāvā objektīvu, uz noteiktiem rādītājiem balstītu sistēmu kā tas pārsvarā ir Eiropas Savienības valstīs. Sevišķi pozitīvi vērtējama ir ideja par atvieglojuma par apgādībā esošu personu palielināšanu un diferencēšanu, jo tas tiešā veidā mazinātu nevienlīdzību un nabadzību augsta riska grupās,» teica Leiškalns.
Apakškomisijas deputāti trešdien vienojās aicināt Finanšu ministriju sniegt atzinumu par Parādnieka ierosinājumiem.
