Ekonomisti: Izaugsme pērn kļuva vājāka

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Lūka / LETA

Latvijas ekonomikas izaugsme pērn kļuva vājāka, Centrālās statistikas pārvaldes jaunākos datus par iekšzemes kopprodukta (IKP) pārmaiņām pērn komentē ekonomisti.

2014.gadā kopumā ekonomikas izaugsme bija 2,4%, rēķina «Swedbank» vecākā ekonomiste Lija Strašuna. Viņa vērš uzmanību, ka atbilstoši gaidītajam pērn pēdējā ceturksnī ekonomikas izaugsme bija nedaudz lēnāka nekā trešajā ceturksnī. IKP audzis par 0,4% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem un par 1,9% salīdzinājumā ar 2013.gada pēdējo ceturksni.

Strašuna skaidro, ka

galvenais izaugsmes palēnināšanās iemesls ir situācija Krievijā un, visticamāk, arī vārga eirozonas izaugsme.

Tas ietekmēja ne tikai eksportu, bet arī investīcijas, uzņēmumiem kļūstot daudz piesardzīgākiem jaunu projektu īstenošanā. Savukārt mājsaimniecību patēriņš saglabājis savu lomu kā galvenais izaugsmes virzītājspēks. Piemēram, mazumtirdzniecība ceturtajā ceturksnī auga par 4% salīdzinājumā ar attiecīgu periodu pērn, kas ir pat nedaudz straujāka izaugsme nekā trešajā ceturksnī. Decembra mazumtirdzniecības dati gan ir bijuši vājāki nekā oktobrī un novembrī. Izskatās, ka pērn Ziemassvētku tēriņi bijuši diezgan piesardzīgi, secina ekonomiste.

«Swedbank» šogad prognozē IKP izaugsmi 1,9% apmērā, tādējādi tautsaimniecības kāpums būs nedaudz lēnāks nekā pērn. Tas galvenokārt saistīts ar gaidāmo dziļo recesiju Krievijā un ievērojamu rubļa vērtības kritumu. Tas mazinās gan eksportu uz Krieviju, gan atstās negatīvu iespaidu uz investīciju plānu realizēšanu. Tomēr eksports uz citām valstīm, kur izaugsme prognozējama spējāka, gan turpinās augt, arī mājsaimniecības varēs atļauties palielināt savus tēriņus, jo algas turpinās kāpt, kamēr cenu kāpums būs visai niecīgs. Uzņēmēju noskaņojums gan rūpniecībā, gan pakalpojumos pērn gada beigās nedaudz pasliktinājies, izņemot būvniekus, kuri gadu mijā kļuvuši optimistiskāki. Patērētāju noskaņojums savukārt nedaudz pasliktinājās augustā un septembrī, bet pēc tam atkal uzlabojās.

Arī «Nordea» bankas ekonomikas eksperts Gints Belēvičs skaidro, ka galvenie IKP virzītāji, kā ierasts, pēdējā laikā bijuši iekšējais patēriņš un būvniecības sektors, savukārt apjomi samazinājušies apstrādes rūpniecībā. Kritums apstrādes rūpniecībā ir saistīts ar notikumiem Krievijas tirgū, kur vērojama iedzīvotāju maksātspējas mazināšanās, Krievijas rubļa straujais kritums un ieviestās ārējās tirdzniecības sankcijas. Visasāk Krievijas efekts izpaudās gada izskaņā, kad rubļa vērtība piedzīvoja visstraujāko kritumu. Šī gada pirmie divi ceturkšņi parādīs, vai uzņēmumiem apstrādes rūpniecībā, kas cieši sadarbojas ar Krieviju, būs izdevies atrast alternatīvus noieta tirgus, domā eksperts.

Belēvičs atzīmē, ka

apjoma kāpums tirdzniecībā par 2% ir daudz mazāks nekā reālais algu pieaugums ekonomikā,

kas šogad tuvojas divciparu skaitlim. Tas norāda uz iedzīvotāju piesardzību un pieaugošo vēlmi veidot uzkrājumus.

«Nordea» bankas ekonomikas eksperts atzīmē, ka ekonomikas bremzēšanās novērojama arī kaimiņvalstī Lietuvā.

«SEB bankas» ekonomists Dainis Gašpuitis rēķina, ka kopumā Latvijā ekonomikas izaugsme 2014.gadā bijusi 2,3%. Viņaprāt, nākotnes perspektīvas turpinās pavadīt augsta nenoteiktība, kas ir kļuvusi par normu. Tas ierobežos reģiona ekonomisko aktivitāti, kā arī kavēs uzņēmēju investīciju plānus. Viens no nozīmīgākajiem investīciju stimuliem būs Eiropas Savienības fondi. To pieejamībai būs ļoti liela nozīme. Tikmēr galveno akcentu ekonomiskajā aktivitātē uzturēs patēriņš. Patēriņa attīstību galvenokārt noteiks arī tūristu plūsmas izmaiņas, kas līdz šim bija labs balsts tā attīstībai.

Gašpuitis domā, ka lielu šūpošanos varētu piedzīvot būvniecība, kas būs atkarīga no lielo projektu attīstības, jo kreditēšanas nosacījumu izmaiņas nozīmē zemāku privāto pieprasījumu. Kopējos rezultātus ietekmēs arī nozaru eksportspēja, jo īpaši pārtikas rūpniecībā, kam nāksies turpināt darbu pie jaunu noieta tirgu iekarošanas. Datus ietekmēs arī situācija tranzīta jomā, kā dēļ pat kopējo eksporta apjomu noturēšana būs atzīstams panākums.

«Pieredze rāda, ka Krievijas ekonomikas problēmu ietekme ir bijusi nepatīkama, taču ne kritiska. Sankcijas un nesenā krīze parādīja, ka uzņēmēji pat sarežģītās situācijās spēj saskatīt iespējas un ātri reaģēt uz izmaiņām. Tādēļ patlaban pārlieku negatīviem scenārijiem nav pamata, un pašreizējās prognozes joprojām paredz ekonomikas pieaugumu. Tomēr zemā izaugsme nozīmē, ka noteiktos segmentos situācija būs ļoti saspīlēta, kā dēļ valdībai ir nopietni jāpievēršas jau labu laiku vērojamajiem signāliem un jāmeklē risinājumi,» aicina «SEB bankas» ekonomists. Viņš vērš uzmanību, ka atsevišķos gadījumos joprojām pietiktu vien ar šķēršļu mazināšanu.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu