Finanšu ministrija (FM) ideju par mikrouzņēmuma nodokļa likmes atgriešanu 9% apmērā nevērtē no uzņēmējdarbības vides viedokļa, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam «Baltic Business Service» sacīja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola.
«Mēs no savas puses esam vērsti uz kompromisiem. Mēs ņemam vērā gan FM, gan Labklājības ministrijas viedokļus. Priekšlikums mikrouzņēmuma nodokli saglabāt 9% apmērā trīs gadus un pēc tam to palielināt līdz 12%, manuprāt, jau ir kompromisa priekšlikums. Tādēļ gribētos, lai arī FM vairāk ieklausās un palīdz risināt tās problēmas, kuras viņi no savas puses redz, nevis tikai mēģina bombardēt Ekonomikas ministrijas argumentus ar pretargumentiem. Pagaidām tā saruna īsti nevedas, jo
viņi runā tikai budžeta ieņēmumu valodā, nedomājot par uzņēmējdarbības vidi kopumā,»
klāstīja Reizniece-Ozola.
Viņa atzīmēja, ka mikrouzņēmuma nodokļa režīms Latvijā tika ieviests, lai krīzes laikā iesaistītu uzņēmējdarbībā cilvēkus, kuri palika bez darba, un lai mazināta ēnu ekonomikas īpatsvaru. «Tagad turklāt ir interesanta sakritība –
kopš ir spēkā lēmums par mikrouzņēmumu nodokļa likmes palielināšanu, ēnu ekonomikas īpatsvars atkal pieaug.
FM saka, ka krīzes risinājums ir jābeidz, jo no mikrouzņēmuma nodokļa varētu būt liela slodze budžetam. Mēs tiešām redzam, ka šī nodokļa maksātāju skaits strauji pieaug, jo cilvēki redz, ka tas ir izdevīgs režīms. No otras puses, mums ir svarīgi, lai būtu vismaz kāds tiešs valsts atbalsta instruments uzņēmējdarbības sākšanai. Šīs abas puses – ieņēmumi šodien un ieņēmumi vidējā termiņā – ir jāsabalansē. Es esmu pārliecināta, ja mēs strauji samazināsim iespēju maksāt mikrouzņēmuma nodokli, daudzi cilvēki atgriezīsies ēnu ekonomikā,» stāstīja ministre.
Vienlaikus gan viņa uzsvēra, ka
jāmeklē risinājumi, kā izvairīties no iespējamām blēdībām, kad lieli uzņēmumi vienkārša sadala darbību mazākās sastāvdaļās,
kļūstot par mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem. «Mums no sākuma vajag vienoties par principu. Diskusiju līmenī ir priekšlikums, ka mikrouzņēmums nedrīkstēs slēgt līgumus ar uzņēmumu, ja mikrouzņēmumā strādā šī uzņēmuma agrākie darbinieki. Ir dažādi veidi, lai atrastu labāko mehānismu. Mēs esam gatavi sēdēt pie galda un runāt gan par kompromisiem, gan par papildu risinājumiem, gan par sociālo maksājumu risinājumiem tā, lai pēc trim gadiem sociālās iemaksas būtu līdzvērtīgas tām, kuras veic citi uzņēmumi ar līdzīgu apgrozījumu,» teica Reizniece-Ozola.
Ministre minēja, ka Labklājības ministrija, kas iepriekš bija pret mikrouzņēmuma nodokļa likmes saglabāšanu 9% apmērā, šobrīd kopumā Ekonomikas ministrijas priekšlikumu atbalsta. «Turklāt šī diskusija ir parādījusi arī vājo vietu sociālā nodrošinājuma sistēmā kopumā. Proti,
arī uzņēmumi, kas strādā nodokļu vispārējā režīmā un maksā nodokļus no maza apgrozījuma, faktiski nesedz sociālās garantijas,»
viņa piebilda.
Savukārt, komentējot, ko pēc trim gadiem, kad beidzas mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja režīms, darīt tiem komersantiem, kas pēc būtības ir mikrouzņēmumi, ministre atzīmēja, ka ir arī citas uzņēmējdarbības formas.
«Ir arī citas uzņēmējdarbības formas – piemēram, individuālais komersants. Mikrouzņēmums nav vienīgā forma, un nedomāju, ka viņi būs zaudētāji. Mēs tomēr redzam, ka lielai daļai uzņēmumu, kas darbojas mikrouzņēmumu režīmā, apgrozījums aug strauji. Tātad tie ir tāda veida uzņēmumi, kas ir vērsti uz attīstību. Tomēr līdzsvarošana nav vienkārša. (..) Mēs negribam nonākt arī pie tādas situācijas, kad cilvēks dzīvo labticībā, ka nodokļus ir maksājis, bet tajā brīdī, kad viņam vajag vai nu bērna kopšanas pabalstu vai pensiju, attopas pie sasistas siles. Valsts pienākums ir no savas puses par šīm lietām atgādināt,» teica Reizniece-Ozola.
Pašlaik attiecīgie grozījumi Mikrouzņēmuma nodokļa likumā atrodas Saeima, kur Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija likumprojektu gatavo apstiprināšanai pirmajā lasījumā.
