Eiropas Centrālās bankas (ECB) monetārās stimulēšanas pasākums, katru mēnesi iegādājoties obligācijas 60 miljardu eiro apmērā, nerisinās strukturālās problēmas eirozonas valstu ekonomikās, sarunā ar aģentūru LETA sacīja Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis (V).
Dombrovskis skaidroja, ka ECB lēmums veikt eirozonas un citu valstu vērtspapīru iegādi ir domāts kā ekonomikas stimulēšanas pasākums un tajā pašā laikā tas kalpos par veidu, kā sasniegt ECB inflācijas mērķi, kas ir nedaudz zem 2%.
«Kā mēs zinām, ilgstošā inflācija ir daudz zemākā līmenī un pagājušajā gadā faktiski pārgāja deflācijā uz mīnus 0,2%. Līdz ar to ECB veic šo ekonomikas monetārās stimulēšanas pasākumu, lai arī nepieļautu deflāciju un inflāciju, kas ir būtiski zem ECB mērķa,» skaidroja Dombrovskis, atgādinot, ka inflāciju ietekmē arī vairāki ārējie faktori, tostarp naftas cenu kritums.
«Pat ja rēķina tā saukto pamatinflāciju, atskaitot energoresursu un nepārstrādātas pārtikas cenas, tā atrodas 0,7% līmenī. Aizvien stipri zem ECB mērķa,» sacīja politiķis.
Jautāts, kā ECB lēmums ietekmēs Latviju, Dombrovskis skaidroja, ka ekonomikas stimulēšanas pasākums ir vērsts uz visas eirozonas ekonomiku.
«Mērķis ir panākt straujāku ekonomikas attīstību, jo šādā veidā, iepērkot vērtspapīrus, tiek iepludināti papildu līdzekļi. Ja šis pasākums darbosies, kā plānots, varam sagaidīt straujāku ekonomisko izaugsmi,» sacīja EK viceprezidents. «Šādā veidā ir iespējams iegūt papildu laiku, bet tas nerisina strukturālās problēmas eirozonas valstu ekonomikās,» viņš skaidroja, atzīstot, ka tas faktiski ir «aicinājums valstīm lietderīgi izmantot laiku, intensīvi strādājot pie strukturālajām reformām konkurētspējas veicināšanai».
Savukārt jautāts, pēc cik ilga laika varēs novērtēt, vai ECB ekonomikas stimulēšanas pasākums darbojas, Dombrovskis norādīja, ka attiecīgā programma plānota uz nepilniem diviem gadiem.
«Tā, protams, tiks koriģēta atkarībā no tā, kā attīstīsies situācija, vai ECB izdosies tuvoties savam inflācijas mērķim,» viņš sacīja. «Programmu varēs vērtēt pēc ekonomiskās izaugsmes, bezdarba rādītājiem, kā arī pēc tā, vai inflācija tuvosies ECB noteiktajam inflācijas mērķim,» sacīja EK viceprezidents, atgādinot, ka šāda veida programmas tikušas realizētas arī ASV.
«ASV gadījumā tas nostrādāja. Viņiem izdevās nodrošināt krietni straujāku ekonomikas atkopšanos pēc krīzes, nekā tas pašreiz ir izdevies eirozonā un Eiropas Savienībā kopumā. Mēs it kā atkopjamies no finanšu krīzes, visās valstīs ir ekonomiskā izaugsme, taču tā kopumā ir ļoti lēna,» viņš sacīja, atkārtojot, ka ar monetāro politiku nav iespējams atrisināt strukturālās problēmas Eiropas Savienības dalībvalstu ekonomikās.
«Šādā veidā var nopirkt laiku, taču tas neatrisinās strukturālās problēmas,» rezumēja Dombrovskis.
Kā ziņots, ECB prezidents Mario Dragi ceturtdien paziņoja, ka tā dēvēto kvantitatīvās stimulēšanas pasākumu laikā banka katru mēnesi iegādāsies obligācijas 60 miljardu eiro apmērā, bet šī programma sāksies martā un darbosies līdz 2016.gada septembra beigām.
ECB bāzes procentu likmei atrodoties rekordzemā līmenī, Dragi jau iepriekš uzsvēra, ka bankai vairs nav daudz iespēju, lai veicinātu eirozonas ekonomikas izaugsmi ar tradicionālu monetārās stimulēšanas pasākumu īstenošanu.
Kvantitatīvā stimulēšana tiek uzskatīta par ECB līdz šim visspēcīgāko ieroci cīņā ar deflāciju, kas eirozonā reģistrēta pērn decembrī.
Dragi pauda viedokli, ka obligāciju iegādes programmai vajadzētu palīdzēt nodrošināt, ka inflācija atgriežas ekonomikai labvēlīgā līmenī.
