Ansis Egle: Dalību «Expo» izstādēs apdraud Latvijas neprasme organizēt liela mēroga pasākumus

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Čīka / LETA

Latvijas dalība iepriekšējā «World Expo» izstādē Šanhajā arī bija apdraudēta līdz pat pēdējam brīdim, un iemesls tam ir Latvijas neprasme organizēt liela mēroga pasākumus, uzskata bijušais «Aerodium» komunikāciju vadītājs Ansis Egle.

Līdz šim divi no trīs uzņēmumiem, kuri uzņēmās pārstāvēt Latviju «World Expo» izstādēs, ir bankrotējuši, un arī Latvijas dalība Šanhajas izstādē ar «Aerodium» vēja tuneli draudēja nenotikt un tika nodrošināta, tikai pateicoties Ārlietu ministrijas iesaistei, sacīja Egle. Viņš ir pārliecināts, ka pārmetumi pēc būtības neatbilst situācijai.

Ir skumji, ka ir izniekots cilvēku laiks un enerģija, uzskata Egle, kurš šo situāciju raksturo ar Einšteina citātu: «Ir muļķīgi darīt visu pa vecam un sagaidīt jaunus rezultātus.»

Kā ziņots, komandītsabiedrības «Expo 2015» valdes loceklis Ģirts Majors šodien noraidīja publiski izskanējušos pārmetumus par tāmes pozīcijām Latvijas dalībai šī gada «World Expo 2015» izstādē kā nepatiesus un tendenciozus.

«Mēs esam gatavi publiski un detalizēti skaidrot katru «Expo 201» tāmes pozīciju. Tomēr šodien varam atspēkot tikai tās pozīcijas, kas izskanējušas publiski, jo līgums ar Ekonomikas ministriju paredz soda sankcijas, ja sniegsim jebkādu informāciju par līgumu bez iepriekšējas saskaņošanas ar ministriju,» sacīja «Expo 2015» komunikāciju vadītāja Dagnija Lejiņa. «Expo 2015» nosūtījusi EM vēstuli, lūdzot atļaut izskaidrot detalizēti visas tāmes pozīcijas.

Savukārt ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) paziņoja, ka par Latvijas paviljona starptautiskajā izstādē Milānā «World Expo 2015» radošajiem risinājumiem atbildīgajai komandītsabiedrībai «Expo 2015» var nākties atmaksāt nelietderīgi izmantoto naudu.

Savulaik Ekonomikas ministrija (EM) ar «Expo 2015» parakstīja 3,3 miljonus eiro vērtu līgumu par Latvijas paviljona projektēšanu un pasākumu producēšanu.

Ministre uzdevusi ekspertiem precīzi izanalizēt līdz šim iztērētās naudas - aptuveni 800 000 eiro - izlietojumu. Tiks izvērtēti ne tikai komandītsabiedrības slēgtie līgumi, bet arī EM atbildīgo amatpersonu rīcība.

Jau rakstīts, ka ekonomikas ministre vairākkārt uzsvērusi, ka apšauba Latvijas dalības nepieciešamību «Expo 2015» Milānā. Par šo jautājumu varētu lemt valdība 27.janvārī.

Savukārt šodien laikraksts «Diena» raksta, ka «World Expo 2015» Latvijas dalības tāme ir nelietderīga un «uzpūsta» un apstiprina jau rakstīto, ka projekts kalpojis par «naudas pumpi» atsevišķiem uzņēmējiem. Uzpūsti cipari ar apaļām nullēm galā, paslēpti aiz svarīgām frāzēm, veido Ekonomikas ministrijai piesūtītos un vairumā jau samaksātos rēķinus par 1 090 506 eiro no uzņēmējiem, kuri apvienojušies komandītsabiedrībā «Expo 2015» un nu jau vairāk nekā gadu saņem dāsnus avansus par Latvijas dalību «World Expo» izstādē Milānā šovasar.

Starptautiskā izstāde «Expo Milano 2015» notiks no 2015.gada 1.maija līdz 31.oktobrim Itālijas pilsētā Milānā.

Tiesības realizēt Latvijas dalību izstādē «Expo Milano 2015» konkursa kārtībā ieguva komandītsabiedrība «Expo 2015», kurā darbojas SIA «Positivus Event», SIA «Made arhitekti», Rolands Pēterkops un SIA «McCann Rīga». Latvijas paviljona arhitektoniskais un saturiskais risinājums izmaksā 3 349 174 eiro.

Pagājušā gada decembrī bez rezultātiem beidzās Latvijas paviljona būvniecības iepirkums. Iepirkumā piedalījās divi pretendenti - «RBSSkals Būvvadība» un Itālijas uzņēmums «Paolo Beltrami S.p.A» ar Latvijas apakšuzņēmēju SIA «Baumeister». «RBSSkals Būvvadības» piedāvātā līgumcena bija 6,03 miljoni eiro, taču «Paolo Beltrami S.p.A» - 6,22 miljoni eiro. Ekonomikas ministre norādīja, ka abu pretendentu piedāvātās cenas ir līdzīgas, tāpēc aizdomās par abu uzņēmumu iespējamu vienošanos Ekonomikas ministrija vērsās KP. Izvērtējot no Ekonomikas ministrijas saņemto informāciju, KP tomēr nesaskatīja pamatu tālākas izpētes ierosināšanai.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu