Janvārī 80 gadu jubileju svin viena no mūsdienu starptautiska līmeņa izcilākajām personībām arhitekts Meinhards fon Gerkāns, kas ir daudzu vērienīgu projektu autors lielākajās pasaules metropolēs un savdabīgā veidā ir saistīts ar Latviju.
Pasaulslavenajam Latvijas izcelsmes arhitektam Meinhardam Gerkānam šogad 80!
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
1935.gada 3.janvārī Rīgā dzimušais un Sv. Pētera baznīcā kristītais Meinhards fon Gerkāns tālajā 1939.gadā kopā ar vecākiem repatriējās no Latvijas, kad Otrā pasaules kara draudu ēnā valsti pameta liela daļa baltvāciešu. Bet 20. gadsimta beigās, likumsakarības vai nejaušības vadīts, «Vincents» līdzīpašnieku Gunas Eglītes un Leona Jakrina speciāli uzrunāts un aicināts, slavenais arhitekts atkal iegriezās dzimtajā zemē – Latvijā, lai realizētu vairākus spilgtus un pamanāmus projektus – biroju ēku «Citadele», dzīvokļu ēku «Carlo» Zaubes ielā, apartamentu ēku «Skaistie skati», «Villu Guna» u.c. Meinhards fon Gerkāns piedalījies un arī organizējis nozīmīgus ar kultūru un arhitektūru saistītus notikumus Latvijā, organizējis izstādes un studentu plenērus, lasījis lekcijas un uzstājies semināros par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un attīstību. Šobrīd arhitekts ir saņēmis uzaicinājumu lasīt lekcijas Latvijā Eiropas Savienības Padomes prezidējošās valsts pasākumu ietvaros.
Arhitekts, izstrādājot projektus Latvijas pasūtītājiem, godīgi atzīst sentimenta klātbūtni un apgalvo, ka jebkuru vērienīgu projektu Āzijā atsver pat visnecilākais darbs Jūrmalā vai Rīgā, jo te viņš projektē, īpašu jūtu vadīts. Meinhards fon Gerkāns ir pirmais starptautiska mēroga modernās pasaules arhitekts, kura projekti realizēti Latvijā.
«Ne tikai tāpēc, ka Rīga ir mana dzimtā pilsēta, bet arī kā visā pasaulē strādājošs arhitekts un daudzu vietu apmeklētājs ar profesionālu pārliecību varu teikt, ka Rīga ir viena no skaistākajām pilsētām. Par to tai jāpateicas ne tikai daudzajām ievērojamajām jūgendstila ēkām, bet arīdzan attīstītajai struktūrai, kas pilsētai vēl tagad piešķir neatkārtojamu urbanitāti un ļoti simpātisku auru,» kādā no apmeklējuma reizēm uzsvēris Meinhards fon Gerkāns.
Nevainojama avantūra
Arhitektūru Meinhards fon Gerkāns sāka studēt 1957.gada Berlīnes Tehniskajā universitātē, kur satika Folkvinu Margu. Apdāvinātie studenti pēc augstskolas absolvēšanas nodibināja kopīgu praksi Hamburgā ar nosaukumu Gerkāns, Margs un partneri (gmp), kas darbojas vēl šodien ar ievērojamu skaitu filiāļu visā pasaulē. Taču slavas aizsākumi slēpjas kāda nevainojami realizētā avantūrā. Jau tad arhitekts apliecināja, ka viņa misija ir mērogos izcili un nopietni projekti. Pirmajam konkursam Meinhards fon Gerkāns pieteicās uzreiz pēc Braunšveigas Tehnoloģiskā institūta absolvēšanas un pretendēja uz iespēju projektēt Berlīnes Tēgeles (Flughafen Berlin-Tegel) lidostu, kur apgūstamais finansējuma apjoms bija 500 miljoni Vācijas marku. Gaidot žūrijas apmeklējumu, trīsistabu dzīvoklī tika noorganizēts arhitektu pseidobirojs. Par iecerētā karnevāla dalībniekiem viņš uzaicināja kursabiedrus un lika tiem imitēt intensīvu darbu ar studiju gadu projektu centīgu pārrasēšanu. Perfektā izlikšanās pārliecināja žūriju, un ar Meinhardu fon Gerkānu tika parakstīts līgums par lidostas projekta izstrādi. Tēgeles lidostu ekspluatācijā nodeva 1975. gadā, un tajā atšķirībā no mūsdienu lidostām, kuras nereti vairāk līdzinās supermārketiem, nav neviena veikala.
Starptautiskie projekti
Meinhards fon Gerkāns projektējis lidostas, administratīvās un banku ēkas, baznīcas, koncertzāles, klīnikas, muzejus, arī pasaulē lielāko – Pekinas Nacionālo muzeju, bibliotēkas, ražošanas halles, stadionus un dzelzceļa stacijas. Arhitekts ir izstrādājis arī pilsētu plānojumu Ķīnā. Meinhards fon Gerkāns ir 20. gadsimta universālās arhitektūras celmlauzis – meistara profesionālajā kontā ir vairāk nekā 450 starptautisku balvu. Viņš kopā ar arhitektu biroja gmp partneri un kolēģi Folkvīnu Margu 250 reižu ir ieguvis pirmās vietas dažādos nozīmīgos starptautiskos arhitektūras konkursos. Ķīna, Vjetnama, Japāna, protams, arī Vācija, Irāna, Saūda Arābija, Krievija, Dienvidāfrika, Apvienotie Arābu Emirāti ir tikai dažas valstis, kurās projektējis un joprojām projektē Meinhards fon Gerkāns. Viņš realizē grandiozus objektus kopā ar 600 speciālistu lielu līdzstrādnieku komandu, kas darbojas 10 arhitektu biroja gmp filiālēs Hamburgā, Berlīnē, Pekinā, Šanhajā, Riodežaneiro un Hanojā. Kā atzīst pats arhitekts, tas ir ļoti atbildīgs darbs un jāstrādā, piemērojoties daudzveidīgiem konceptiem un kultūras tradīcijām. Vācijas un Ķīnas specifika ir kardināli atšķirīgas, nav salīdzināms darbu organizēšanas veids Itālijā un Tuvo Austrumu valstīs, tāpēc nepieciešama daudzu gadu ilga pieredze un prakse, lai būtu iespējams nedēļas laikā mentāli «pārslēgties», piemēram, maršrutā Maskava – Pekina. Meinhards fon Gerkāns ir projektējis privātmājas un villas izmeklētai publikai Hamburgā, Maljorkā, Pekinā, Maskavā, Jūrmalā u.c. To gan skaitliski nav daudz – aptuveni divdesmit, un sešas no tām atrodas Latvijā.
Paralēli projektēšanai Meinhards fon Gerkāns ir saistīts arī ar akadēmisko vidi, kopš 1974.gada viņš ir profesors Braunšveigas Universitātē. Kādā no savām pirmajām lekcijām arhitekts ir uzsvēris, ka arhitektu darba mērķis ir «izraut arhitektūru no domu un rīcības sfēras, kas saistītas ar patēriņa precēm, un pacelt līdz kultūras vērtības statusam».
Gerkānu dzimta Latvijā un pasaulē
Arhitekta atmiņas par Latviju un šeit pavadīto bērnību ir krietni vien pabalējušas – saglabājušās vien vīzijas un bērnības izjūtu fragmenti par kādu sniegotu ziemas dienu Rīgā un braucienu kamaniņās pa pilsētu. Vēl arī ir daži melnbalti vēsturiski fotoattēli, kas atsauc atmiņā vasaras, kad ģimene baudījusi kūrortpilsētas Jūrmalas priekšrocības. Tomēr šie fragmentārie un savdabīgie ceļveži bija pietiekami spēcīgi impulsi, kas rosināja meklēt piesaistes punktus un arhīvos pētīt aristokrātiskās dzimtas ciltskoku, tā zaros iezīmējot jau zināmus un tā arī nekad neiepazītus radiniekus. Piemēram, viens no fon Gerkānu dzimtas atzariem ir pasaulē atzītais arheologs eksperts Armīns fon Gerkāns (1884 – 1969). Tāpat kā Meinhards fon Gerkāns, arī Armīns, darba gaitu vadīts, ceļojis pa visu pasauli. Armīna fon Gerkāna 1924. gadā izstrādātais zinātniskais darbs Griechische Stadteanlage joprojām tiek uzskatīts par vienu no labākajiem izziņas avotiem antīko pilsētu plānojuma pētniekiem, bet arheologa ieviesto pētniecības metodoloģiju plaši piemēro mūsdienu zinātnē.
Saistībā ar fon Gerkānu dzimtu Latvijā ir jāiezīmē trīs vietas – Rīga, Jūrmala un Subate. Meinharda fon Gerkāna māte Dagmāra Valija Ida Valtere dzimusi Jūrmalā, Majoros 1903. gadā. Tēvs Arveds Aleksis fon Gerkāns dzimis Maskavā 1904. gadā, kur tolaik Vācijas diplomātiskajā dienestā strādāja Meinharda fon Gerkāna vectēvs un kopā ar sievu audzināja piecus dēlus. Vectēvs Viktors Magnuss fon Gerkāns, saskaņā ar ierakstiem baznīcas grāmatās, dzimis 1866. gadā Subatē. Kādi ceļi un iemesli vectēvu aizveduši līdz Maskavai, nav zināms. Meinharda fon Gerkāna tēvs Maskavā ieguva inženiera enerģētiķa specialitāti, bet darba gaitas turpināja Rīgā sabiedrībā Siemens.
Projekti Latvijā
Hronoloģiski un tipoloģiski strukturējot Meinharda fon Gerkāna projektus Latvijā, kā pirmā jāpiemin Jūrmala, kur 1998. gadā tapa Rezidences komplekss, pēc tam Villa Aleksandra, apartamentu ēka Bellevue, Villa Guna. Rīgas pilsētvide ieguvusi apartamentu ēku Carlo un administratīvo un biroja ēku kompleksu Citadele. Rīgā projektēšanas vai būvniecības stadijā atrodas vairāki Meinharda fon Gerkāna projekti – piecas biroju ēkas Kārļa Ulmaņa gatvē, darījumu un dzīvojamā ēka Da Vinci pie Āgenskalna līča, dzīvojamo ēku komplekss Citadele Republikas laukumā, bet Pierīgā – koka māju ciemats Baltais Rags pie Mazā Baltezera.
• Rezidences komplekss pie Villa Marta
• Jūrmala, Bulduru prospekts 14, 16, 18, realizācijas laiks – 1997.–2006. gads
Godalgas
• 2000. gadā Latvijas Arhitektu savienības rīkotajā arhitektūras gada skatē Rezidence pie Villa Marta Jūrmalā atzīta par vienu no labākajām koka būvēm Latvijā nominācijā «Jaunbūves».
• 1999. gadā Rezidence pie Villa Marta Jūrmalā izvirzīta Mīsa van der Roes Eiropas Savienības modernās arhitektūras balvai.
Rezidence ir apjomīgs, vairāku gadu garumā realizēts projekts, kas ietvēra Tenisa halli, Rezidences ēkas un privātā SPA izbūvi. Lai arī komplekss sastāv no vairākām ēkām, tas tomēr ir kā vienots organisms, kas ar stilu, formu un pat ar apdari lieliski iekļaujas Jūrmalas priežu vidē, kurā dominē zeltainā Sibīrijas lapegle. Neiztrūkstošs elements Meinharda fon Gerkāna projektos ir elipses veida kāpnes. Tādas Rezidencē ir trīs.
Villa Aleksandra
Jūrmala, Bulduru prospekts 10/12, realizācijas laiks – 2002.–2003. gads.
Godalgas
• 2004. gadā Villa Aleksandra atzīta par labāko ārzemju projektu prestižajā Krievijas konkursā «Arhitektūras prēmija 2004»
• 2004. gadā Villa Aleksandra kļuva par laureāti Dienvidkorejas žurnāla CA (Contemporary Architecture) rīkotajā konkursā.
Izstrādājot kompleksu Villa Aleksandra, Meinhards fon Gerkāns ieskicēja piecus saskanīgus būvapjomus. Gatavais komplekss atbilstoši arhitekta idejām un iecerēm atgādina plašu un modernu vasarnīcu ar piebūvēm, kuru var uzskatīt par Jūrmalas vēsturiskās apbūves jaunāko un mūsdienīgāko versiju.
Villa Guna
Jūrmala, Bulduru prospekts 145, realizācijas laiks – 2005.– 2006. gads.
Godalga
• 2008. gadā Villa Guna saņēma Starptautisko arhitektūras godalgu, kuru piešķir The Chicago Athenaeum Arhitektūras un Dizaina muzejs par labāko modernās arhitektūras objektu.
Villa Guna ir spilgts modernisma arhitektūras un Meinharda fon Gerkāna četru arhitektūras principu izmantošanas paraugs, kurā viņš harmoniski citē arī dažus funkcionālisma pamatlicēja Lekorbizjē iedibinātos principus.
Apartamentu ēka Bellevue
Jūrmala, Bulduru prospekts 147, realizācijas laiks – 1999.– 2001. gads.
Godalga
• 2004. gadā projekts Bellevue atzīts par prestižā Krievijas konkursa «Arhitektūras prēmija» laureātu
Meinhards fon Gerkāns Bellevue projektu izstrādāja kā simbolisku bāku, kas noslēdz Bulduru prospekta asi. Tēlnieciski izteiksmīgā ēka līdzinās baltam kuģim, iespaidu kāpina arī jūras tuvums, priežu meža smarža un smilšainā kāpu zona. Apartamentu ēka Bellevue bija ļoti riskants projekts, jo tai tika izvirzīti visaugstākie standarti, kādi tobrīd nebija raksturīgi Latvijas projektiem un būvniecībai. Tomēr riskantā lēmuma pieņemšana ir atmaksājusies.
Apartamentu ēka Carlo
Rīga, Zaubes iela 12, realizācijas laiks – 2003.– 2004. gads.
Apartamentu ēka, kuras platība ir tikai 470 m², izbūvēta ierobežota izmēra gruntsgabalā pilsētas centrā. Carlo papildina vienu no vēsturiskajiem Rīgas Art Deco un art nouveau kvartāliem, kas izbūvēts 20. gadsimta pirmajās desmitgadēs. Apartamentu ēka Carlo ir Meinharda fon Gerkāna interpretācija par funkcionālisma arhitektūru – moderna būve, kas radīta vieglā, racionālā un funkcionālā formu valodā.
Administratīvo un biroja ēku komplekss Citadele
Rīga, Republikas laukums 2a, realizācijas laiks – 2003.– 2008. gads.
Citadeles kompleksa veidols sastāv no četriem identiskiem moduļiem – arkām, kuras kā tilti pārsedz garāžu apjomu. Arkas atdalot, ēka ieguvusi intīmāku raksturu un atbilstību vēsturiskās apbūves mērogiem, turklāt šis konstruktīvais paņēmiens ir radījis iespēju visās ēkas telpās ieplūst dabiskajai dienasgaismai. Veramo žalūziju paneļu izmantošana fasādi padara ekoloģisku, palīdz taupīt resursus ēkas ekspluatācijā, turklāt tehniskais risinājums sniedz iespēju mainīties arī ēkas estētiskajam tēlam.