Lai arī vairums ķieģeļu tiek ražoti rūpnieciski, joprojām ir cilvēki, kas vēlas iegādāties ar rokām gatavotus celtniecības materiālus. Tāpēc Baltijas vadošais keramisko būvmateriālu ražotājs «Lode» piedāvā arī šādus ķieģeļus. To apjoms gan veido tikai 1% no kopējā saražotā daudzuma.
Uzņēmuma valdes loceklis, mārketinga un pārdošanas direktors Valdis Zariņš portālam TVNET saka: «Ir cilvēki, kuri vēlas celt māju no tāda ķieģeļa, kāds tas bija pirms vairākiem gadu tūkstošiem. Viņi vēlas roku darbu.
Viņi ir gatavi maksāt pat 10 un 20 reižu dārgāk tikai tāpēc, lai gūtu apziņu, ka ķieģeli taisījis cilvēks.
Funkcionāli ar roku gatavotie ķieģeļi neatšķiras no parastajiem rūpnieciski ražotajiem ķieģeļiem, bet
parasti ar roku gatavotos ķieģeļus vēlas iebūvēt vīna pagrabos vai virtuves mūrīšos.
Protams, ar tiem restaurē arī lielas pilis, kur vēlas tādus pašus materiālus, kā bija kādreiz.»
Lai arī Eiropā, Beļģijā un Nīderlandē rūpnīcās ir iemācījušies ar rokām veidotos ķieģeļus ražot arī rūpnieciski, ļoti liela daļa cilvēku to nepieņem. Lai arī neviens vizuāli nevar noteikt, vai ķieģelis gatavots ar rokām vai rūpnieciski, daļa klientu saka, ka viņiem nevajag rūpnieciski ražotos.
Patlaban no «Lodes» ražotajiem ķieģeļiem pārsvarā būvē privātmājas, bet vienlaikus tapušas arī dažādas sabiedriskās būves.
Piemēram, atjaunots Melngalvju nams un vēsturiskais Kuldīgas tilts pār Ventu. Tāpat būvēta jaunā Valsts ieņēmumu dienesta ēka un Nacionālo bruņoto spēku Rīgas štābs.
Netālu no Cēsīm tapušie ķieģeļi atzīti par labākajiem jauno baznīcu būvniecībā Valkā, Jēkabpilī un citviet Latvijā.
Ar rokām veidotie un Latvijā tapušie ķieģeļi iecienīti ne tikai Latvijā, bet arī daudzviet ārzemēs. Piemēram, no «Lodē» veidotajiem ķieģeļiem patlaban tiek būvēts liels klosteris Sanktpēterburgā.
Tā iemītnieki un pasūtītāji tic, ka ar roku apstrādātie celtniecības materiāli ir vislabākie.
Viņu filosofija ir vienkārša – labāk lēnāk un dārgāk, bet kvalitatīvi un pareizi.
Te varat izlasīt, kā Lodes rūpnīcā top ķieģeļi:
