Eksperts: Lētā nafta eļļo Latvijas ekonomiku

 

Latvija ir palikusi pēdējā Baltijas valsts, kurā decembrī vēl nebija deflācijas, runājot par cenu izmaiņām gada griezumā, tomēr janvārī tā varētu būt gaidāma un galvenais deflācijas cēlonis ir lētā nafta atzina «DNB bankas» ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.


«Vēl tikai pirms četrām dienām naftas muciņa maksāja vairāk nekā 50 dolārus, bet šādu cenu pārdevējiem, šķiet, vairs neredzēt vismaz vairākus mēnešus, šodien tā svārstās ap 45 dolāriem. Latvijas patērētājiem degvielas cenas gada griezumā jūnijā vēl bija nemainīgas, bet decembrī jau bija kritums par 12,3%, kas noteikti turpināsies,» norādīja Strautiņš.

«Krītošas naftas cenas sagādā galvassāpes ne tikai tās pārdevējiem.

Naftas cenu kritums eirozonu tiešā veidā ietekmē pozitīvi, bet risks ir pārāk zemas inflācijas gaidu nostiprināšanās. Pret inflāciju aizsargāto Vācijas parādzīmju cenas liecina, ka investori nākamajos piecos gados sagaida cenu kāpumu šajā valstī tikai par apmēram 0,2-0,3% gadā. Dienvideiropai tas gandrīz droši nozīmē deflāciju un līdz ar to arī parādu problēmas saasināšanos,» prognozēja eksperts.

Reklāma

Viņš arī sacīja, ka Latvijā deflācija būs, bet ne pārāk lēnas izaugsmes dēļ, bet tāpēc, ka enerģijas izmaksu ietekme uz patēriņa cenu grozu ir salīdzinoši liela gan ienākumu līmeņa, gan klimata dēļ.

«Tā būs parādība, kuru ekonomisti dēvē par «labo» deflāciju.

Algas Latvijā turpinās pieaugt, bet pārtika, mājoklis un transports šogad kļūs lētāki. Ir ļoti plašs pakalpojumu klāsts, kuru izmaksās naftas un citu izejvielu cenām nav gandrīz nekādas lomas, tiem izšķirošs ir algu līmenis Latvijā, kas aug. Preču cenas galvenokārt nosaka notikumi ārpus Latvijas, bet pakalpojumu cenas - «temperatūra» pašu ekonomikā, kas ir diezgan augsta. Interesanti signāli pienāk no īres tirgus. Gada pirmajā ceturksnī īres maksu gada inflācija bija ap 6%, bet ceturtajā ceturksnī vairs tikai puse no tā. Tas notiek laikā, kad algu kāpums turējies nemainīgi augstā līmenī. Acīmredzot tirgu ietekmē deviņdesmito gadu sākuma dzimstības krituma atbalss, samazinās cilvēku skaits ģimenes veidošanas vecumā,» sacīja Strautiņš.

Viņš arī norādīja, ka patlaban ir pagājis gads kopš eiro ieviešanas. Ekspertu prognozes par vājo ietekmi uz cenu līmeni ir piepildījušās krietni labāk, nekā tas notiek makroekonomikas nākotnes prognozēšanā.

«Preču cenas eiro gandrīz nav ietekmējis.

Var redzēt, ka eiro paātrināja dažu jau iepriekš kāpjošu pakalpojumu cenu augšupeju gada sākumā. Piemēram, frizētavu pakalpojumu cenas straujāk pieauga gada sākumā, bet vasarā un rudenī savukārt auga lēnāk nekā pērn,» sacīja Strautiņš.

Jau ziņots, ka vidējais patēriņa cenu līmenis 2014.gada decembrī, salīdzinot ar 2013.gada decembri, palielinājās par 0,2%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Precēm cenas samazinājās par 0,9%, bet pakalpojumiem pieauga par 3,3%. 2013.gadā patēriņa cenas samazinājās par 0,4%.

2014.gada decembrī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, patēriņa cenas samazinājās par 0,6%. Precēm cenas samazinājās par 1,0%, bet pakalpojumiem palielinājās par 0,3%.

Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir palielinājies par 0,6%.


Apskati arī citus rakstus par šīm tēmām:

Seko mums Facebook lapā

Māja
Māja, Ķekavas pag., 212000 EUR
Dzīvoklis
Dzīvoklis, Liepāja, 34000 EUR
Dzīvoklis
Dzīvoklis, Rīga, 550 EUR