Lai arī, visām pusēm vienojoties, par Nacionālā attīstības plāna vadmotīvu tika izraudzīts «ekonomikas izrāviens», tomēr faktiski minētais izrāviens ir tikai saukļa līmenī, vērtējot 2014.gadu, aģentūrai LETA atzina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Viņš stāstīja, ka joprojām nav apstiprinātu politikas iniciatīvu, kas varētu radīt lūzumu tautsaimniecībā un ar kurām izrāviens kļūtu reāls. «Tā vietā tiek dota priekšroka «šeit un tagad» risinājumiem, kas var bremzēt uzņēmējdarbības aktivitātes valstī,» uzskata LTRK vadītājs.
Pēc Endziņa teiktā, uzņēmējdarbības aktivitātes valstī var kavēt vairāki iepriekš pieņemtie lēmumi. Pirmkārt, komercsabiedrības valdes locekļiem noteikta privāta mantiska atbildība par uzņēmuma nodokļu parādiem, kas ne tikai radīs jaunus riskus, bet arī atturēs uzņēmīgus cilvēkus kļūt par lēmumu pieņēmējiem un attīstīt savu karjeru komercsektorā. Otrkārt, finanšu resursu pieejamība tirgū ir ļoti būtiska problēma biznesa attīstībai un jaunu eksporta tirgu apguvei. Treškārt, no 2015.gada mikrouzņēmuma nodoklis tiks paaugstināts par 2%, tādējādi mazinot turpmāku jauno uzņēmēju vēlmi sākt komercdarbību.
Kā 2014.gada negatīvo faktoru LTRK vadītājs minēja arī ģeopolitisko situāciju. «Ģeopolitiski esam ierauti lielo nāciju izraisīto notikumu virpulī - Krievijas un Ukrainas militārais konflikts un tam sekojošās ekonomiskās sankcijas, Krievijas noteiktais embargo Eiropas Savienības ražoto pārtikas produktu grupām radījis ļoti būtiskus zaudējumus Latvijas piena ražotājiem un pārstrādātājiem, dārzeņu audzētājiem un eksportētājiem, kā arī loģistikas kompānijām. Savukārt Krievijas rubļa kursa straujā lejupslīde un pastāvīgā nestabilitāte bijis cēlonis daudzu biznesa darījumu atcelšanai, zaudējumiem to īstenošanā,» uzsvēra Endziņš.
Viņš arī norādīja uz 2014.gada pozitīvajiem faktoriem. Endziņš atzina, ka Latvija ir aizvadījusi pirmo gadu ar eiro, tādējādi uzņēmējdarbībā samazinājušās valūtas konvertācijas izmaksas un šo naudu bija iespējams novirzīt attīstībai. Tāpat apstrādes rūpniecībā 2014.gadā turpinājās pieaugums, neskatoties uz vājo tirgus izaugsmi eirozonā un nestabilo tirgus situāciju austrumu virzienā.
«Lai arī politiski radītas krīzes ekonomikā ir sāpīgu mācību pilnas, krīzes ir arī iespēju laiks. Zaudējot Ukrainas un Krievijas eksporta tirgus, eksportētāji tādus raduši Ķīnā, Skandināvijā un arī citviet Eiropas Savienībā. Tāpat LTRK un partneru īstenotās sociālās kampaņas «Latvijas labums» gaitā izdevies vairot vietējās produkcijas patēriņu, piemēram, piena produktu kategorijā palielinot noietu par 20-25%, salīdzinot ar šādu pat periodu aizvadītajā gadā,» piebilda eksperts.
