Pēc Lietuvas pievienošanās eirozonai tālāka paplašināšanās tik drīz nav gaidāma, intervijā aģentūrai LETA atzina Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
Pēc Lietuvas pievienošanās eirozona tik drīz nepaplašināšanies
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lai iestātos eirozonā, vispirms ir jāiestājas Valūtas kursa mehānismā II. «Tā ir tāda kā magnētiskā rezonanse, kas ļauj apskatīties, kas lācītim vai attiecīgajai valstij ir vēderā un ko tā spēj. Ja divu gadu laikā valsts spēj demonstrēt visus rādītājus un izturēt valūtas kursa svārstības, tikai tad tā tiek uzaicināta iestāties eirozonā. Pašlaik neviena valsts nav uzņemta Valūtas kursa mehānismā II, neviens nav sācis mērīt kādas valsts finanšu un ekonomisko veselību,» skaidroja Rimšēvičs. Viņš atzina, ka pašlaik valstis nogaida vai arī tām ir problēmas iestāties Valūtas kursa mehānismā II. Turklāt arī pēc iestāšanās šajā mehānismā paiet pāris gadi, līdz valsts tiek uzņemta eirozonā. Piemēram, Latvija Valūtas kursa mehānismā II bija astoņus gadus. Tāpēc Latvijas Bankas prezidents domā, ka 19 eirozonas valstu saraksts ilgāku laiku nemainīsies.
Lietuva eirozonai pievienosies no Jaunā gada.
Latvijas Bankas eksperti palīdzēja Lietuvas kolēģiem gatavoties eiro ieviešanai. «Mums palīdzēja igauņi, un mūsu pienākums ir palīdzēt lietuviešiem,» teica Rimšēvičs.
Rimšēvičs vērtēja, ka Lietuvas pievienošanās eirozonai nesīs būtiskus ieguvumus arī Latvijai un Baltijas valstīm kopumā. Baltijas valstis būs ārvalstu investoriem pievilcīgāks reģions, jo tajā būs kopīga valūta, Baltijas valstis kopumā veido lielāku tirgu, ir viendabīga likumdošana. Latvijas Bankas prezidents sagaida, ka interese par Baltijas valstu ekonomikām un ieguldījumiem tajās augs.
Līdz ar Lietuvas pievienošanos eirozonai Eiropas Centrālajā bankā sāks darboties balsstiesību rotācijas sistēma. Rimšēvičs skaidroja, ka jau pirms daudziem gadiem tika pieņemts lēmums, ka līdz ar 19.valsts uzņemšanu eirozonā centrālo banku vadītāji tiks rotēti. Viņi piedalīsies sēdēs, viņi varēs komentēt un izteikties, bet balsošanas gadījumā viņiem nebūs balsstiesību. Tas attieksies uz visām valstīm - gan uz lielajām, gan arī uz mazajām. No 1.janvāra pie lielā galda sēdēs 15 valstis. Latvijai nākamā gada vidū uz trim mēnešiem nebūs balsstiesību.