Apjukums, bailes, panika. Krievijas iedzīvotājiem vairs netiek pārdoti auto, IKEA pārtrauc mēbeļu tirgošanu, pieejamie dzīvokļi Maskavā izpirkti, Krievijas oligarhi Londonā iegādājas nekustamo īpašumu, kura cena ne zemāka par 10 miljoniem sterliņu mārciņu.
Valūtas maiņas punkti sāk pirkt tablo ar piecām pozīcijām, lai arī Maskavā lielākajā daļā no punktiem nevar iegādāties dolārus un eiro. Šīs valūtas nav pieejamas arī lielā daļā Maskavas banku, arī citās Krievijas pilsētās valda valūtas deficīts. Kāds finanšu kompānijas līdzīpašnieks Maskavā nošāvies.
Aiz muguras palika melnā otrdiena
Dienu iepriekš rublis zaudēja 9% no savas vērtības, lai arī pirmdien, 15. decembrī, Krievijas banka (KB) un Finanšu ministrija rīkoja valūtas izsoles, kurās bankas iegādājās pavisam ap 10 mljrd. USD.
To, kas Krievijas valūtas tirgū norisinājās otrdien, ilgi atcerēsies ne tikai treideri. Jau sākoties tirdzniecības sesijai, rublis sāka tik strauju lejupslīdi, kāda vēl nav pieredzēta iepriekšējo krīžu laikā. Nevienam tirgus dalībniekam naftas cena vairs nebija prātā; ap trijiem pēc Maskavas laika 1 USD maksāja jau vairāk par 80 rubļiem.
Satraucošo ideālās vētras notikumu fonā - līdzšinējās tendences: eksportētājkompānijas pietur valūtu, importētāji to pērk aizgūtnēm ar domu «gan noderēs», spekulantiem valūta ir kurināmais spēlē uz rubļa kursa krišanos. Situācijā, kad rublis ik dienu zaudē vērtību par dažiem vai vairākiem procentiem, daudzas bankas un kompānijas ar rubļa svārstībām sāk pelnīt tā, ka aizmirst par savu pamatdarbību.
Rubļa kurss ir viegli ievainojams: «Pārdodot tikai 10 milj. USD, dolāra cenu iespējams mainīt no 69 uz 68 rubļiem,» saka Sergejs Romančuks, Metalinvestbank Dīlinga centra vadītājs.
«Nav naudas? Iedosim caur citu lodziņu»
Ja līdz šim KB un valdībai varēja pārmest nokavētu rīcību ideālās vētras laikā, labi izprotot, ka variantus «kā būtu, ja būtu» iespējams izspēlēt un noskaidrot tikai reālā eksperimentā, tad valūtas tirgus regulācijas pasākumi pagājušās nedēļas beigās un šīs sākumā jau bija ļoti grūti izprotami.
Pirmdien, 15. decembrī, KB ar vienu roku īsteno aktīvas intervences valūtas tirgū, it kā ķeksējot pie sevis likviditāti, bet ar otru roku tajā pašā laikā nekaunas piedāvāt milzīgus repo kredītus, kuri savukārt tiek izmantoti, lai uzbruktu rublim.
Ap vieniem naktī uz otrdienu, 16. decembri, KB informē, ka radikāli paaugstina aizdevuma likmi (AL) - no 10,5 uz 17%, un drīz vien tiek izziņots, ka tiek palielināta banku kreditēšana. No vienas puses - mēģinājums ierobežot naudas masu, no otras - valdība uzraksta likumprojektu, saskaņā ar kuru Nacionālās labklājības fonda līdzekļi jānovirza banku kapitalizācijai, tādējādi atkal palielinot banku likvīdo līdzekļu apjomu: Finanšu ministrija paziņo, ka banku valūtas depozītos tiks izvietoti 3 mljrd. USD.
Kā gan tas izskatās no tirgus dalībnieku skatpunkta: KB stingri ierobežo kreditēšanu, bet Finanšu ministrija saka: «Lūk, mēs jums iedosim naudu, tikai caur citu lodziņu.»
Tomēr ne jau tas visvairāk šokēja tirgu pēdējo dienu laikā.
17%. Kāpēc ne 12% vai 50%?
Šī AL paaugstināšana ir Krievijā lielākā kopš 1998. gada, kad KB likme pārsniedza 100% robežu, bet valdība paziņoja par defoltu. Ja centrobanka šo lēmumu par 17% būtu pieņēmusi ceturtdien, 11. decembrī (tad AL tika paaugstināta par 1 procentpunktu), varbūt tas izskatītos saprotami, bet AL pacelšana trīsarpus dienu intervālā kļūst par iespaidīgu psiholoģisko faktoru, kas tirgū rada paniku.
KB atkal nebija skaidrojuma, kāpēc tas tiek darīts un ar kādu mērķi. Piemēram, kāpēc tieši 17%? Vai inflācija sasniegusi 17%? Nē, Krievijā tā šobrīd ir ap 10%. Lai cīnītos ar inflāciju, pilnīgi pietiktu ar 12-13%, bet, lai apstādinātu valūtas spekulantus, visdrīzāk jau vajadzētu 50%. Savukārt 17% izskatās pēc tā, it kā kaut kas šajā haosā būtu ticis ideāli nomērīts, it kā kaut ko ļoti precīzi būtu sarēķinājuši.
11. decembrī KB vadītāja Elvīra Nabiuļina saka: «Mēs nepaaugstināsim likmi, cīnoties pret devalvāciju, ar rubļa novājināšanos.» Naktī uz 16. decembri KB jau paziņo: «Likmes paaugstināšana veikta saistībā ar inflācijas risku un devalvācijas spiediena paaugstināšanos.» Līdz galam nesaprotami - kādi inflācijas riski var parādīties pāris dienās?
Pēdējās dienās vērojami drudžaini, haotiski, emocionāli risinājumi, kas liek nervozēt tirgus dalībniekiem, uzņēmējiem, investoriem, līdz vilnis aizvēlies līdz ielu malās novietotajiem valūtas maiņas punktiem.
Liels pieprasījums pēc dolāriem un KB bezdarbība
Kāpēc AL strauja paaugstināšana tika novilcināta no ceturtdienas uz melno otrdienu? Var riskēt ar pieņēmumu, ka centrobanka nogaidīja pāris darbdienas tādēļ, lai tiktu pabeigta operācija ar Rosnjeft kreditēšanu. (Šī gigantiskā naftas kompānija paziņoja par 19,5% savu akciju privatizāciju.)
Cits iemesls šeit ārkārtīgi grūti ieraugāms, taču skaidrs tas, ka pie 17% likmes šī naftas kompānija nespētu aizņemties tirgū 625 mljrd. rubļu par 11-12%: otrdien naudas cena bija jau pusotras reizes augstāka.
Notikušais varētu izskatīties šādi. Rosnjeft ir ārkārtīgi nepieciešama valūta, lai norēķinātos ar kreditoriem par TNK-BP akciju iegādi. Rosnjeft kontā ienākušie rubļi ļauj kompānijai paturēt analoģisku eksporta ienākumu summu dolāros, tā ka iegādāties valūtu tirgū šajā gadījumā nav obligāti nepieciešams.
Tomēr šī ir tikai daļa no stāsta: valsts bankas kopā (Krievijā nav nevienas bankas, kas varētu izsniegt 10 mljrd. USD) samaksā par Rosnjeft obligācijām, lai tās tūlīt pat ieķīlātu centrālajā bankā. Šeit īsti vietā ir centrobankas kārtējais - 700 mljrd. rubļu - repo: iespējams, tieši tas no noteiktu banku puses pirmdien arī tika gaidīts. Un daļu no šīs naudas bankas izsvieda valūtas tirgū: apgrozījums tajā pirmdien izrādās ekstremāli augsts - gandrīz 450 mljrd. rubļu.
«Situācija valūtas tirgū izskatās gluži tā, it kā rubļi, kas tika saņemti Rosnjeft bondu izlaišanas ietvaros, būtu aizgājuši uz valūtas tirgu. Mēs ieraudzījām lielu pieprasījumu pēc dolāriem un centrobankas bezdarbību,» tā situāciju komentēja Sergejs Romančuks.
Tādējādi operācija ar Rosnjeft obligācijām izdarīja dubulttriecienu rublim: viena no eksportētājkompānijām samazināja valūtas piedāvājumu tirgū un reizē no valsts banku puses palielināja pieprasījumu pēc dolāriem.
Centrālās bankas pirmā stratēģiskā kļūda
Visas ideālās vētras laikā šī bija KB un valdības pirmā stratēģiskā un patiesi nopietnā kļūda: būtībā 12. decembrī Krievijā tika ieslēgta naudas drukājamā mašīna - kā tas mēdza notikt 90. gados. Formula: KB kaut kādā veidā finansē banku sistēmu, banku sistēma iedod naudu kompānijai, pēc kā obligācijas nonāk centrobankas bilancē kā ķīla. Tik strauja naudas bāzes palielināšanās un faktiskas, īstas naudas piedāvājuma parādīšanās tirgū pašreizējā situācijā ir milzu kļūda.
Akadēmiskā līmenī ir saprotams, ka komercbanku funkcija normālā situācijā ir īstermiņa naudu pārvērst ilgtermiņa naudā un veidot ķīlas. Taču ideālās vētras laikā vienas nakts laikā izveidot 625 mljrd. rubļu bāzi un to ievirzīt banku sistēmā?
To var uzskatīt par mēģinājumu brīvā tirgus būtībai neatbilstošas darbības aizsegt ar pseidotirgus instrumentiem. Centrobanka nevar tieši kreditēt kompānijas, tās pārziņā ir tikai komercbankas. Tālab izdomāta tik veikla (un vienlaikus tik neveikla) shēma, kas kvalificētiem tirgus dalībniekiem dod signālu, ka KB sāk locīt muguru dažu lielu lobētāju priekšā.
Domājams, kompānijai Rosnjeft izsniegtā nauda vēl nav nospēlējusi savu īsto lomu. Tostarp arī kā precedents. «Gaidiet turpmākos līdzīgus [Putina] tuvākā loka bankrotu glābšanas gadījumus,» prognozē Wall Street Journal.
Iespējamie nākotnes scenāriji
AL paaugstināšana viennozīmīgi ir kapitulācija jautājumā par ekonomikas tālāku izaugsmi finanšu sistēmas saglabāšanas vārdā. Faktiski tas šobrīd ir pēdējais nozīmīgais solis, lai noturētu rubļa kursa lejupslīdi.
Kā zināms, 1992. gadā Zviedrijas centrālā banka, kad radās ļoti nopietnas problēmas valūtas tirgū, uz 3 dienām ieviesa refinansēšanas likmi 1000% apmērā. Šāda metode pasaulē tikusi lietota visai bieži, taču tā neder ilgam termiņam - pat pie 12% lielas inflācijas.
«Tā ir pieeja «šoks un bailes», kas pagātnē jau noderējusi citu attīstības tirgu centrobankām, kas centušās aizsargāt savas valūtas un izpurināt no tirgus īstermiņa spekulantus,» izdevumam Financial Times saka Ketija Ljena no BK Asset Management. «KB pēdējā laikā lietojusi daudzus instrumentus, un neviens no tiem nav darbojies. Likmei jāpalīdz rublim uztaustīt dibenu, vismaz uz laiku.»
Iespējams, rubļa kursam slīdot lejup arī šā gada pēdējās dienās, KB var mēģināt vēlreiz nozīmīgi paaugstināt AL. Ja tā nedarbosies, tad iespējamais nākamais radikālais solis būtu kapitāla pārvietošanās kontroles ieviešana. Jo diezgan skaidrs: ja aizdevuma likmes paaugstināšana nelīdzēs, politika mainīsies ortodoksālā virzienā.
Un tomēr - valūtas kontrole varētu provocēt paniku un daudz jautājumu par tās efektivitāti: Krievijā arvien tiek atrastas iespējas apiet oficiālo diktātu. «Pēdējais solis ideālai vētrai - kapitāla pārvietošanās ierobežojumu ieviešana,» kategorisks Financial Times lappusēs ir Haincs Ritimans, Julius Baer attīstības tirgu stratēģis.
Cits - cik miglains, tik nepateicīgs - variants: pāriet no peldošā uz pseidofiksēto valūtas kursu, izziņojot to plašā koridorā, piemēram, 70-90 rubļu par USD. Un visiem, kas vēlas, piedāvāt valūtu jebkuros daudzumos; pēc gada varētu ķerties pie otrā peldošā rubļa ieviešanas mēģinājuma.
Atliek secināt, ka KB un valdības rīcībā ārkārtīgi maz instrumentu, galvenā cerība joprojām uz kārtējo AL paaugstināšanu un milzīgām dolāru intervencēm - vismaz 10 mljrd. USD apjomā. Vislabāk šos abus instrumentus lietot vienlaicīgi, taču rubļa kursa pagrieziena punktu tad var sasniegt tikai pie augošas naftas cenas.
Interesanti manevri grāmatvedības atskaišu frontē
Pēc melnās otrdienas Krievijas valdība, piepūtusi vaigus, beidzot nonāca līdz vismaz kaut kādiem lēmumiem: solījums rekapitalizēt banku sistēmu, mērena iekšējo valūtas rezervju izpārdošana (acīmredzami būs balstīta uz pagrieziena punktu naftas tirgū), plus daži apbrīnojami manevri grāmatvedības atskaišu frontē, kas kredītorganizācijām ļaus paslēpt daļu zaudējumu.
Kopumā tik kritiskā brīdī pieņemtie lēmumi drīzāk atgādina atkritumu saslaucīšanu zem paklāja. Tomēr normālu grāmatvedības likumu ignorēšana, raksta The Guardian, raisa aizdomas, ka bankas sāks lietot aizkulišu mehānismus tādu gigantu kā Rosnjeft refinansēšanai. Tātad nonākam pie jautājuma: vai šie valdības lēmumi, kas it kā domāti tirgus stabilizēšanai, patiesībā negatavo augsni Rosnjeft precedenta atkārtošanai?
Eksportētāji kā tirgus spēlētājs
Eksportētājkompānijām, ko kopumā šajos apstākļos var vērtēt kā patstāvīgi spēlējošu sektoru, līdz šim viss vienkārši: tās ienākušo valūtu nepārdod un pat tad, kad jāmaksā nodokļi, tās labāk paņem bankā kredītu par 16-17%. Rublis parādījis spēju kristies par 16% pat divu dienu laikā - «sēdēšana uz valūtas» ir droša nodarbe.
Patlaban globālajos izejvielu tirgos valda nenoteiktība, valūtas ienākumi nav stabili, dolārus ārzemju bankās nav iespējams aizņemties, vairs nevar noslēgt dažāda veida kontraktus - līdz ar to lielie Krievijas eksportētāji veido lielas valūtas rezerves.
Krievijas Baltais nams šonedēļ nonācis pie lēmuma, ka pirmā vicepremjera Igora Šuvalova vadīta valdības komisija ik dienu sekos līdzi tam, kā eksportētājkompānijas pārdod valūtu: uz valsts kompānijām iespējams iedarboties vienīgi ar Kremļa atbalstu.
Tomēr līdz galam joprojām nav skaidrs, kā iespējams piespiest šīs kompānijas pārdot valūtu tikai rekomendāciju veidā: valdības rīcībā nav nekādu oficiālu iedarbības instrumentu.
«Šim lēmumam bija jābūt realizētam pirms vairākiem gadiem un pie tam dzelžaini izpildītam,» ironizē kāds bijušais augsts valsts finanšu un ekonomikas bloka ierēdnis.
«Taču acīmredzami pastāv nianses attiecībā uz to, ka šīs kompānijas vada cilvēki, kuriem reizēm piemīt ārkārtīgi liela politiskā ietekme. Valdības rīcībā patlaban nav metožu, ar kurām pārliecināt valsts kompānijas - katrā konkrētā gadījumā nāksies jautājumus risināt pēc vienošanās ar prezidentu.»
Katrā ziņā jautājums par eksportētāju ietekmi uz valūtas tirgu ir ļoti būtisks, un ikviens jaunums attiecībā uz to var mainīt rubļa kursu. Daudzi eksperti uzskata, ka uz treideriem iespaidu atstāja pat nesenais Finanšu ministrijas paziņojums, ka tā kategoriski iestājas pret eksportētāju 50% valūtas ienākumu obligātu pārdošanu.
Divi melnās otrdienas rezultāti
20 visbagātākie Krievijas iedzīvotāji tikai pirmdienas un otrdienas laikā pazaudējuši gandrīz 20 mljrd. USD, secina aģentūra Bloomberg.
Globālais akciju tirgus - lielā mērā tieši rubļa problēmu rezultātā - divās dienās zaudējis ap 580 mljrd. USD. Bez tam Čikāgas VIX indekss, ar kura palīdzību tiek mērītas investoru gaidas attiecībā uz Standard & Poor's 500 indeksa volatilumu, otrdien «uzkāpa» par 15%; šo indikatoru Volstrītā pieņemts dēvēt par «baiļu indeksu» - tas pieaug uzreiz, tiklīdz investoru aprindās sāk valdīt nenoteiktība.
Samaksa par «bērnības kļūdām»
Būtībā šodien Krievija maksā arī par «bērnības kļūdām», kad tā 1992. gadā sāka rubļa konvērtējamības ieviešanu situācijā, kad ekonomika nebija konkurētspējīga. Naudas emisiju sasaistīja ar valstī ienākošās valūtas daudzumu, nevis ar savas ražošanas attīstību, proti, ar Krievijā saražotās preču masas daudzumu.
Kopš tā laika galvenie makroekonomiskie rādītāji valdības skatījumā joprojām ir tie paši: rubļa kurss, naftas cena un valūtas ieņēmumi. Nacionālās ekonomikas attīstības tempi tiek aplūkoti tikai kā šo indikatoru atvasinājums, nevis kā visas ekonomiskās politikas galvenā prioritāte.
Lai arī labi zināms, ka tajās valstīs, kas īstenoja patiesus modernizācijas izrāvienus un sasniedza iespaidīgus ekonomiskos rezultātus (Japāna, Koreja), valūtas liberalizācija tika veikta uz strukturālas pārkārtošanās pamata, Krievijā viss noticis otrādi. Rezultāts: ne modernizācijas, ne konkurētspējas.
Valsts ekonomiskā politika faktiski reducējama uz naftas cenu zīlēšanu un taisnošanos par nespēju sasniegt pienācīgus ekonomiskās attīstības tempus. Ja ekonomika būtu modernizēta, ideālā vētra neiestātos. Taču šobrīd rubļa kursa glābšanas labā tiek upurēta ekonomikas turpmākā attīstība. Sagaidāms, ka nākamgad Krievijas IKP kritīsies par 5%.