Krievijas notikumi prasa atbildīgākus lēmumus no Latvijas politiķiem

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Publicitātes foto

Pēdējo dienu notikumi, kas saistīti ar Krievijas rubļa vērtības krišanos, daudziem uzņēmējiem liek nopietni pārvērtēt biznesa riskus. Kā to jau pauduši vairāki Latvijas vadošie ekonomisti, Krievijas rubļa krīzes ietekme uz Latvijas tautsaimniecību kopumā būs negatīva un būtiska – daudz nopietnāka nekā augustā Krievijas noteiktajām sankcijām. Ņemot vērā neprognozējamo situāciju šajā kaimiņvalsts tirgū, tas var atstāt nopietnu iespaidu uz daudzu Latvijas eksportējošo uzņēmumu veiktspēju ilgtermiņā.

Lai arī «Latvijas balzama» darījumi ar partneriem Krievijā ir noslēgti eiro valūtā, kas tiešus zaudējumus līdz šim nav radījis, rubļa kursa kritums sāk dramatiski ietekmēt Krievijas patērētājus, un preču cenas plauktos rubļu izteiksmē ir kļuvušas augstas, bet tirgus grūti prognozējams. Tādējādi risks tirgus stagnācijai un attiecīgi preču piegādēm no Latvijas nākamā gada sākumā ir ļoti reāls daudzās nozarēs. Kā viena no izejām, par ko esam pārliecinājušies no savas pieredzes, ir eksporta tirgu diversifikācija, kas mazina zaudējumu risku, attīstoties līdzvērtīgam scenārijam jebkurā no eksporta tirgiem.

Šajā sarežģītajā ģeopolitiskajā situācijā Latvijas politiķu atbildības latiņa aug vēl vairāk nekā jebkad, un ļoti pārdomāti būtu jāattiecas pret ikvienu ekonomiska rakstura lēmumu, kas tiek pieņemts un īstenots Latvijā nākamgad.

Šajā situācijās svarīgi ir turpināt jaunu eksporta tirgu meklējumus, un tai jākļūst par valsts prioritāti nr.1.

Lai arī eksporta mērķtiecīga attīstība ir svarīga ilgtermiņā, tikpat svarīgi ir sakārtot vairākus būtiskus nozares jautājumus tepat Latvijā. Iepriekš likumdevējs pieļāvis daudzus absurdus lēmumus, piemēram, attiecinot atvieglojumus uz kādu vienu alkohola kategoriju un ieviešot vēl stingrāku regulējumu attiecībā uz citām kategorijām. Vienlaikus netiek piemērotas jau esošās likuma normas ēnu ekonomikas apkarošanā, bet tiek radītas aizvien jaunas un jaunas normas «uz papīra». Mūsu nozares asociācija (LANA), kuras biedrs esam, ir izstrādājusi virkni priekšlikumu, kuri dod iespēju sakārtot svarīgus alkohola aprites jautājumus. Piemēram, sabalansēt akcīzes nodokļa likmes starp dažādām alkohola kategorijām, izmantojot Eiropas Savienības vidējās proporcijas, bet ilgtermiņā izmantot vienu akcīzes nodokļa likmi visiem alkoholiskajiem dzērieniem, balstot to uz absolūtā alkohola daudzumu produktā, jo uz cilvēka veselību visi alkoholiskie dzērieni iedarbojas vienādi – vai tas būtu alus, degvīns vai sidrs.

Otrs aspekts, ko vēlos uzsvērt, ir ilgtspējīga nodokļu politikas vīzija. Jebkuram uzņēmējam ir svarīga prognozējamība. Tādēļ nozare piedāvā likumdevējam ilgtspējīgu nodokļu politikas «ceļa karti» nākamajiem 4-5 gadiem. Šāds plāns ieviestu skaidrību nodokļu likmju jautājumos, kuri garantētu valstij prognozējamus nodokļu ieņēmumus, savukārt uzņēmējiem – paredzamus «spēles» noteikumus. Alkohola nozares uzņēmēji ik gadu akcīzes un pievienotās vērtības nodoklī valsts budžetā ieskaita ap 300 miljoniem eiro, ievērojamas naudas summas valsts kasi papildina arī nozares nomaksātā sociālā nodokļa, iedzīvotāju ienākuma un citu nodokļu veidā.

2015. gadā es vēlu politiķiem spēju pieņemt pārdomātus lēmumus, kas veicinātu attīstību un uzlabotu uzņēmējdarbības vidi Latvijā, stimulējot izaugsmi un veidojot labvēlīgu augsni godīgiem nodokļu maksātājiem.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu