Būvniecības nozarē 2014.gadā bija vērojams būtisks pieaugums gada sākumā, tomēr, kā tika prognozēts, būvniecības tempi turpmāko mēnešu laikā sāka bremzēties, un kopējais pieaugums gada griezumā, visticamāk, sagaidāms ļoti neliels, norāda «DNB bankas» Tirdzniecības un pakalpojumu uzņēmumu daļas vadītājs Bernhards Maļinovskis.
Arī trešais ceturksnis pret pērnā gada attiecīgo periodu uzrādījis tikai 0,6% pieaugumu. Tāpat jāatzīmē Maksātnespējas likums, šī gada aktuālā ģeopolitiskā situācija un citi faktori, piebilst eksperts.
Dažādi būvniecības virzieni iezīmēja pretējas tendences jau kopš gada sākuma, skaidro Maļinovskis. Piemēram, būtisks kāpums bija novērojams ēku būvniecībā pirmajā pusgadā, taču trešajā ceturksnī jau ir novērojams kritums lielākajā daļā ēku būvniecības segmentu. Tomēr kopumā deviņos mēnešos ēku būvniecība vēl uzrāda būtisku kāpumu - par 35%. Turpretī inženierbūvju būvniecība ir uzrādījusi būtisku kritumu, jau sākot no pagājušā gada beigām.
Lai gan būvniecības apjomi sākuši būtiskāk piebremzēties šī gada trešajā ceturksnī un jaunā būvniecībā vēl ir vērojams neliels pieaugums, remontu apjomā tas jau ir apstājies, norāda Maļinovskis. Turklāt, ņemot vērā atsevišķu būvnieku komentārus, nav gaidāms pieaugums industriālo būvju būvniecībā 2015.gadā, jo liela daļa no 2015.gadā plānotajiem projektiem ir tādi, kurus sākotnēji bijis plānots realizēt jau šogad, un jaunu projektu apjoms ir neliels.
«Dzīvojamo ēku būvniecībā prognozes ir neskaidras. Ņemot vērā nesenās Maksātnespējas likuma izmaiņas, sagaidāma atturīga banku politika jaunu daudzdzīvokļu ēku finansēšanā un kritums attiecīgi to būvniecībā. Tomēr, tā kā daļa projektu tiek būvēta bez banku finansējuma piesaistes un ir zināms par atsevišķu pasūtītāju un būvnieku plāniem projektus turpināt vai pilnībā neapstādināt, dzīvokļu ēku būvniecībā kritums ir sagaidāms, bet, iespējams, mērenāks. Tas nozīmē, ka vēl būtiskāka ietekme uz būvniecības kopējiem apmēriem nākamgad būs atsevišķu lielu projektu realizācijai,» skaidro Maļinovskis.
Būtiskas izmaiņas, kas ieviestas līdz ar jauno Būvniecības likumu, šobrīd ir pagarinājušas būvniecības projektu realizāciju, tomēr ir pāragri vērtēt to reālo ietekmi uz nākamā gada būvniecības apjomu, norāda «DNB bankas» eksperts. Papildu riskus rada būtiskais šī gada algu pieaugums nozarē. Lai gan kopējo būvniecības izmaksu apjomā atalgojums neveido lielāko daļu, šogad būvniecības izmaksas palikušas teju nemainīgas, pateicoties salīdzinoši stabilām būvmateriālu cenām. Tomēr pieaugums vienlaikus arī citās būvniecības izmaksu sastāvdaļās varētu padarīt plānotos būvniecības projektus ekonomiski nepievilcīgākus pasūtītājiem.
«Uz būvniecības pieauguma prognozēm nākamajam gadam pozitīvāk ļautu raudzīties šī gada trešajā ceturksnī redzamais skaitliski būtiskais pieaugums jaunu būvatļauju izsniegšanā būtiskās kategorijās - privātmājas, daudzdzīvokļu mājas, ražošanas, noliktavas un tirdzniecības ēkas. Tomēr jāņem vērā, ka, kopējam būvatļauju skaitam pieaugot, plānotajam būvapjomam ir bijusi tendence samazināties. Palielināta pasūtītāju aktivitāte varētu būt saistīta ar vēlmi paspēt izņemt būvatļauju vēl pēc vecā būvniecības regulējuma. Tāpat nesenās likumdošanas izmaiņas un ar to saistītā banku finansējuma pieejamības samazināšanās varētu ierobežot iespējas plānotos projektus realizēt,» norāda Maļinovskis.
Būtiskākie faktori, kas šogad ir ietekmējuši būvniecības aktivitāti, ir ģeopolitisko apstākļu izmaiņas un vienlaicīgas vairāku normatīvo aktu izmaiņas - Maksātnespējas likums, Būvniecības likums, uzturēšanās atļauju noteikumu pārskatīšana. Maļinovskis uzsver, ka tās radījušas būtiskas neskaidrības par nākotni sabiedrībā un pasūtītājiem. Vienlaicīgi eksperts norāda arī uz vairāku lielu būvniecības projektu lēnāku norisi vai atlikšanu uz nākamo gadu.
«Domājot par 2015.gadu, uzturēšanās atļauju izsniegšanas izmaiņas noteikti ieviesīs korekcijas jaunu projektu attīstīšanā šim segmentam. Iepriekš šim segmentam domātie dzīvokļi, visticamāk, nonāks kopējā tirgū un palielinās konkurenci projektiem, kas sākotnēji jau domāti vietējiem iedzīvotājiem. Tādā gadījumā jaunu projektu attīstīšana noteikti kļūs mazāk pievilcīga, un atbilstoši bremzēsies būvniecības apjomi,» prognozē Maļinovskis.
