Latvijā inovāciju finansēšanai vajadzētu atvēlēt 1,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), trešdien, prezentējot tautsaimniecības sektora apskatu, Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta direktora vietnieks Jānis Salmiņš.
Viņš norādīja, ka
Latvija atšķirībā no citām Eiropas valstīm pašlaik neatvēl finansējumu inovācijām
un šo vajadzētu mainīt. «Eiropā mēs esam vienā no zemākajām vietām,» atzina Salmiņš.
EM speciālists atzīmēja, ka, Latvijā, tiecoties pēc izvirzītajiem mērķiem ekonomikas attīstībai turpmākajos gados,
nedrīkst atrauti aplūkot izglītību, zinātni un uzņēmējdarbību,
jo tas ir priekšnoteikums produktivitātes kāpināšanai. «Tā ir vienota ekosistēma, kurai ir ļoti daudz problēmu, kas ir jānovērš, lai šī sistēma beidzot sāktu strādāt,» viņš atzina, uzsverot, ka nepieciešami ieguldījumi cilvēkresursos, zinātnes un pētniecības attīstībā, inovācijās.
Savukārt frakcijas «Saskaņa» deputāts Ivars Zariņš bija skeptiskis, vai mērķi par 1,5% no IKP atvēlēšanu inovācijām Latvijā var sasniegt. «Ja mēs paskatāmies uz to, ka mūsu ekonomikai ir jākļūst produktīvākai, mēs redzam, ka viens no stūrakmeņiem ir inovācijas. Kā vienu nerealizējamu mērķi mēs minējām šo 1,5% inovācijām no iekšzemes kopprodukta,» uzsvēra Zariņš.
Viņš norādīja, ka palielināt finansējumu inovācijām ir izdevies tikai tām valstīm, kuras ilgstoši ir ieguldījušas attiecīgajā jomā pašas un panākušas to, ka nozare pati pēc tam ir gatava investēt. «Valstij ir jāiegulda tikpat daudz, cik šai nozarei, lai dabūtu tikpat daudz no nozares laukā.
Tas ir reāls trauksmes zvans,»
pauda deputāts.
Latvijā jau vairākus gadus tiek akcentēts finansējuma trūkums zinātnei, uz to norāda gan zinātnieki, gan citi jomas pārstāvji. Pagaidām gan zinātnes jomas pārstāvju prasības nav izpildītas.
