Šogad pēdējā ceturksnī Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes dati varētu būt nedaudz vājāki, tāpēc «Swedbank» pašreizējā tautsaimniecības izaugsmes prognoze šim gadam paliek 2,3%.
Strašuna: Pēdējā ceturksnī Latvijas IKP izaugsmes dati varētu būt nedaudz vājāki
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pieejamie dati par oktobri gan ir salīdzinoši labi - mazumtirdzniecības apgrozījums auga, uzņēmēju un patērētāju noskaņojums uzlabojās, vērtē «Swedbank» vecākā ekonomiste Lija Strašuna. Sagaidāms, ka nākamgad izaugsme varētu kļūt sabalansētāka un, iespējams, nedaudz straujāka, paātrinoties eksporta un investīciju izaugsmei. Tam palīdzēs gan izaugsmes paātrināšanās eirozonā, gan Krievijas-Ukrainas konflikta zināma stabilizēšanās.
Ekonomiste atzīmē, ka šā gada trešā ceturkšņa pārskatītie IKP dati, kā jau tika gaidīts, demonstrē nedaudz straujāku ekonomikas izaugsmi Latvijā trešajā ceturksnī, nekā tas bija redzams operatīvajā novērtējumā. Proti, gada izaugsme bija 2,4%, nevis sākotnēji lēstais 2,1%, kas ir pat nedaudz straujāka nekā iepriekšējā ceturksnī, kad izaugsme bija 2,3%.
Strašuna gan vērš uzmanību, ka sezonāli izlīdzinātā ceturkšņa izaugsme, kas labāk norāda uz attīstības pagrieziena punktiem, gan palēninājusies uz 0,5% no 0,8% iepriekšējā ceturksnī.
Mājsaimniecību patēriņš joprojām bijis Latvijas izaugsmes galvenais dzinulis, ko turpināja balstīt algu kāpums un zema inflācija. Eksporta izaugsme turpināja palēnināties, visticamāk, jūtot ietekmi no vājāka pieprasījuma Krievijā un Krievijas 7.augustā ieviestā embargo, tomēr vēl arvien turējās virs nulles. Savukārt investīcijas gan atkal noslīdēja negatīvajā teritorijā - uzņēmumi pašreiz atliek jaunas investīcijas, gan bažījoties par ģeopolitisko neskaidrību, gan gaidot jaunā plānošanas perioda Eiropas Savienības struktūrfondus. Tas gan nozīmēja arī mazāku nepieciešamību pēc importa, un importa kritums tādējādi uzlaboja ekonomikas izaugsmi.
Raugoties uz nozarēm, straujāk augošais trešajā ceturksnī bija finanšu sektors un operācijas ar nekustamo īpašumu, tomēr izaugsmi veicināja arī iekšzemes tirdzniecība un transports. Šīs četras nozares veidoja gandrīz pusi no kopējās ekonomikas izaugsmes.
Kā ziņots, šodien Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati rāda, ka šā gada trešajā ceturksnī IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem palielinājies par 0,5%, salīdzinot ar otro ceturksni. Salīdzinājumā ar 2013.gada trešo ceturksni IKP pieaudzis par 2,4%.