Minimālās algas celšana var sadārdzināt mazo reģionālo uzņēmēju tirgoto preču un pakalpojumu cenas par 10%, uzsver Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs.
Tirgotāju asociācija: Minimālās algas celšana var radīt 10% sadārdzinājumu precēm un pakalpojumiem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš skaidro, ka šāds sadārdzinājums var rasties izmaksu palielināšanas dēļ, kas sekos no nākamā gada 1.janvāra, kad Latvijā tiks palielināta minimālā alga no 320 eiro uz 360 eiro. «Tā rezultātā mazajiem veikaliem būs jāpalielina piecenojums par 30% pret pašreizējo.»
Tāpēc LTA prezidents atzīmē, ka no nākamā gada plānotais minimālās algas palielinājums var šķist pozitīva ziņa, jo valdības deklarācijā noteiktais mērķis ir mazināt ienākumu nevienlīdzību Latvijā un arī palielināt cīņu ar ēnu ekonomiku. «Tomēr, kas notiks reālajā dzīvē ar šo faktu, ka ciparos minimālā alga palielināsies par 40 eiro?»
Izsakot skaitļos, 2014.gadā darba devējam viens strādājošais ar minimālo algu izmaksā 395,49 eiro mēnesī. Proti, sareizinot līdzšinējo minimālo algu, kas ir 320 eiro, ar darba devēju sociālā nodokļa likmi 23,59%, tiek iegūti 75,49 eiro, ko pieskaitot 320 eiro, iegūst 395,49 eiro.
Savukārt 2015.gadā tas būs 444,92 eiro, ko iegūst, sareizinot minimālo algu, kas no nākamā gada būs 360 eiro, ar darba devēju sociālā nodokļa likmi 23,59%, iegūstot 84,92 eiro, ko pieskaita 360 eiro. Tādējādi
izmaksu pieaugums uz vienu strādājošo būs 49,43 eiro,
atzīmē Danusēvičs.
«Visnegatīvāk izmaiņas ietekmēs tieši mazos reģionālos uzņēmumus,
kas spiesti izdzīvošanas dēļ aprobežoties ar oficiāli noteikto minimālo algu saviem darbiniekiem. Mazumtirdzniecībā minimālo algu saņem 70% strādājošo, un nebūt nevar apgalvot, ka visi viņi ir ēnu ekonomikas upuri vai atbalstītāji. Arī Valsts ieņēmumu dienesta ieskatā līdz ar minimālās algas paaugstināšanu būs apdraudēta mazo uzņēmumu pastāvēšana,» stāsta Danusēvičs.
Tikmēr progresīvo iedzīvotāju ienākumu nodokļa neapliekamo minimumu plānots ieviest vien ar 2016.gadu, atgādina LTA prezidents. Kopumā atbalstot apņemšanos uzlabot ēnu ekonomikas apkarošanu un nodokļu administrēšanu, LTA tomēr ir spiesta konstatēt, ka valdības izrādītās rūpes par iedzīvotāju maznodrošinātajiem slāņiem vairāk gan ir šķietamas.
Atšķirību izlīdzināšana notiek nevis uz nodokļu samazināšanas vai optimizācijas rēķina darbiniekiem, bet gan palielinot darbaspēka izmaksas mazajiem uzņēmumiem. Minimālo algu var palielināt, tikai saistot to ar neapliekamā minimuma paaugstināšanu, nemainot nodokļu slogu mazākajai algai.
«Tāpēc, lai sekmētu mazo uzņēmumu izdzīvošanas iespējas un nodrošinātu reālāku pielikumu pie algas zemu atalgotiem darba ņēmējiem, LTA aicina iestāties par neapliekamā minimuma tuvināšanu un pielīdzināšanu minimālajai algai. Ja netiks piemērots kompensācijas mehānisms, tad
valsts var veicināt vairāku tūkstošu mazo uzņēmumu iznīcināšanu,
tādējādi pasliktinot budžeta ieņēmumus, izskaužot darba vietas,» uzsver Danusēvičs.
Kā ziņots, ienākumu nevienlīdzības risināšanai ar 2016.gadu plānots ieviest progresīvo iedzīvotāju ienākumu nodokļa neapliekamo minimumu, paaugstinot to mazo algu saņēmējiem, vidējo algu saņēmējiem saglabājot tuvu esošajam apmēram, savukārt algām, kas būtiski pārsniedz vidējo algu valstī, to nepiemērojot. Vienlaikus plānots paaugstināt iedzīvotāju ienākumu nodokļa atvieglojumus par apgādībā esošu personu, izvērtējot iespēju piemērot lielākus atvieglojumus par otro un katru nākamo bērnu ģimenē.
Tāpat ziņots, ka no 2015.gada plānots visās trijās Baltijas valstīs palielināt minimālo algu. Latvijā no 320 eiro tā tiks palielināta uz 360, Lietuvā no 290 eiro uz 300, savukārt Igaunijā minimālā alga mēnesī tiks palielināta no 355 uz 390 eiro.