Daļai strādājošo darba devējs samazinās slodzi, nevis paaugstinās minimālo algu par 40 eiro no 320 līdz 360 eiro nākamgad, atzina Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Pēteris Krīgers. Viņš neizteica prognozi, cik daudz strādājošo minimālās algas paaugstināšana ies secen. Krīgers teica, ka runa ir par mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.
«Esam saņēmuši šādus signālus, un ne vien esam saņēmuši, bet zinām, ka tā tas būs. Jau pie pagājušās minimālās algas paaugstināšanas bija uzņēmēji, kas optimizēja savus izdevumus šādā veidā - pārcēla darbiniekus uz nepilnām slodzēm jeb pārslēdza uz uzņēmuma līgumiem. Shēmas ir dažādas,» teica Krīgers.
Uz jautājumu, vai valdības lēmumam par minimālās algas lēmumu ir jēga un vai tas sasniegs mērķi, viņš norādīja uz strādājošajiem valsts uzņēmumos un iestādēs.
«Ja strādājošais ir arodbiedrības biedrs, viņam ir jāvēršas pie savas arodbiedrības. Bet var gadīties, ka
strādājošie mazos un vidējos uzņēmumos nav arodbiedrības biedri,
viņiem ir jāvēršas Valsts darba inspekcijā,» sacīja Krīgers.
Minimālā alga Latvijā šobrīd ir 320 eiro mēnesī. Jaunā valdība nākamgad apņēmusies minimālo algu palielināt par 40 eiro, savukārt 2016.gadā - ieviest progresīvu neapliekamo minimumu.
Pēc 10.novembrī pieņemtā lēmuma Finanšu ministrija paziņoja, ka no 1.janvāra tiek palielināta minimālā alga no esošajiem 320 eiro līdz 360 eiro mēnesī, tādējādi risinot valdības deklarācijā noteikto mērķi mazināt ienākumu nevienlīdzību Latvijā.
«Priekšvēlēšanu laikā tika uzsvērs, ka nepieciešams turpināt iesākto darbu pie iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšanas, kā arī palielināt minimālo mēnešalgu. Šo solījumu valdība ir izpildījusi, tomēr mums jāturpina iesāktais un jāvirzās arī uz diferencēta neapliekamā minimuma ieviešanu, tādējādi atbalstot mazo algu saņēmējus,» uzsvēra finanšu ministrs Jānis Reirs («Vienotība»).
