Kipras izdevīgais ģeogrāfiskais novietojums varētu būt pievilcīgs Latvijas uzņēmējiem, kuri iecerējuši apgūt šo reģionu vai nostiprināt jau esošās saites, norādīja Kipras Finanšu ministrijas Investīciju un finanšu sektora direkcijas vadītājs Andrejs Haralambs.
Amatpersona atzina, ka šobrīd tirdznieciskie sakari starp Latviju un Kipru nav visai ievērojami, tomēr ir daži aspekti, kuros varētu uzņēmējdarbības sadarbību veicināt. Viena no šādām jomām ir tūrisms, kurā Kipra saredz lielu attīstības potenciālu. Tāpat Kipra var kļūt par starpnieku Latvijas uzņēmēju centienos apgūt citas tuvumā esošas reģiona valstis un kļūt par izejas punktu saišu stiprināšanai ar, piemēram, Izraēlu un Ēģipti.
Haralambs pauda, ka Kipras reputācija kā naudas atmazgāšanas paradīze ir pārspīlēta. Kopš aizvadītā gada pavasara finanšu krīzes, Nikosija ir pielikusi daudz pūļu, lai izveidotu stingru likumdošanas ietvaru, kuram būtu jānovērš šādas situācijas. «Mūsu reputācija patiesībā ir pārspīlēta un šobrīd sākusi uzlaboties. Priekšstatu par Kipru kā naudas atmazgāšanas centru radīja tas, ka valstī ir ievērojama Krievijas uzņēmēju kopiena,» pauda amatpersona. Kipras Finanšu ministrijas pārstāvis paskaidroja, ka Krievijas uzņēmēji Kiprā strādā jau vairākus gadus, tiem ir izveidojusies sava kopiena un tos piesaista arī pareizticīgā baznīca.
Šobrīd Kipras galvenais uzdevums esot starptautiskā aizdevuma programmas noslēgšana. Iekšpolitiski izaicinājumi paredzami saistībā ar maksātnespējas sistēmas likumdošanas izmaiņām, kas ļautu finanšu problēmu skartajiem uzņēmumiem to izmantot, lai atvieglotu savu stāvokli, norādīja Haralambs. Tāpat, lai gan situācija Kipras banku sektorā ir uzlabojusies, finanšu iestādes šajā valstī joprojām ir viegli ievainojamas. Kipra gan ieviesusi vairākus drošības pasākumus, kas atbilst Eiropas Savienības (ES) prasībām.
Paredzams, ka Kipra starptautiskā aizdevuma programmu noslēgs 2016.gada pirmajā ceturksnī. Šobrīd Kipra ir jau atgriezusies starptautiskajos tirgos un zināmā mērā kļuvusi pievilcīgāka investoriem, pauda amatpersona. Runājot par iespējamu ES sankciju ietekmi pret Krieviju un Maskavas atbildes pasākumiem, Haralambs pauda pārliecību, ka Kiprai nevajadzēs lūgt starptautiskā aizdevuma programmas pagarinājumu.
«Ir labi zināms, ka Kiprai ir spēcīgas ekonomiskās attiecības ar Krieviju - īpaši tūrisma jomā - kuru sankcijas, visticamāk, skars jūtami. Sankciju ietekmi uz tūrismu visuzskatāmāk varēs redzēt tikai nākamajā gadā, tomēr jau šobrīd tā ir jūtama,» sacīja Kipras finanšu ministrijas pārstāvis. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka valstī novērojama izaugsme citos ekonomikas sektoros un situācija izlīdzināsies. «Ir saprātīgi uzskatīt, ka Kipra spēs noslēgt savu aizdevuma programmu noteiktajā laikā,» teica Haralambs. Haralambs arī akcentēja, ka Kipra ir spējusi tikt galā ar ļoti sarežģītu situāciju un izvairījusies no iekšpolitiskiem, kā arī ārpolitiskiem satricinājumiem, kuri tika gaidīti 2013.gadā.
Kipras finanšu problēmas daļēji ir arī uz valsts pašas sirdsapziņas, jo Nikosija kavējusies ar lēmuma pieņemšanu saistībā ar starptautisko aizdevumu. «Gadījumā, ja Kipra būtu lūgusi starptautisko aizdevumu gadu agrāk, tad tas būtu daudz veiksmīgāks - nebūtu tik haotisks,» atzina amatpersona. Starptautiskā aizdevuma programma 2013.gada pavasarī tika īstenota arī tādā veidā, kādā nekur iepriekš netika darīta. Savukārt depozītu nodevu piemērošana notikusi bez jebkādiem brīdinājumiem.
«Es uzskatu, ka tas bija netaisnīgi. Cilvēki vienkārši nezināja, ka viņu noguldījumi tiks pēkšņi samazināti. Viņi tika uzskatīti par investoriem, lai gan tajā pašā laikā tādi nebija. Tas nebija godīgs un taisnīgs solis, tomēr mums jāraugās uz priekšu un jāsaprot, ka tas noticis pagātnē, bet šobrīd jāspēj sadzīvot ar sekām,» akcentēja Kipras finanšu ministrijas pārstāvis.
