Lai arī Latvijas piensaimniekiem piešķirtais atbalsts 7,7 miljonu eiro apmērā ir neliels, tas ir uzskatāms par pozitīvu žestu, sacīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete, kura darbojas EP Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā. Kalniete skaidroja, ka pašlaik notiek divi lieli procesi - tikko darbu sākusi jaunā Eiropas Komisija (EK), bet iepriekšējās EK solītais pēdējā sēdē tika noraidīts.
«Tātad jaunajai EK lēmums par atbalstu bija jāpieņem no jauna,» skaidroja Kalniete.
Viņa arī norādīja, ka pašreizējā situācija ir viena budžeta beigās, tajā pašā laikā notiek sarunas par nākamo budžetu.
«Tie 7,7 miljoni eiro, kuru jaunā EK piešķīra, ir pozitīvs žests. Summa gan ir ļoti maza, jo faktiski Latvijas piensaimnieku zaudējumi sasniedz 40 miljonus eiro, taču pozitīvais ir tas, ka šī summa netika piešķirta no līdzekļiem, kuri ir no tā saucamā lauksaimniecības budžeta rezerves fonda,» skaidroja deputāte, norādot, ka minētais fonds pašlaik ir apdraudēts.
Viņa norādīja, ka iepriekšējā EK savā pēdējā sēdē pieņēma lēmumu no vairāku miljonu eiro lielā lauksaimniecības budžeta fonda izņemt «lielāko daļu, atstājot tikai kādus 80 miljonus eiro nākamajam gadam», lai nodotu lauksaimnieku uzkrātos līdzekļus, kas ir radušies no dažādām soda naudām, humānām vajadzībām, tostarp cīņai ar Ebolas vīrusu.
«Mēs gan nevaram ļauties kaunināšanai, ka lauksaimnieki nesaprot Ebolas riskus.
Mēs apzināmies riskus, tieši šī iemesla dēļ ir nepieciešams solidāri veikt maksājumus. Tas nav jādara tikai uz lauksaimnieku rēķina,» uzskata Kalniete, piebilstot, ka ir rakstījusi vēstuli EK priekšsēdētājam Žanam Klodam Junkeram, skaidrojot Baltijas valstu un Somijas situāciju piena sektorā.
«Diemžēl padome nebija vienota par kompromisu kopumā, un noraidīja priekšlikumu. Vispār padomes attieksme nav konstruktīva, jo viņi joprojām soļo ierastajās sliedēs, nerēķinoties ar to, ka EP Lisabonas līgums ir sniedzis līdzlemšanas tiesības. Tikai pirms dažām dienām padome pirmo reizi sniedza savu pozīciju, kuru EP un EK nevarēja pieņemt. Savukārt mūsu kompromisa variantu arī nepieņēma. Tas nozīmē, ka EK ir jānāk klajā ar jaunu budžeta priekšlikumu,» skaidroja Kalniete, minot iespējamo risku, ka nenobalsošanas gadījumā nākamā gada budžets tiks sadalīts 12 daļās.
«Problēma ir tā, ka 2016.gada budžets tiks veidots uz 2015.gada budžeta bāzes.
Šādā gadījumā tas būs mazāks, kāds ir minēts sarunās. Daudzi no šiem līdzekļiem lauksaimniekus skar vistiešākajā veidā - varētu būt problēmas ar kompensācijām un tiešmaksājumiem,» sacīja Kalniete. «Cilvēkiem ir jāsaprot, ka finansējums pašlaik ir apdraudēts.»
Vaicāta, pēc cik ilga laika piensaimnieki varētu saņemt papildu atbalstu, Kalniete sacīja, ka šis jautājums ir jāadresē Zemkopības ministrijai, «kuri zina, cik ilgas ir procedūras pēc tam, kad lēmums ir pieņemts».
Kā ziņots, EK vakar, 19.novembrī, apstiprinājusi lēmumu piešķirt 28 miljonu eiro atbalstu Igaunijas, Latvijas un Lietuvas piena ražotājiem, kas tiks novirzīts zaudējumu segšanai saistībā ar Krievijas aizliegumu ievest Eiropas Savienības lauksaimniecības produktus. Igaunija saņems 6,9 miljonus eiro, Latvija - 7,7 miljonus eiro, bet Lietuva - 14,1 miljonu eiro. Atbalsts aprēķināts, pamatojoties uz attiecīgo valstu piena kvotu izpildi 2013.-2014.gadā.
Zemnieku organizācijas savukārt norādīja, ka
nav skaidrs, par cik ilgu laika posmu aprēķināts atbalsts,
tikmēr vairāk nekā trīs mēnešu laikā Krievijas embargo piena nozarei Latvijā ir radījis zaudējumus vairāku desmitu miljonu eiro apmērā, līdz ar to gaidāmais atbalsts varētu segt tikai pāris mēnešu zaudējumus.
Tāpat zemnieki apliecināja, ka Latvijas lauksaimnieki nav atteikušies no ieceres pievienoties Baltijas valstu un Somijas kolēģu plānotajām protesta akcijām decembrī Briselē.
Lauksaimnieku konsultatīvā padome izveidota 2009.gadā, lai pirms svarīgu lēmumu pieņemšanas uzklausītu lauksaimnieku organizāciju priekšlikumus. Padomē darbojas pārstāvji no Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes, biedrības «Zemnieku saeima», Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas un Latvijas Jauno zemnieku kluba.
