Jaunais Būvniecības likums, kas stājās spēkā šī gada 1.oktobrī, ir uzskatāms par sākumu turpmāk veicamajam darbam likuma pilnveidē, šodien žurnālistiem norādīja nozares eksperti.
Būvnieki: Jaunais Būvniecības likums ir sākums turpmāk veicamajam likuma pilnveidē
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs atzīmēja, ka būvniecības nozares dalībnieki jaunā Būvniecības likuma ieviešanu vērtē atzinīgi. «Tomēr tas ir uzskatāms par sākumu lielam darbam, kas vēl ir priekšā.»
Būvindustrijas nevalstisko organizāciju koordinācijas centra (BKC) prezidija priekšsēdētājs Valdis Birkavs norādīja, ka
nozares profesionāļi jaunā Būvniecības likuma uzlabošanai ir sagatavojuši dažus ieteikumus.
Profesionāļi un eksperti norādījuši, ka noteikti ir jāpabeidz visu Būvniecības likumā paredzēto Ministru kabineta (MK) noteikumu pieņemšana, jārada normatīvā bāze visu būvniecības procesa dalībnieku, tai skaitā būvstrādnieku kvalifikācijas un kompetences prasību standartizācijai.
«Patlaban neviens no MK noteikumiem neregulē projektēšanai nepieciešamo tehnisko noteikumu izdošanas kārtību, nosacījumus, termiņus, kā arī izdevēju atbildību. Šis jautājums ir nozīmīgs gan projektēšanas stadijā, gan arī nododot būvi ekspluatācijā,» uzsvēra Birkavs.
Viņš arī atzina, ka patlaban Latvijā ir vāja būvuzraudzība. «Būvuzraudzība ir vāja, tā ir jānostiprina. Tāpēc
obligāti ir jāstiprina arī būvniecības nozares uzraudzības instruments - Būvniecības valsts kontroles birojs.»
Tāpat, pēc nozares ekspertu domām, korekcijas jāievieš arī Publisko iepirkumu likumā. Proti, atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai «2014/24/ES» jāpārstrādā Publisko iepirkumu likums, paredzot zemākās cenas kritērija nomaiņu ar direktīvā paredzētajiem vērtēšanas kritērijiem: sociāliem, ekoloģiskiem, saimnieciskā izdevīguma un būvspeciālistu kvalifikācijas un kompetences, kā arī citiem kritērijiem.
«Zemākai cenai ir tiesības uz eksistenci, bet pirms tam ir jāsakārto nozare,» akcentēja Birkavs.
Kā informēja Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume, pēc jaunā Būvniecības likuma stāšanās spēkā būvnieki ir sākuši pārkārtot darbību, piemērojoties jaunajam regulējumam. Tāpat nozares profesionāļi un eksperti turpina darbu ar likumu noteikumu izstrādi, precizēšanu.
Straume arī stāstīja, ka patlaban būvniecībā novērojama tendence, ka
būvobjektu skaits ir lielāks nekā kompetentu būvdarbu vadītāju skaits.
«Kopumā jaunajiem ekspertiem pārsvarā trūkst zināšanu, piemēram, par būvmateriālu pretestību, kā arī citas praktiski nepieciešamas zināšanas. Kompetentu būvdarbu vadītāju trūkums nozarē ir problēma, kuras risinājums ir augstākās izglītības kvalitātes uzlabošana.»
«Mēs saprotam, ka jaunajam regulējumam vēl jāiztur pārbaudījums praksē un tā atsevišķās neprecizitātes un pretrunas ir operatīvi jānovērš. Tāpēc 22 BKC organizācijas ir iesniegušas BKC prezidijam savu redzējumu par jaunā regulējuma piemērošanas problēmām un ir gatavas turpmākai produktīvai sadarbībai ar Ekonomikas ministriju,» teica Birkavs.
Kā ziņots, 50 dienas pēc jaunā Būvniecības likuma ieviešanas būvniecības nozares lielās nevalstiskās organizācijas - Latvijas Būvnieku asociācija, Latvijas Būvinženieru savienība un Būvindustrijas nevalstisko organizāciju koordinācijas centrs - norādījušas uz neprecizitātēm likumā un ar nozares sakārtošanai paveikto un darāmo darbu sarakstu.
Latvijas Būvnieku asociācija sadarbībā ar Finanšu ministriju un nevalstiskajām organizācijām gatavo izmaiņas Publiskā iepirkuma likumā. Tiek organizētas apmācības būvniekiem.