Pagājušajā nedēļā - no 25.līdz 31.oktobrim - salīdzinājumā ar nedēļu iepriekš Ziemeļeiropas elektroenerģijas biržas «Nord Pool Spot» Latvijas un Lietuvas cenu apgabalos «Elspot» tirgū vidējā elektroenerģijas cena pieauga par 21,1%, savukārt Igaunijas cenu zonā tā samazinājās par 19,5%, liecina biznesa informācijas portāla BBS apkopotie dati.
BBS: elektroenerģijas biržas Latvijas apgabalā kāpj cenas; Igaunijas - sarūk (77)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
No 25.līdz 31.oktobrim elektroenerģijas vidējā «spot» cena Latvijas cenu apgabalā bija 54,5 eiro par megavatstundu, bet nedēļu iepriekš tā bija 44,99 eiro par megavatstundu. Salīdzinājumā ar gada vidējo elektroenerģijas cenu Latvijas cenu apgabalā (50,04 eiro par megavatstundu) pagājušā nedēļā tā bija par 8,9% augstāka.
«Nord Pool Spot» Lietuvas cenu apgabals pietiekamās Latvijas-Lietuvas starpsavienojumu jaudas dēļ ir cieši saistīts ar Latvijas zonu, praktiski veidojot vienu cenu apgabalu - elektroenerģijas vidējā «spot» cena Lietuvas cenu apgabalā bija 54,61 eiro par megavatstundu, bet nedēļu iepriekš tā bija 45,15 eiro par megavatstundu. Lietuvas cenu apgabalā pagājušajā nedēļā salīdzinājumā ar gada vidējo cenu (50,05 eiro par megavatstundu) tā bija par 9,1% lielāka.
Savukārt Igaunijas cenu apgabalā no 25.līdz 31.oktobrim elektroenerģijas vidējā «spot» cena bija 33,24 eiro par megavatstundu, bet nedēļu iepriekš tā bija 41,31 eiro par megavatstundu. Salīdzinājumā ar gada vidējo elektroenerģijas cenu Igaunijas cenu apgabalā (37,8 eiro par megavatstundu) pagājušā nedēļā tā bija par 12,06% zemāka.
Latvijas energoapgādes kompānijas «Latvenergo» Tirdzniecības attīstības daļas vadītājs Gatis Junghāns aģentūrai BNS sacīja, ka pagājušā nedēļa jau bija otrā nedēļa pēc kārtas, kad katrā Baltijas valstī veidojās atšķirīga elektroenerģijas tirgus cena. Cenu augšupeju Latvijā un Lietuvā veicināja elektroenerģijas ģenerācijas samazināšanās Lietuvā par 37%, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, kā arī elektroenerģijas patēriņa pieaugums visās trijās Baltijas valstīs par vidēji 2-3%.
Savukārt cenu samazinājumu Igaunijas tirgū pamatā noteica «Estlink» savienojumu pārvades jaudas atgriešanās atpakaļ līdz pilnam 1000 megavatu apmēram uz Somijas-Igaunijas robežas no vidēji 624 megavatiem iepriekšējā nedēļā, kas palielināja lētas elektroenerģijas importu Baltijā no Skandināvijas - tādējādi pagājušajā nedēļā stundu skaits, kad elektroenerģijas tirgus cenas Somijā un Igaunijā bija pilnīgi vienādas, kopš trīs nedēļu pārtraukuma atgriezās pie 100%, salīdzinot ar 89% iepriekšējā nedēļā (divas nedēļas iepriekš 40%). Savukārt stundu skaits, kad cenas Igaunijā un Latvijā pilnībā izlīdzinājās, samazinājās līdz 10%, salīdzinot ar 65% iepriekšējā nedēļā.
Junghāns norādīja, ka pagājušajā nedēļā Baltijā elektrostacijas saražoja 76% no Baltijas valstīs nepieciešamās elektroenerģijas. Visvairāk elektroenerģijas importēja Lietuva - 81% no kopējā elektroenerģijas patēriņa, Latvija importēja 17% no kopējā elektroenerģijas patēriņa. Savukārt Igaunija pagājušajā nedēļā saražoja par 38% vairāk elektroenerģijas nekā patērēja.
Elektroenerģijas cena biržā veidojas, ņemot vērā pieprasījumu un piedāvājumu, ko tostarp iespaido laika apstākļi, elektrostaciju saražotās enerģijas apmērs, kā arī pārvades jaudas.
«Nord Pool Spot» tirdzniecību veic 370 dalībnieku no 20 valstīm - pagājušajā gadā Ziemeļvalstīs un Baltijā kopā 84% no patērētās elektroenerģijas pārdota un nopirkta biržā. Kopējais «Nord Pool Spot» apgrozījums 2013.gadā bija 493 teravatstundas elektroenerģijas.