Latvijas Loģistikas asociācijas rīcībā nav pārliecinošas informācijas par to, kā dzelzceļa elektrifikācijas projektā ieguldīto naudu būtu iespējams atpelnīt pārskatāmā laika periodā, norāda asociācijas valdes priekšsēdētājs Normunds Krūmiņš, komentējot Satiksmes ministrijas izteiktās šaubas par šī projekta realizācijas lietderību.
Kā skaidro Krūmiņš, situācija ar šo projektu ir zināmā mērā līdzīga vēl vienam dzelzceļa megaprojektam - «Rail Baltica».
Abi projekti esot pozitīvi un vajadzīgi, taču galvenā diskusija abos gadījumos ir par to ekonomisko efektivitāti - kas par to visu maksās un kas to izmantos.
Jautājums esot, vai šo naudu ir iespējams izmantot ekonomiski izdevīgākiem projektiem dzelzceļa nozarē.
Asociācijas vadītājs norāda, ka kopumā - Latvijas un Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējums - elektrifikācijas projektā būs nepieciešams ieguldīt aptuveni vienu miljardu eiro - gan infrastruktūras izbūvei, gan lokomotīvju iegādei vai pārbūvei.
Šo pārliecību vēl vairāk pastiprinot citi faktori. Krievija jau sen ir noteikusi mērķi novirzīt savas eksporta kravas, tostarp ogles un naftas produktus, uz savām ostām, galvenokārt uz Baltijas valstu rēķina. Tāpat «Latvijas Dzelzceļš» (LDz) katru gadu aktualizē diskusiju par valsts finansējuma piešķiršanu esošā dzelzceļu tīkla uzturēšanai, jo ar savu finansējumu tam ir par maz. Vienlaikus pārējās Baltijas valstis jau vairākus gadus par piešķirtajiem ES fondu līdzekļiem mērķtiecīgi attīstīta tādu dzelzceļa infrastruktūru, kas būtu piemērota un veicinātu kravu pārvadājumus ar augstu pievienoto vērtību, tostarp konteineru un intermodālos pārvadājumus. Kaimiņvalstīs tiekot izbūvēti dažāda lieluma un specializācijas loģistikas centri gan ostās, gan lielākajos dzelzceļa mezglos.
«Līdz ar to, ja ir ļoti ticams, ka tuvākajā nākotnē samazināsies Krievijas resursu kravu apjoms caur Latvijas koridoru un tai pat laikā pat pie rekordaugstiem kravu apgrozījumiem ir grūtības ar esošās infrastruktūras uzturēšanu,
lietderīgāk būtu vismaz daļu šīs naudas steidzami novirzīt tādu pasākumu finansēšanai, kas varētu piesaistīt Latvijas koridoram citas kravu plūsmas ar augstu pievienoto vērtību,»
uzsver Krūmiņš. Tādējādi tiktu mazinātas negatīvās sekas no Krievijas tranzīta samazināšanās. Līdzekļus esot nepieciešams ieguldīt jau esošās dzelzceļa infrastruktūras atjaunošanā un modernizēšanā, lai samazinātu nepieciešamās uzturēšanas izmaksas.
Latvijas Loģistikas asociācija jau vairāku gadu garumā esot vērsusi uzmanību uz šiem faktiem, arī norādot uz nepietiekamo Latvijas konkurētspēju augstas pievienotās vērtības kravu segmentā, kā arī sniegusi vairākus priekšlikumus tās uzlabošanai. Kā lieliski piemēri, kā šos mērķus sasniegt, varot kalpot gan abas pārējās Baltijas valstis, gan Somija un Nīderlande.
Kā ziņots, Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes (LOTLP) sēdē satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V) norādīja, ka kravu pārvadājumu prognozes, uz kurām tika balstīts LDz tīkla elektrifikācijas projekts, nav piepildījušās un nepiepildīsies, līdz ar to ir jāpārvērtē šī projekta riski un tas, cik racionāli to būtu patlaban realizēt.
Viņš skaidroja, ka uz Krievijas pusi kravu apjomi samazinās un nav pamata prognozēt strauju kravu pieaugumu. Līdz ar to ir jāpārskata šī projekta ekonomiskais pamatojums. Tāpat ministrs norādīja, ka Krievijas uzņēmēji kravas pārorientē uz Krievijas ostām un arī kaimiņvalstīs ir fiksēts kravu apjomu samazinājums. Ostu padomē tika nolemts, ka pēc elektrifikācijas skiču projekta izstrādes un analīzes līdz nākamā gada otrajam ceturksnim būtu jāizvērtē, kādas pēc projekta realizācijas būs infrastruktūras maksas un vai iesaistītās puses šo projektu vispār gatavas realizēt, jo gala lēmums vēl nav pieņemts.
Projekts paredz esošo publisko stratēģiskas nozīmes dzelzceļa līniju elektrifikāciju. Plānots nodrošināt 25,0 kilovoltu (kV) maiņstrāvas elektrifikācijas sistēmu dzelzceļa līnijās Ventspils-Tukums 2, Tukums 2-Jelgava, Jelgava-Krustpils, Rīga-Jelgava, Rīga-Sloka-Tukums 2, Krustpils-Daugavpils, Krustpils-Rēzekne 2, Rīga-Skulte, Rīga-Krustpils un Rēzekne 2-Daugavpils.
Projekta laikā plānots rekonstruēt esošo vai izbūvēt jaunu dzelzceļa elektrifikācijas sistēmu ar spriegumu 1x25 kV vai 2x25 kV, kā arī uzbūvēt LDz elektrifikācijai nepieciešamās vilces jaudas apakšstacijas. Darbību paredzēts veikt tikai dzelzceļa zemes nodalījuma joslā.
Elektrifikācija turpmākajos gados būs lielākais investīciju projekts dzelzceļa nozarē. Aplēses rāda, ka projekts varētu izmaksāt ap 450 miljoniem eiro. LDz gatavos projekta pieteikumu, lai saņemtu Eiropas Savienības fondu finansējumu šī projekta īstenošanai.
