Cīņa par Lietuvu: gāzes fronte (83)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: ITAR-TASS/ScanPix

Kamēr gāzes nozarē Latvijā joprojām tiek saglabāts status quo un vairāk nekā divu gadu desmitu garumā secinām, ka skaidras ilgtermiņa enerģētikas programmas mums nav, Lietuvā jau ilgstoši norisošā gāzes kara vēsture ir bagāta ar galvu reibinošiem pavērsieniem.

Mūsu kaimiņzemi var nodēvēt par poligonu ES 3. Enerģētikas likumdošanas paketes (3ELP) piemērošanai pret «Gazprom» vadošo stāvokli tirgū. Un ar emocijām varam aplūkot ceļu, kāds Lietuvā tika iets, lai nodrošinātu alternatīvu «Gazprom» gāzes piegādēm.

Kā notika «Latvijas gāzes» līdzinieka sadalīšana

Uzņēmumam «Lietuvos dujos» piederēja gāzes vadi, tas transportēja gāzi un pārdeva patērētājiem - tātad «Latvijas gāzes» analogs. 2003. gadā Lietuvas valdībai uzņēmumā piederēja 58,4% akciju, «E.ON Energie» - 35,5%, minoritārajiem akcionāriem - pārējās daļas. 2002. gadā «Gazprom» sāka sarunas par akciju iegādi no valsts, lai pēc diviem gadiem no Lietuvas nopirktu 34% «Lietuvos dujos» akciju.

2009. gada martā stājās spēkā 3ELP normas. Šā paša gada beigās Lietuva paziņoja savu lēmumu tās attiecināt uz «Lietuvos dujos», to sadalot divās kompānijās. Vienai jābūt valsts pārvaldībā un jānodarbojas ar gāzes pārdošanu; otra - gāzes vadu īpašniece. 2011. gadā «Gazprom» izdarīja atbildes triecienu, nepiešķirot «Lietuvos dujos» 15% atlaidi, kas tika piemērota pārējiem Eiropas patērētājiem.

2012. gadā Lietuvas Seims pieņēma īpašu Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa (SGT) likumu, kas cita starpā pasludināja obligāto iepirkuma daļu nozīmīgākajiem gāzes patērētājiem. Aptuveni tajā pašā laikā Eiropas Komisija sāka tiesvedību (Lietuva bija tās galvenā iniciatore) uz aizdomu, ka «Gazprom» pārkāpj pret monopoliem vērstās ES likumdošanas normas, pamata. Vēlāk, 2014. gadā, Lietuva piesprieda «Gazprom» 48,4 milj. USD lielu sodu par konkurences ierobežošanu gāzes tirgū.

Galīgais lēmums par «Lietuvos dujos» sadalīšanu tika pieņemts 2013. gada jūnijā. Tajā laikā tās akcionāri bija: «Gazprom» - 37,1%, «E.ON» - 38,9% un Lietuvas Enerģētikas ministrija - 17,7%. 2013. gada septembrī no «Lietuvos dujos» tika izdalīta «Amber Grid» (gāzes vadi un transportēšana).

«Gazprom», saskaņā ar 3ELP normām, vajadzēja «iziet» no viena vai otra uzņēmuma. 2014. gadā Krievijas gāzes milzis ieslēdza atpakaļgaitu - tas nolēma Lietuvai pārdot savas akciju paketes uzreiz abās kompānijās.

«Gazprom» pazemina cenu par ceturtdaļu

Nākamgad sevi pierādīs Lietuvas enerģētiskās neatkarības politikas slēgakmens - SGT Klaipēdas ostā. Šā gada aprīlī «Klaipedos nafta» apstiprināja termināļa lietošanas noteikumus. Uzreiz sekoja atbildes gājiens: maijā «Gazprom» gāzes cenu samazināja no 480-490 USD par 1000 m3 līdz 370 USD.

2014. gada jūnijā izkristalizējās piecu gadu kontrakts ar Norvēģijas uzņēmumu «Statoil» par 540 milj. m3 sašķidrinātās gāzes ikgadēju piegādi Klaipēdas ostā. Šis apjoms atbilst 19-23% Lietuvas tirgus vajadzībām gada laikā. Skaidrības labad: «Gazprom» Lietuvai 2011. gadā piegādāja 3,4 mljrd m3 gāzes, 2012. - 3,3 mljrd m3, 2013. - 2,7 mljrd m3.

Pilnīga uzvara vēl jāizcīna

Bet pirms tam - 2014. gada maijā - būtiski izmainījās Lietuvas un «Gazprom» domstarpību līmenis. Krievija vērsās ar prasību Pasaules Tirdzniecības organizācijā par 3ELP lietošanas garu un praksi, pie tam ar iespaidīgu pretenziju paketi. Krievija uzskata par nelikumīgu jau pašu «Amber Grid» izdalīšanu no «Lietuvos dujos», «Gazprom» piespriesto sodu par konkurences ierobežošanu, uz Krievijas kompāniju izdarīto spiedienu pārrunās ar uzņēmumu «Achema», kā arī sašķidrinātās gāzes pārdošanas shēmas, kas ierobežotu «Gazprom» intereses.

Gāzes karš nav galā, spraigi notikumi vēl sagaidāmi. Šeit svarīgi aplūkot Lietuvas gāzes tirgus struktūru.

«Gazprom», kas līdz šim piegādāja Lietuvai visu gāzi, slēdzis līgumus pavisam ar pieciem uzņēmumiem: «Lietuvos dujos», «Achema», Kauņas TEC un treideriem «Dujotekana» un «Haupas». Galveno gāzes apjomu šobrīd iepērk «Lietuvos dujos» (kontrolē apmēram 70% no valsts gāzes tirgus) un «Dujotekana» (ap 30%).

Nākamā gada vidū kļūs puslīdz skaidrs, kāda būs gāzes piegādes cena no Klaipēdas SGT, līdz ar to izkristalizēsies, kāds izskatīsies jaunais «Gazprom» kontrakts ar «Lietuvos dujos» (arī jāparaksta nākamgad). Pat Lietuvas prezidente Daļa Gribauskaite kategoriski iebildusi pret līguma noteikumu atbilstību tradicionālajai formulai, proti, naftas cenām un principa «take-or-pay» lietošanai.

Īpaši jārunā par «Achema» - kā pašu svarīgāko no uzņēmumiem, ar kuru «Gazprom» risina sarunas. Vispirms jāpasaka, ka nav skaidrs, vai gāzes piegāžu izdevīguma ziņā nozīmīgāks klients izrādītos Latvija vai viena pati «Alchema». Tas ir milzīgs slāpekļa mēslojuma, karbamīda un citu ķimikāliju ražotājs. «Gazprom» 2012. gadā uzņēmumam piegādāja 1,45 mljrd m3 gāzes, 2013. gadā - 1,1 mljrd m3; caurmērā «Achema» patērē trešdaļu visas Lietuvā izmantotās gāzes.

Uzņēmums šobrīd sadūries ar nelabvēlīgu konjunktūru pasaules tirgū; eksperti lēš, ka tāda situācija var saglabāties vēl divus gadus. Šajā situācijā izšķirošais faktors izrādās gāzes cena, kas veido 80% no minerālmēslu pašizmaksas.

«Alchema» bija tas uzņēmums, kas skaļi protestēja pret Seima 2012. gadā pieņemtā SGT termināļa likuma punktu, kurā tika paredzēta obligāta sašķidrinātās gāzes iepirkuma kvota lielajiem gāzes patērētājiem. Tātad «Alchema» ir viena no svarīgākajām turpmākajām frontes līnijām Lietuvas valsts cīņā pret «Gazprom».

Ziemeļvalstu izrāviens

Lietuva ar savu SGT trāpījusi precīzi trendā. Skaidri redzams, ka no 2005. līdz 2013. gadam Eiropā samazinās naftas cenai piesaistīto gāzes piegāžu īpatsvars. 2013. gadā jau 53% Eiropā izmantotās gāzes tiek piegādāta konkurences apstākļos («gas-to-gas»). Aizvien pieaug habos tirgotās gāzes apjoms, tāpat vērojama «take-or-pay» kontraktu īpatsvara sarukšana.

Ja aplūkojam ģeogrāfisko šķērsgriezumu, tad Viduseiropā 50% no patērētās gāzes ir «gas-to-gas»; Vidusjūras reģiona valstīs joprojām daudz naftas cenai piesaistīto kontraktu; konkurence gāzes piegādātāju vidū ļoti vāji izteikta Eiropas dienvidaustrumos. Mums vairāk interesē Ziemeļrietumeiropā notiekošais, un te nu «gas-to-gas» piegādes sasniedz 80% līmeni. Daudzas norises (un pirmkārt Lietuvas karš pret «Gazprom») liecina, ka arī Baltijas reģiona gāzes tirgus var tuvoties situācijai kontinenta ziemeļrietumos.

Vieni, lasot šīs rindas, tāpat kā es, sajūsmināsies par lietuviešu drosmi, enerģiju un apņēmību iesaistīties karā, kurš vēl nav beidzies. Otri tomēr teiks, ka mīļā miera labad Latvija pareizi dara, ka nogaida gāzes tirgus atvēršanu 2017. gadā. Taču kā ar mūsu ambīcijām?

Par tām rakstīšu citreiz, tomēr tieši šajā sakarā dažus Klaipēdas SGT biznesa plāna aspektus aplūkošu uzreiz. Vēl jo vairāk tāpēc, ka eksistē divas informatīvās telpas, kurās gāzes jautājumi tiek aplūkoti pilnīgi atšķirīgi: politiskā un ekonomiskā. Vairāk pievērsīšos tieši ekonomiskajiem aspektiem.

Kāda būs Klaipēdas gāzes cena?

«Pēdējos mēnešos cena svārstās no 900 līdz 1000 litiem (330-370 USD) par tūkstoš kubikmetriem, tas ir ļoti tuvu arī pašreizējai «Gazprom» cenai,» uz vispārējās eiforijas fona paziņoja Lietuvas enerģētikas ministrs Roks Masjulis. Runa ir par Lielbritānijas National Balancing Point (NBP) indeksu, pēc kura tiks aprēķināta terminālim piegādātās gāzes cena. Un paziņojums skan lieliski, taču atcerēsimies: politiķi ar aprēķiniem īpaši neaizraujas.

Lai nu kā būtu ar habu gāzes cenas svārstībām (tagad patiesi sasniegts viens no zemākajiem indeksa līmeņiem), tomēr ne vārda ministrs nesaka par vēl diviem gāzes cenu palielinošiem aspektiem patērētāja acīs.

Pirmais. Pašā Klaipēdas SGT biznesa plānā varam atrast tabulu, no kuras var izsecināt, ka tajā un tajā gadā sašķidrinātās gāzes kuģu transporta izmaksas no dažādiem Eiropas punktiem (Nīderlande, Beļģija, Francija, Spānija) uz kontinenta ziemeļiem (vai šeit tiešām domāta Klaipēda?) uz 1000 m3 izmaksā 20-33 USD; no ASV (Cove Point) - 47 USD.

Pie viena piebildīšu: cik izdevīgas ASV gāzes piegādes būtu Eiropai kopumā, joprojām vēl ir atklāts jautājums, kamēr biznesa plānā atspoguļots, ka arī amerikāņu gāze izrādītos lētāka par «Gazprom». Norakstīsim to uz patriotisma rēķina.

Otrais cenu mainošais faktors biznesa plānā atspoguļots vēl neskaidrāk. Ja plānā caurcaurēm figurē tūkstoši un miljardi, tad tikai divās vietās parādās nieka centi. Un tieši šajās divās vietās nākas gūt skaidrību par regazifikācijas termināļa plus infrastruktūras kapitālieguldījumu amortizācijas, kā arī operatīvajām izmaksām.

Regazifikācijas kuģa «Independence» īre izmaksā 69 milj. USD gadā; šie izdevumi pie piegādes līmeņa 540 milj. m3 gadā ir 128 USD uz 1000 m3 gāzes. Termināļa infrastruktūras izmaksas ir ap 235 mln USD. Uz 25 gadu ilgu amortizācijas termiņu izmaksas veidos 9,4 milj. USD gadā (bez diskonta) jeb 17 USD par 1000 m3 gāzes.

Tātad ar piegāžu apjomu 540 milj. m3 gadā kuģa īre plus infrastruktūras amortizācija enerģētikas ministra nosaukto Lielbritānijas NBP cenu 330-370 USD par 1000 m3 paaugstina vēl par 145 USD. Tātad kopā 475-515 USD. Acīmredzams, ka pie šobrīd kontraktētā gāzes apjoma (0,54 mljrd m3 gadā) nekāda nopietna konkurence ar «Gazprom» patlabanējo cenu Lietuvai (370 USD) nesanāk. Izeja - piegāžu apjomu palielināšana, lai samazinātu īres un amortizācijas komponenti gala cenā.

Inčukalna un Dobeles krātuves

Ne velti informatīvajā telpā tiek ieplūdināts fakts, ka Klaipēdas SGT var apgādāt četras piektdaļas Baltijas gāzes tirgus, piedāvājot 4 mljrd m3 gāzes gadā. Un šeit nu vērts padomāt ar eiforijas neaizmiglotu prātu. Jo nonākam pie tā, ka šajā apjomā ierēķināts arī Latvijas patēriņš, vēl nepasakot un arī precīzi nesarēķinot, kāda būs Klaipēdas SGT piegāžu cena.

Latvijas Inčukalna pazemes gāzes krātuvē Lietuva šobrīd glabā 33 milj. m3 dabasgāzes, bet Latvija esot norādījusi, ka krātuvē ir 100 milj. m3 brīva tilpuma, ko lietuvieši šobrīd varētu izmantot, - tā Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs.

Savukārt Klaipēdas SGT biznesa plāna pašās beigās, kur uzskaitīti biznesa riski, izlasāmas tādas frāzes kā: «vāja gāzesvadu sistēma Latvijā» vai «nepieciešams modernizēt Inčukalna pazemes gāzes glabātuvi, lai tā būtu spējīga pavasarī uzkrāt gāzi Lietuvas vajadzībām».

Tiem, kas interesējas, - visai skaidra norāde uz to, kuras valsts kompānija varētu nopirkt «E.ON» piederošās «Latvijas gāzes» akcijas. Taču manā skatījumā būtiskāks šeit kas cits. Saskaitām 100 un 33 miljonus m3: vienalga, ļoti tālu līdz pat kaut miljardam. Šeit jāsaprot, kā reāli iespējams palielināt Klaipēdas SGT jaudu līdz 4 miljardiem m3 gadā.

Lietuvas kuģis šādu apjomu var sasniegt, tikai piebraucot klāt un pumpējot gāzi tieši iekšā patērētājam. Ziemeļu valstīs tas nedarbojas. Patēriņš vasarā ir mazs, ļoti liels gāzes īpatsvars tiek tērēts ziemā apkurei, tostarp koģenerācijai. Kuģis regazificē sašķidrināto gāzi, tā nokļūst bundulī, bet pats bundulis ir tikai kuģa izmērā. Kad tas pilns, vairāk gāzes uz Klaipēdu nav jēgas vest.

Un kuģis nav tik liels, lai no savas atrašanās vietas nodrošinātu Baltijas valstu patēriņu. Šis arī ir būtisks iemesls, kāpēc gaidām parādāmies nākamo SGT Baltijas reģionā. Vēlreiz ielūkojoties Klaipēdas SGT biznesa projektā, blakus vārdam «Inčukalns» atrodam «Dobele».

Pirmkārt, domāju, mums pilnīgi pietiek jau ar atstrādātu un sainvestētu Inčukalnu, kas pārliecinoši nodrošina patēriņu Baltijas valstīs. Otrkārt, Dobeles krātuve ir četrreiz lielāka, un līdztekus milzīgām investīcijām, ko prasītu sūkņu stacijas un dažnedažāds aprīkojums, tikai bufergāze, kas tur būtu jāiesūknē iekšā, izmaksātu vismaz 2 mljrd USD.

Salīdziniet šo skaitli ar regazifikācijas kuģa īres 690 miljoniem un ostas infrastruktūras 235 miljoniem: projekta turpinājums dārgāks par pamatinvestīcijām! Un grūti iedomāties, ka šādā Klaipēdas SGT projekta attīstības stadijā Latvijai nebūtu jāiesaistās ar savām investīcijām.

Paldies, ir lētāki SGT projekti, kas varētu saņemt arī Eiropas līdzfinansējumu, īstenojot «gas-to-gas» politiku. Un vai neesam aizmirsuši, ka neapstrīdami Baltijas valstu gāzes sistēmas nozīmīgākais aktīvs ir Inčukalna krātuve? Un ka līdz ar to SGT ekonomiski pamatotākā izvietojuma vieta tomēr ir Latvija.

Komentāri (83)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu