Šodienas Saeimas lēmums izslēgt no darba kārtības likumprojektu «Grozījumi Autopārvadājumu likumā», kas bija sagatavoti uz trešo lasījumu, ir kā «spļāviens sejā visiem uzņēmējiem, valsts un sabiedriskajām organizācijām, kuras iestājas par sakārtotu uzņēmējdarbības vidi Latvijā», uzskata biedrība «Latvijas pasažieru pārvadātāju asociācija» (LPPA).
Pēc šādas Saeimas rīcības jau tuvākajā laikā LPPA vērtēs iespējas griezties Eiropas Savienībā, lai «meklētu taisnību» tur, jo Latvijā darbojoties nevis vispārpieņemtās normas, tādas, kādas tās ir vairumā Eiropas valstu, bet gan «citi mums nezināmi tiesiskie un ekonomiskie principi».
«Acīmredzot šo pārvadājumu lobijs ir tik finansiāli spēcīgs un tam nav nekādu robežu, ja jau ilgstoši var bremzēt likumprojekta pieņemšanu.
Tas norāda uz to, ka esam uz pareizā ceļa ar šiem likuma grozījumiem, bet gan jau, ja ne Saeima, tad laiks saliks visu savās vietās un sabiedrība uzzinās šo darbību patiesā labuma guvējus,» norāda biedrībā.
LPPA esot patiesi sašutusi par Saeimas nostāju šī jautājumu risināšanā jau vairāku gadu garumā, bet šodiena esot pārspējusi visu līdzšinējo. «Kā pēc šādas rīcības publiskā telpā var runāt par ēnu ekonomikas apkarošanu, uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, ja ar darbiem tiek darīts pretējais?» retoriski jautā LPPA.
Latvija pēc Eirobarometra pētījuma datiem sabiedriskā transporta pakalpojuma izmantošanas ziņā ierindojoties otrajā vietā Eiropā. Tas esot vērā ņemams arguments, ka pasažieru pārvadājumu sistēma Latvijā ir pareiza, jo ir maksimāli vērsta uz iedzīvotājiem, ņemot vērā viņu finansiālās iespējas, skaidro LPPA. Tāpēc esot jādara viss iespējamais, lai mazinātu ēnu ekonomikas spiedienu uz šo nozari, kas realizējas caur nelegāliem pasažieru pārvadājumiem.
Analizējot esošo situāciju,
LPPA rodoties iespaids, ka tas nebūt nav nejauši, ka trūkst līdzekļu policijai, transportam, medicīnai un citām nozarēm, ka netiek pieņemti normatīvie akti, kuri ir nepieciešami nozares sakārtošanai.
Esot vērā ņemami argumenti, lai attaisnotu rīcības, kad tās nesaskan ar sabiedrības vairākuma gribu. Tas neesot tikai pārvadājumu jomā. «Šeit varam minēt arī diemžēl traģisko Zolitūdes gadījumu un šobrīd aktuālo, tā saucamo Imantas varmākas lietu, ar kuru joprojām tiesībsargājošās iestādes nespēj tikt galā. Tad par ko tiek maksāti nodokļi, ja valsts nespēj nodrošināt drošu, tiesisku, sakārtotu vidi ikvienam sabiedrības loceklim?» uzsver biedrībā.
Kā ziņots, Saeimā šodien bija plānots galīgajā lasījumā skatīt grozījumus Autopārvadājumu likumā. Grozījumi paredzēja precīzi noteikt pasažieru neregulāro pārvadājumu veikšanas kārtību.
Patlaban neviens normatīvais akts neregulē pasažieru neregulāro pārvadājumu kārtību, un Autopārvadājumu likumā ir ietverts tikai šī termina skaidrojums. Tāpēc likumprojekts paredz, ka valdība noteiks kārtību, kādā veicami iekšzemes pasažieru neregulārie pārvadājumi un iekšzemes pasažieru speciālie regulārie pārvadājumi Latvijas teritorijā.