Meņģelsone: Ar jauno klimata un enerģētikas politiku Eiropa sev kaklā uzliks jaunas sakas

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova / LETA

Īstenojot jauno klimata un enerģētikas politiku, Eiropas Savienība uzliks sev kaklā jaunas sakas, šodien Briselē žurnālistiem pauda Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Viņasprāt, tādējādi Eiropa mazinās savu konkurētspēju pasaulē, jo, nosakot ierobežojumus uzņēmumiem, tie kļūs nekonkurētspējīgi ar pārējās pasaules uzņēmējiem, palēninot arī Eiropas ekonomisko attīstību.

«Ja grib ierobežot [siltumnīcefekta gāzu] emisijas, tad par to jāparakstās visām valstīm kopā, nevis tikai Eiropai.

Patlaban Eiropa uzliek tikai sev sakas kaklā,» teica Meņģelsone. Tas nozīmē, ka ierobežojumi būs Eiropas uzņēmumiem, un tie vairs nespēs konkurēt ar Āzijas vai ASV komersantiem.

Komentējot Eiropas Komisijas (EK) plānotos mērķus turpmākajiem 15 gadiem, LDDK ģenerāldirektore uzsvēra, ka jau tagad Latvija ir otrā zaļākā valsts Eiropas Savienībā, un, ja mērķi politikas dokumentā netiks mainīti, Latvijai tie var būt zaudējumi, kas sasniegs vairākus miljardus eiro.

Jau ziņots, ka šodien Briselē, Eiropadomes sanāksmē, valstu līderi cer panākt vienošanos par enerģētikas un klimata paketi 2030.gadam, kas paredz visai ambiciozus mērķus.

Klimata un enerģētikas politikas satvara 2020.-2030.gadam mērķis ir panākt, lai Eiropas Savienības (ES) ekonomika un enerģētika kļūst konkurētspējīgāka, drošāka un ilgtspējīgāka. Pašlaik Eiropas Savienība sekmīgi virzās uz 2020.gada klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanu, tomēr, lai nodrošinātu garantijas investoriem un nodrošinātu koordinētu pieeju dalībvalstīs, ir nepieciešams integrēts politikas satvars līdz 2030.gadam.

EK ierosinājusi jaunu ES dalībvalstu kopīgo siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanas mērķi - 40% samazinājumu 2030.gadā, salīdzinot ar 1990.gada kopīgo ES dalībvalstu SEG emisiju apjomu. Šis mērķis ir kopīgs visām dalībvalstīm, un katrai atsevišķi tāds nav noteikts. Kā kopīgais mērķis ir noteikts, ka 2030.gadā atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvaram kopējā izmantoto energoresursu apjomā ir jābūt ne mazāk kā 27%. Vienlaikus dalībvalstīm ir dotas tiesības pašām noteikt nacionāla līmeņa mērķus, kuru summa nodrošinātu ES līmeņa mērķa īstenošanu.

Politikas dokumentā rosināts noteikt 30% energoefektivitātes paaugstināšanas mērķi ES līmenī. Jau pašlaik ES ir plaša politiskā vienprātība, ka uzlabota energoefektivitāte dod būtisku ieguldījumu, lai īstenotu klimata un enerģētikas politikas galvenos mērķus, arī attiecībā uz konkurētspējas uzlabošanu, energoapgādes drošību, ilgtspēju un pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisiju līmeni. Ceturtais mērķis ir saistīts ar starpsavienojumiem. Proti, EK plāno, ka dalībvalstīs tiks īstenoti tādi pasākumi, kuri nodrošinās elektrības starpsavienojumu mērķi - 10% no uzstādītās jaudas. Tādējādi ES kopumā varēs palielināt šo mērķi līdz 15% 2030.gadā.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu