Cenu karš naftas tirgū: kas būs ieguvēji un zaudētāji? (41)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: AP/Scanpix

Lidmašīna «Falcon» tieši tās pacelšanās brīdī no Maskavas lidostas skrejceļa sadūrās ar sniega tīrīšanas mašīnu. Katastrofas aina labi saprotama un grūti šeit ieraudzīt tīšu nodomu, tomēr fakts, ka lidmašīnā bojā gāja «Total» prezidents Kristofs de Maržerī, raisīja plašu rezonansi.

Proti, «Total», viena no galvenajām ogļūdeņražu ieguves kompānijām pasaulē, sadarbībā ar Krievijas «Lukoil» nolēmusi attīstīt nekonvenciālās naftas ieguvi. Tāpat interesi izraisīja arī apstāklis, ka nākamajā dienā pēc de Maržerī nāves, kurai biržās drīzāk vajadzēja radīt pesimismu, «Total» akcijas pieauga par vairāk nekā 2 procentpunktiem.

Tomēr lidmašīnas katastrofa nebija iemesls pēkšņai uzmanības pievēršanai naftas tirgum. Uz to tāpat jau vairākus mēnešus koncentrēta pastiprināta uzmanība.

Pietiekams piedāvājums, ekonomikas prognozes un dolāra kurss

Pēdējos gandrīz 30 gados viszemākā Brent markas naftas cena fiksēta 1998. gada decembrī - 9,1 USD līmenī. Pēc 10 gadiem cena sasniedza savu vēsturisko maksimumu: 143,95 USD. Tas notika 2008. gada jūlijā. Pēc tam cena dažādos laika nogriežņos «uzvedās» dažādi: pēdējoreiz Brent markas barels 100 USD latiņu pārsniedza 2011. gada februārī un nesamazinājās līdz pat šai vasarai; 2014. gadā maksimālā cena sasniedza 115 USD. Pirmā latiņas nogāšana tika fiksēta 18. augustā: 99,37 USD. Sākās kritiens.

«Ja pagājušajā desmitgadē uzplaukums naftas tirgū bija skaidrojams ar strauju pieprasījuma palielināšanos un piedāvājuma nepietiekamību, tad tagad šie faktori mainījušies vietām,» secina «Citigroup».

Naftas cenu kritiens paātrinājās, kad Starptautiskais Valūtas fonds globālās ekonomikas izaugsmes prognozi 2014. gadam pazemināja no 3,4% uz 3,3%, bet 2015. gadam - no 4,0% uz 3,8%. Jaunajā scenārijā recesijas iespējamība eirozonā tagad bija 40% pret SVF aprīlī prognozētajiem 20%. Pasaules ekonomika nav attapusies no krīzes, tātad arī pieprasījums pēc naftas samazinās.

Iespaidu uz naftas cenu atstāj arī ASV dolāra sadārdzināšanās, ar ko norēķinās gandrīz viss izejvielu tirgus. Dolāra indekss (dolārs pret pasaules vadošo valstu valūtu grozu) atjaunojis savu maksimumu pēdējo 4 gadu laikā. Šobrīd ASV dolāra kurss ir par 15% augstāks nekā pirms pusgada, savukārt naftas cena šajā laikā kritusies par 20%. Ja aplūkosim naftas cenu citās valūtās, secināsim, ka cenas kritums izrādās ievērojami mazāks.

Šie ir trīs no būtiskākiem iemesliem naftas cenu lejupslīdei, citus nozīmīgākos faktorus vērts analizēt detalizēti.

Cenu ralliji biržās: ieskats vēsturē

Pēdējos desmit gados naftas cenu veidošanās mehānisms nozīmīgi mainījies - sakarā ar naftas fjūčersu pārvēršanos par kapitāla ieguldīšanas instrumentu. Līdz ar to noteiktos brīvās naudas pārbagātības mirkļos cena var demonstrēt pārsteidzošas svārstības.

Par pārsteidzošu naftas cenu tirgus svārstību piemēru var kalpot notikumi 2008. gadā. Iepriekšējos gados pieprasījums pēc naftas auga tikai par 0,8%. Taču pēkšņi Brent markas cena no 90 USD par barelu 2007. gada decembrī palēcās līdz 140 USD 2008. gada jūlijā. Kas bija noticis?

Pēc pirmā hipotēku krīzes uzplaiksnījuma Savienotajās Valstīs 2007. gadā akciju tirgi uz laiku sastinga, un investori likvīdos līdzekļus steidza pārorientēt uz tobrīd krīzes neskartajiem aktīviem - izejvielu fjūčersiem. Atcerieties, cik tobrīd analītiķi agresīvi stāstīja par naftas krājumu izsīkšanu - lai uzturētu ažiotāžu.

Pēc kā 2008. gada 3. ceturksnī pieprasījums pēc naftas samazinājās tikai par 0,6% un par nebūt ne katastrofiskajiem 2,2% 4. ceturksnī. Un šā paša gada oktobrī cena noslīdēja zem 60 USD par barelu, bet decembrī - zem 40 USD! Kamēr ar pašu naftas naftas apjomu ražošanu pasaulē nenotika nekas ekstraordinārs: pieaugums par 1,8%, 1,9% un 1,2% attiecīgi 1.-3. ceturksnī; samazinājums tikai par 0,3% 4. ceturksnī.

2009. gadā naftas patēriņš pasaulē samazinājās straujāk nekā 2008. gadā (par 1,2%), taču tas netraucēja naftas cenai šā gada laikā divkāršoties: no 40 USD 2008. gada decembrī līdz 80 USD 2009. gada beigās. 2008. gadā pieredzējām «Lehman Brothers» bankrotu: investori sāka bēgt no aktīviem, tostarp arī naftas fjūčersiem, kā rezultātā naftas cena noslīdēja no 140 līdz 40 USD.

Kas līdzīgs notiek arī tagad: Federālo rezervju sistēma samazina QE programmu, līdz ar to tirgi sāk nervozēt un uzrāda krišanās tendenci. Gandrīz sinhroni sāka kristies arī naftas cena, paejot zem 100 USD līmeņa.

Cenu ralliji biržās: situācija šobrīd

Fjūčersi ir kontrakti par preces piegādi noteiktā datumā. Parasti, jo ilgāks preces piegādes termiņš, jo fjūčerss dārgāks: kontrakta cenā tiek iekļautas uzglabāšanas izmaksas. Šāda situācija (treideri to sauc par kantango) naftas tirgū pastāvēja ilgstoši, pie tam cenu starpība bija ievērojama.

Kontrakts «ar piegādi pēc gada» varēja izrādīties par 10-15% dārgāks par kontraktu «ar piegādi pēc mēneša». Šo situāciju izmantoja biržas spēlētāji - bankas un brokeru firmas. Nopērkot/noīrējot tankkuģi vai naftas glabātuvi, to varēja piepildīt ar naftu un, pārdodot fjūčersu «ar piegādi pēc gada», saņemt garantētu peļņu caurmērā 50% apmērā (ja ne pat 100%).

Protams, pie šāda ienesības līmeņa visas naftas glabātuves tika aizņemtas, bet naftas cena tika uzturēta, arī pateicoties biržas spēlētājiem.

Šobrīd situācija mainījusies: lētas naudas vairs nav. ASV samazinājušas naudas «drukāšanas» programmu no 85 mljrd USD līdz 15 mljrd mēnesī. Situācija fjūčersu tirgū apgriezusies kājām gaisā.

Piemēram, galvenajā ASV preču biržā kontrakti par Teksasas vieglās naftas (WTI) piegādi 2014. gada novembrī maksāja ap 81,5 USD par barelu, bet kontraktu par piegādi 2015. gada novembrī cena bija ap 80,0 USD. Naftas glabāšana rada lielus zaudējumus, un spēlētāji cenšas atbrīvoties no «investīciju» naftas: tirgū tiek pārdota arī tā nafta, ko finansisti iegādājušies pirms 2-3 gadiem. Visai acīmredzams, ka biržu trendi gatavi strauji paātrināt naftas cenas lejupslīdi pasaules tirgū.

Par to, cik nozīmīgs cenu svārstībās ir biržas spēlētāju veikums, liecina ne tikai naftas tirgus. Arī kopējais izejvielu tirgus indekss «BBG Commodity» krities līdz pēdējo piecu gadu minimumam, kamēr no 2000. līdz 2011. gadam izejvielu cenu indeksi biržās pieauga trīskārtīgi - tātad apsteidzot pasaules ekonomikas izaugsmes ātrumu.

Kuri naftas ieguvēji var izrādīties zaudētāji?

Proporcijas naftas piegādātāju tirgū pēdējā laikā visvairāk ietekmē «amerikāņu faktors». ASV naftas ražošanas apjomi (ieskaitot kondensātu un biodegvielu) šobrīd pārsnieguši 2008. gada līmeni par 73%. Naftas un gāzkondensātu šķidrumu ieguves ziņā jau jūlijā ASV sasniedza Saūda Arābijas līmeni: 11,5 miljoni barelu dienā. Savienoto Valstu gadījumā gan jārunā par nekonvenciālo vai vieglo grūti iegūstamo naftu (VGIN - Starptautiskās Enerģētikas aģentūras apzīmējums).

Tā kā netradicionālās naftas ieguves vēsture ir tikai dažus gadus ilga, šeit paveras neviennozīmīga aina ar milzīgu skaitu nezināmo. Atradņu, urbumu un aizvien pilnveidojošos tehnoloģiju pasjanss - ļoti dinamisks datu masīvs, uz kā bāzes grūti izdarīt viennozīmīgus secinājumus.

Vēl pirms dažiem mēnešiem dzirdējām, ka slieksnis 80 USD par barelu daudzām VGIN kompānijām var izrādīties liktenīgs un līdz ar to kreditori kļūs piesardzīgāki pret nozari. Tikai pagājušajā otrdienā Starptautiskā Enerģētikas aģentūra paziņoja, ka šis skaitlis VGIN industrijai nevar būt liktenīgs, jo projekti, kuru pašizmaksa ir augstāka par 80 USD, Savienotajās Valstīs veido tikai 4% no visas VGIN.

«Morgan Stanley» analītiķi nākuši klajā ar secinājumu, ka 2013. gadā barela pašizmaksa atradnēs Bakken, Eagle Ford, Permian un Niobrara bijusi 36-67 USD. «Šie naftas ieguvēji var investēt pie ievērojami zemākām naftas tirgus cenām,» rezumē «Morgan Stanley».

Šodien kompānijas iegūst daudz vairāk naftas uz 1 investēto dolāru, līdz ar to ASV VGIN pašizmaksas salīdzinājumā ar 2012. gadu samazinājušās par 30 USD, norāda «Morgan Stanley».

«Lielā vairuma komercprojektu peļņa netradicionālās naftas ieguves nozarē ir tāda, ka tie spēj funkcionēt arī ja cena ir 50 USD, iespējams, arī zemāka,» uzskata Metjū Džurehi, Londonas «GlobalData» eksperts. Oslo «Rystad Energy» pārskats pauž, ka naftas cenai 50 USD līmenī jāsaglabājas 12 mēnešus, lai netradicionālās naftas ieguve Ziemeļamerikā samazinātos par 0,5 miljoniem barelu dienā.

Ja Savienotajās Valstīs jau izstrādāto VGIN atradņu perspektīvas pēdējās nedēļās izskatās optimistiskas, to nevar teikt par visu netradicionālās naftas industriju kopumā. «Morgan Stanley» secina, ka kapitālietilpīgi projekti - Brazīlijas šelfā vai Kanādas naftas smiltīs - uz cenu lejupslīdi reaģēs nesalīdzināmi ātrāk. Starp citu, liels jautājums ir arī par pieminētā «Total» pārorientēšanos no gāzes dziļurbumiem uz netradicionālo naftu Krievijas teritorijā.

Jebkuras krīzes situācijā ieguvi jau izstrādātās netradicionālās naftas iegulu vietās var apstādināt un pēc laika atsākt, taču pilnīgi cita situācija ir ar dziļūdens atradnēm. Investīcijas šajās iegulās ir milzīgas un riskantas. Tieši pirms naftas cenu lejupslīdes noskaidrojās, ka Ziemeļu jūrā iegūstamās naftas apjomu lejupslīde apstājusies: jaunie projekti šeit jau bija sākuši kompensēt ieguves mazināšanos vecajās atradnēs, raksta «Morgan Stanley» analītiķi.

Ekonomisko sankciju rezultātā «ExxonMobil» apstādināja 9 no 10 saviem kopprojektiem ar Krieviju ogļūdeņražu izstrādē; viens neapstādinātais projekts saistās ar iegulu arktiskajās jūrās, kuras lielums pārsniedz pasaules naftas patēriņu gada laikā.

Kas padomā Saūda Arābijai?

Pastāv versija ar augstu ticamības pakāpi, ka 20. gs. 80. gados Saūda Arābija pēc ASV piedāvājuma naftas cenu pazemināja četrkārtīgi, lai sagrautu Padomju Savienību. Vienlaikus karaliste pazaudēja īpatsvaru sev nozīmīgos naftas tirgos un spēja atgūties tikai nulltajos gados.

Plaši izskanēja ziņa: Saūda Arābijas princis al Valids ibn Talals (34. vietā «Forbes» bagātāko cilvēku sarakstā) nosūtījis karalistes naftas ministram Ali al Naimi atklātu vēstuli, kurā paudis bažas saistībā ar naftas cenas pazemināšanos: «2014. gada budžets par 90% atkarīgs no naftas, nenovērtēt cenu krišanos - pazudinoši.» Vēl maijā karaliskās ģimenes loceklis naftas ministram norādīja, ka netiek novērtēti draudi Saūda Arābijas ekonomikai, ko rada ASV netradicionālās naftas ieguves pieaugums.

Šos paziņojumus interesantus padara Ķīnas laikrakstā «Žeņmiņ Žibao» paustā informācija, atsaucoties uz kāda Dienvidkorejas analītiķa viedokli. Lai izdarītu spiedienu uz Krieviju un Irānu, ASV un Saūda Arābija plāno pārdot naftu Āzijā un Ziemeļamerikā līdz pat 50-60 USD par barelu, vēsta avīze.

Lai kā būtu ar pretrunīgo informāciju, ir pilnīgi skaidrs, ka Saūda Arābija šobrīd gatavojas cenu karam naftas tirgū, pārliecināti «Citigroup» un «Kommerzbank» eksperti. 1. oktobrī valsts kompānija «Saudi Aramco» samazināja cenu pircējiem Āzijā par 1,2 USD, tāpat samazināja cenu Eiropas pircējiem novembra piegādēs.

Pagājušās nedēļas trešdienā naftas treideri analītiķiem no «Platts» pastāstīja, ka fjūčersu tirgus analīze ļauj gaidīt nākamo Saūda Arābijas cenu samazinājuma raundu 0,7-1,0 USD robežās. Pēc kāda aģentūras «Reuters» avota teiktā, vārdā nesaukts Saūda Arābijas ierēdnis uz jautājumu par naftas ieguves samazināšanu atbildējis: «Kāda samazināšana?»

Tātad, iespējams, šobrīd tiek upurētas cenas, kas bremzētu konkurentu investīcijas. Tas tālākā perspektīvā cenām atkal ļaus kāpt, bet valstij saglabāt savu līdzšinējo eksporta īpatsvaru.

Plaisa OPEC iekšienē un militārie konflikti

Ir skaidrs, ka Saūda Arābiju šajā cenu cīņā gatavas atbalstīt citas OPEC arābu valstis. Kāds vārdā nesaukts arābu valsts ierēdnis izdevumam «Wall Street Journal» paudis: «Ja mūsu tirgus daļa samazināsies, cenas vienalga kritīsies, tāpēc labāk saglabāsim esošo tirgus daļu.»

Pagājušajā svētdienā Kuveitas naftas ministrs Ali al Omairs pauda viedokli, ka par dabisku naftas cenu uzturēšanas līmeni var kļūt 76-77 USD atzīme, ko viņš uzskata par vidējo naftas ieguves pašizmaksu Krievijā un ASV. Tāpat arī Katara ļāvusi saprast, ka ieguves apjomus nesamazinās, pazeminot cenas Āzijas klientiem. Arī Irāka tikko pazeminājusi cenas saviem klientiem Āzijā un Eiropā.

Savukārt ziņu aģentūra «Mehr» citē avotu no Irānas valsts naftas kompānijas NITC: «Irāna turpinās piegādāt naftu par tirgus noteikto cenu un neplāno iesaistīties cenu karā, ko sākuši saūdieši.» Tāpat pret cenu pazemināšanos kategoriski iebilst Venecuēla.

Plaisa OPEC iekšienē acīmredzama, šī organizācija šobrīd diez vai gatava regulēt pasaules cenas, kas padara to lejupslīdi vēl ticamāku. OPEC stāvokli pasliktinājusi arī Kanāda, kas strauji kāpinājusi ASV vieglās naftas iepirkumus: tagad šī nafta veido 71% no visa Kanādas naftas importa, kamēr vēl pērnā gada jūlijā šis rādītājs bija tikai 14%.

Vērts pieminēt arī naftas piegādes no militāro konfliktu ietekmētām Tuvo Austrumu valstīm, kas ir būtisks šķērslis naftas fiziskā piedāvājuma/pieprasījuma stabilizēšanai pasaules tirgū; šeit tendences norāda uz piedāvājuma palielināšanos pasaules tirgū.

Situācija Irākas ziemeļos joprojām neuzlabojas, lai arī kurdi kontrolē naftas vadu tās transportēšanai uz Turciju; Irākas dienvidi savukārt ir drošībā, līdz ar to valstī iespējams sagaidīt ieguves pieaugumu par 1 miljonu barelu dienā tuvāko 1-2 gadu laikā. Patlaban Irāka saražo 3,2 miljonus barelu dienā.

Lībija savus ieguves apjomus no 0,2 miljoniem barelu dienā pavasarī palielinājusi līdz 0,9 miljoniem septembra beigās. Dažas atradnes karadarbības dēļ joprojām ir apdraudētas; konflikts var kļūt nekontrolējams.

Tā dēvētās «Islāma valsts», kas darbojas Sīrijas un Irākas teritorijā, zagtā nafta, kas tirgū caur Turciju un Izraēlu nonāk ar trīskāršu diskontu, ir faktors, kas spēlē uz cenu pazemināšanu pasaules tirgū.

Būtiski pieminēt to, ka naftas treideri gaida, kad beigsies sarunas par Irānas atomprogrammu, kuru gala termiņš ir 24. novembris. Ja tiks panākta vienošanās, tas Irānai (šobrīd iegūst 3 miljonus barelu dienā) ļaus būtiski palielināt naftas eksportu.

Prognozes?

Starp faktoriem, kas var saglabāt pastāvošās naftas cenas pasaulē, var minēt ziemas tuvošanos, ASV dolāra revalvācijas palēnināšanos, Eiropas Centrālās bankas un Ķīnas Tautas bankas stimulējošos pasākumus. Tomēr daudz izšķirošāks faktors var izrādīties Saūda Arābijas un citu arābu valstu vēlme pazemināt cenu, kas sacentīsies ar investoru vēlmi riskēt un ieguldīt milzu kapitālus netradicionālās naftas iegulās un jaunos dziļurbumos ziemeļu jūrās.

Vai prognozes maz vērts izteikt, kopš Brent markas nafta noslīdējusi zem 90 USD atzīmes? «Saprotam, ka viss ir iespējams,» saka Marks Mēbiuss no «Templeton Emerging Markets». «Ja nafta kritīsies līdz 60 USD par barelu, tas katrā ziņā nebūs ilgi.» Analoģiski uz jautājumu par cenu atbild arī fonda «Rogers Holdings» pārstāvis: «Saprotams, tas ir iespējams.» Un vienlaikus neizslēdz cenas lēcienu līdz 100 USD atzīmei gada beigās.

Komentāri (41)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu