Vilks: Labāka cena «Citadeles» pārdošanai nebūs vēl pāris gadus (17)

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova / LETA

Labāku cenu valsts īpašumā nonākušās bankas «Citadele» pārdošanai var negaidīt vēl pāris gadus, šādu viedokli šorīt LTV pauda aizejošais finanšu ministrs Andris Vilks (V).

Vilks stāstīja, ka banku cenas Eiropā krīt, jo reģiona banku sektors transformējas un tas turpināsies vēl pāris gadus, sekojoši labāku piedāvājumu par «Citadeli» nav pamata gaidīt arī nākotnē.

Pēc Vilka vārdiem, minēto pārmaiņu dēļ neatrodas pircēji pat pelnošām bankām augošos tirgos.

Finanšu ministrs ir pārliecināts, ka valstij savas bankas nav vajadzīgas, jo tās rada pārāk lielus politiskās ietekmēšanas riskus.

Kā ziņots, Latvijas valdība vēlas «Citadeli» pārdot ASV investīciju fondam «Ripplewood Holdings». Darījuma summa nav oficiāli atklāta, taču izskanējis, ka kopējā valsts bankas «Citadele» pārdošanas cena ir 98,67 miljoni eiro, tādējādi 75% «Citadeles» akciju tiks pārdoti par aptuveni 74 miljoniem eiro. Noslēdzot vienošanos ar investoru, Latvijas valsts saņems maksu par banku līdz nākamā gada martam vienā maksājumā. Par šo summu vairs neesot strīda ar potenciālajiem pircējiem. Diskusijas vēl notiekot par citiem pirkšanas nosacījumiem, piemēram, par bankas tālākpārdošanas laiku, finansējuma saņemšanas nosacījumiem u.c.

Latvijas valdība ir akceptējusi ASV fonda «Ripplewood Holdings» izteikto bankas «Citadele» iegādes piedāvājumu. Tas paredz, ka «Ripplewood Holdings» iegādāsies 25% bankas akciju, 50% iegūs patlaban publiski oficiāli nenosaukti investori, bet 25% kapitāldaļu savā īpašumā saglabās Eiropas Reģionālās attīstības banka (ERAB). Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija, viens no ASV investoriem, kas plāno iegādāties bankas «Citadele» akcijas, ir bijušais ASV Federālo rezervju sistēmas vadītājs Pols Volkers. Starp investoriem ir vēl virkne finanšu nozarē pazīstamu uzņēmēju.

Pašlaik turpinās debates par bankas tālākpārdošanas laika ierobežojumiem, un, iespējams, «Citadele» potenciālie pircēji banku pēc tās iegādes drīkstētu pārdot pēc diviem gadiem, ir pieļāvusi premjere Laimdota Straujuma (V).

Patlaban Ekonomikas ministrija bankas pārdošanas līgumu jau ir atrādījusi Eiropas Komisijai un Eiropas Reģionālās attīstības bankai, kā arī notiek saskaņošana ar Latvijas ministrijām. Pēc tam Ekonomikas ministrija dokumentu iesniegs izvērtēšanai valdībā, kas dos savu vērtējumu. Gadījumā, ja valdība līgumu neatbalstīs, Eiropas Komisijai būs jānozīmē uzticamības persona, kas īstenos bankas pārdošanu. Tomēr Straujuma atteicās prognozēt, kāds varētu būt valdības lēmums. «Vispirms ir jāredz, kādi ir līguma punkti,» noteica premjerministre.

«Citadeles» bankas pārdošanas termiņus regulē 2010.gadā noslēgtā vienošanās ar Eiropas Komisiju (EK), kā arī šogad jūlijā EK pieņemtais pozitīvais lēmums par valsts atbalsta pasākumiem bankai «Citadele» un problemātisko aktīvu pārvaldītājai «Revertai». Minētais EK lēmums patlaban nav publiskots, bet tas paredz tādu pašu nosacījumu kā EK 2010.gada 15.septembra lēmums, ka Latvijai jāatrod «Citadeles» pircējs un jānoslēdz galīgs un saistošs pirkšanas un pārdošanas līgums ne vēlāk kā līdz 2014.gada 31.decembrim, skaidroja Privatizācijas aģentūras pārstāvis.

Savukārt ar EK šā gada 9.jūlijā lēmumu tika precizēta atsevišķu nosacījumi izpildes kārtība un termiņi, kas saistīti ar valsts atbalsta pasākumu izpildi un izbeigšanu bankā «Citadele». EK nolēma, ka bankas «Citadele» privātā kapitāla pārvaldīšanas biznesa pārdošana var notikt vienlaikus ar bankas akciju pārdošanu, nevis atsevišķi, kā bija iepriekš paredzēts. Tāpat lēmumā detalizētāk aprakstīta investoru piesaistes procesa kārtība, un tā paredz, ka Latvijas valstij no potenciālā investora līdz šā gada 30.septembrim jāsaņem saistošs piedāvājums par visu «Citadeles» bankas akciju pārdošanu. Respektīvi, ja šāds saistošais piedāvājums nav saņemts vai piedāvājums nav uzskatāms par saistošo piedāvājumu, būtu jāieceļ ar EK saskaņots atsavināšanas pilnvarnieks, kura uzdevums būtu pēc iespējas ātrāk pārdot bankas akcijas par jebkuru cenu. Ja saistošs investora piedāvājums ir saņemts, atbilstoši EK 9.jūlija lēmumam attiecīgais darījums ir jānoslēdz līdz 2015.gada 31.martam.

Privatizācijas aģentūras apkopotie dati rāda, ka bankai «Citadele» kopumā tika sniegts valsts atbalsts 377,9 miljonu eiro apmērā - likviditātes atbalsts 203,7 miljoni eiro, valsts daļa bankas kapitālā 109,9 miljoni eiro un subordinētais kapitāls 64,3 miljoni eiro. Pašlaik valsts atbalsts bankā «Citadele» ir 174,2 miljoni eiro. Banka līdz šim ir atmaksājusi 203,7 miljonus eiro likviditātes atbalsta, kā arī procentu un citos maksājumos par valsts atbalsta izmantošanu samaksājusi 46,32 miljonus eiro. Līdz ar to valsts atbalsts bankā «Citadele», ja pieskaita samaksātos procentus un citus maksājumus, ir sarucis par 250 miljoniem eiro un ir 127,9 miljoni eiro.

Banka «Citadele» darbu sāka 2010.gada augustā pēc valsts pārņemtās «Parex bankas» restrukturizācijas veiksmīgas pabeigšanas, kuras laikā toreizējās «Parex bankas» labie aktīvi tika pārnesti uz jaundibināto banku «Citadele».

Vislielākais valsts atbalsts toreiz vēl «Parex bankai» bija 2009.gadā - 1,73 miljardi eiro. Pašlaik valsts atbalsts kopumā ir 933,5 miljoni eiro - bankai «Citadele» 174,2 miljoni eiro un «Revertai» 759,3 miljoni eiro. Līdz šā gada augusta beigām valsts atbalsts bankai «Citadele» un «Revertai» kopā ir sarucis par 800,37 miljoniem eiro, bet procentu un citos maksājumos kopš 2008.gada par valsts atbalsta izmantošanu samaksāti 276,5 miljoni eiro. Ja pieskaita bankas samaksātos procentus un citus maksājumus, kopumā no «Parex bankas» glābšanas valsts jau ir atguvusi vairāk nekā vienu miljardu eiro.

Pašlaik Latvijas valsts īpašumā ir 75% mīnus viena bankas «Citadele» akcija, savukārt 25% un viena akcija pieder Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai.

Komentāri (17)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu