«Latio namsaimnieks»: Komunālie parādi vai nu jāpiedzen, vai jānoraksta

SIA «Latio namsaimnieks» valdes priekšsēdētājs Aivars Gontarevs
 

Iedzīvotāju parādi par komunālajiem pakalpojumiem vai nu jāpiedzen, vai arī jānoraksta, intervijā biznesa portālam «Nozare.lv» stāsta SIA «Latio namsaimnieks» valdes priekšsēdētājs Aivars Gontarevs.


Viņš norāda, ka maksājumam par komunālajiem pakalpojumiem ir jābūt piedzenamam. Tas nozīmē, ka maksājumam ir jābūt saistītam ar īpašumu līdzīgi kā ar nekustamā īpašuma nodokli (NĪN).

«Piemēram, lai arī kas notiek ar kādu konkrētu īpašumu - to atsavina, izsola vai manto -, bet beigu beigās kāds samaksā NĪN. Taču gadījumos, kad parāda summa ir nepiedzenama, tad labākais variants būtu pakalpojumu sniedzējiem sadalīt zaudējumus un norakstīt,» atzīmē Gontarevs.

Reklāma

Līdz ar to, pēc Gontareva domām,

nav vērts nemaksātāju problēmas risinājumā skatīties tajos virzienos, kur kaut ko atslēdz vai piedāvā tiešos norēķinus, jo tas nerisina pamatproblēmu.

«Parādam jābūt piedzenamam, tad būs viegli atrast piedzīt gribētājus.»

No «Latio namsaimnieka» apsaimniekoto māju iedzīvotājiem maksājumus regulāri kavē ap 15%, no kuriem aptuveni 7-8% ir tādi, kurus varētu apzīmēt kā negodprātīgos.

«Lai piedzītu naudu no nemaksātājiem, nav vajadzīga nekāda burvju māksla - likumā ir noteikta kārtība, kā var tiesāt dažāda veida prasības. Bet gadās visādi, proti, maza daļa reaģē jau pie pirmā saņemtā brīdinājuma, bet puse nemaksātāju reaģē brīdī, kad norit tiesvedība,» atzīst Gontarevs.

Taču pēdējo divu gadu «Latio namsaimnieka» pieredze liecina, ka kopējai komunālo parādu summai ir tendence sarukt. Tomēr vidēji ik gadu parādnieku skaits turas 15% līmenī, bet kopējais iedzīvotāju parāds par visiem komunālajiem pakalpojumiem uzņēmumam «Latio namsaimnieks» ir aptuveni viens miljons eiro.

«Par katru parādnieku noris piedziņas process. Līdzšinējā pieredze liecina, ka

divu līdz trīs gadu laikā lielākā daļa parādu tiek piedzīta,

nepiedzīti paliek kādi 5% no iepriekš minētajiem 15%, kas naudas izteiksmē ir trešdaļa no miljona eiro. Šie 5% ir tie parādnieki, no kuriem, visticamāk, nebūs ko piedzīt, līdz ar to dzīvoklis tiks izsolīts, ienākumi, citas mantas nebūs, iestāsies piedziņas neiespējamība, un komunālo pakalpojumu piegādātājiem šī summa būs jānoraksta,» skaidro Gontarevs.

Tā kā «Latio namsaimnieks» veic maksājumus par komunālajiem pakalpojumiem, tas nozīmē, ka uzņēmums veic arī regulāro maksājumu, kas savā ziņā nozīmē, ka tiek samaksāti rēķini arī par tiem iedzīvotājiem, kuri neveic regulāro maksājumu par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem.

Maksājumu veikšanai uzņēmums lieto savus līdzekļus, kā arī bankas piesaistītos kredītlīdzekļus, piebilst Gontarevs.

«Latio namsaimnieks» darbojas visos reģionālajos centros Latvijā - Liepājā, Rīgā, Ventspilī, Daugavpilī, Jelgavā. Uzņēmums apsaimnieko aptuveni 200 mājas, no kurām ap 90% ir celtas padomju laikos. Uzņēmuma apgrozījums šogad varētu pieaugt par vidēji 5%, sasniedzot aptuveni 3,2 miljonus eiro. Uzņēmuma peļņa šogad varētu būt ap 400 000 eiro, norāda Gontarevs.

Kā liecina «Firmas.lv» informācija, SIA «Latio namsaimnieks» pērn apgrozīja 2,92 miljonus eiro, kas ir par 54% vairāk nekā 2012.gadā, kad uzņēmums apgrozīja 1,9 miljonus eiro. Tikmēr peļņa pērn pieauga seškārtīgi - no 61 069 eiro 2012.gadā līdz 370 434 eiro 2013.gadā.

SIA «Latio namsaimnieks» dibināta 1995.gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 28 457 eiro. «Latio namsaimnieka» īpašnieki ir Gontarevs (25%), Irita Cimdare (25%), Edgars Šīns (25%) un SIA «Latio» (25%), kas pilnībā pieder Šīnam.


Apskati arī citus rakstus par šīm tēmām:

Seko mums Facebook lapā

Dzīvoklis
Dzīvoklis, Rīga, 25000 EUR
Māja
Māja, Tīraine, 279000 EUR
Dzīvoklis
Dzīvoklis, Rīga, 89500 EUR