Ekonomikā ne tikai nākotne, bet arī vēsture ir neparedzama un šodien ir pārrakstīts garš Latvijas ekonomikas vēstures posms, norāda «DNB bankas» ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.
Strautiņš: Pārrakstīts garš Latvijas ekonomikas vēstures posms (9)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Nav tā, ka viss būtu apgriezts kājām gaisā, piemēram, neviens neapgalvo, ka 2008.-2009.gadā ekonomikā nebija lielas krīzes, taču tās dziļums nebija gluži tik liels, kā iepriekš domāts. Kopējais reālā iekšzemes kopprodukta (IKP) kritums krīzes laikā bija par 1,7 procentpunktiem mazāks, nekā iepriekš ziņots,» norāda Strautiņš.
Starpība starp iepriekš izziņoto kritumu 2009.gadā par 18% un tagad novērtētajiem 14% ir pat ļoti uzkrītoša, uzsver eksperts. Ja iepriekš IKP 2013.gadā bija aprēķināts par 8,9% mazāks nekā 2007.gadā, tagad starpība samazinājusies līdz 7,4%. Kopš 2004.gada, kad Latvijas pievienojās ES, kopējais pieaugums bijis 25%, nevis 22,4%, bet kopš 2000.gada - par 69,9%, nevis 65%.
Atšķirīgo Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) vērtējumu pamatā ir gan labāka datu kvalitāte, gan uz likumības robežas vai aiz tās klasificējamu darbību iekļaušana kopproduktā, norāda Strautiņš.
Viņš piebilst, ka galvenā ziņa paliek nemainīga - Latvijas ekonomika kopš deviņdesmitajiem gadiem kopumā ir strauji augusi, reālais kopprodukts vairāk nekā divkāršojies. «Taču žēl, ka šis process ir bijis tik nevienmērīgs. Mierīgāka attīstība, bez pārspīlējumiem, būtu ļāvusi nonākt augstākā punktā,» piebilst Strautiņš.
Viņš norāda, ka vairākums analītiķu samazinājuši 2013.gada izaugsmes prognozes nedaudz zem 3% un sagaida, ka situācija nākamgad būs līdzīga. «Šodien CSP publicētie dati neapšaubāmi apstiprina izaugsmes bremzēšanos šogad, tā ir bijusi vēl nedaudz izteiktāka. Ļoti bieži tiek sacīts, ka ar prognozēm saistīta liela nenoteiktība, un tas skan visnotaļ banāli, bet šobrīd šie vārdi ir tiešām aktuāli. Var gadīties, ka izaugsme nākamgad ir tuva nullei, taču ir iespējams arī spēcīgs izaugsmes paātrinājums, IKP pieaugums par 5% nākamgad neradītu ne mazāko pārsteigumu,» skaidro Strautiņš.
Eksperts komentē, ka faktori iespējamam situācijas pasliktinājumam ir pašsaprotami, tie ir ģeopolitiskie riski un tirdzniecības ierobežojumu risks, savukārt augšupvērstais potenciāls galvenokārt slēpjas divos aspektos.
«Pirmkārt, jau vairāk nekā gadu nav bijis nozīmīga kāpuma preču eksportā, par spīti tam, ka uzņēmumi ir rūpīgi strādājuši pie attīstības projektiem, kāpinājuši ražošanas un pārdošanas spējas. Iemesls ir neveiksmīgu sakritību virkne, visvairāk metālu ražošanas nozarē, bet arī citās.
Neviens nevar garantēt, ka «melnā josla» neturpināsies,
bet ES fondu stimuls investīcijām, «Liepājas metalurga» pārdošana un vairāku «zaļā lauka» projektu īstenošana palīdzēs izaugsmi paātrināt,» uzskata Strautiņš.
Otrkārt, kā jaunākajā apskatā par norisēm finanšu sistēmā norāda Latvijas Banka, ir pazīmes, ka parādsaistību samazināšanas process pamazām tuvojas beigām, atgādina Strautiņš. «Kaut kad šim procesam ir jābeidzas. Jo zemāk krīt kopējais nefinanšu sektora parādsaistību apjoms, jo lielāka enerģija tiek uzkrāta svārsta kustībai pretējā virzienā. Šajā ziņā risks gan ir hipotekāro kreditēšanu regulējošo likumu izmaiņas. Ja tie stāsies spēkā, mājsaimniecību kredītportfelis var turpināt samazināties vēl daudzus gadus,» piebilst Strautiņš.
Jau ziņots, ka pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem iekšzemes kopprodukts (IKP) 2014.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2013.gada otro ceturksni salīdzināmajās cenās palielinājies par 2,3%, bet pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem, salīdzinot ar 2014. gada pirmo ceturksni, pieaudzis par 0,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.
Iekšzemes kopprodukts (IKP) 2014.gada otrajā ceturksnī faktiskajās cenās ir 5,9 miljardi eiro.
Veiktas izmaiņas arī IKP aprēķinos. CSP ir veikusi gada un ceturkšņa periodiskuma nacionālo kontu laikrindu pārrēķinu no 1995.gada. Iegūtie rezultāti pierāda 2011.gada tautas skaitīšanā konstatētās Latvijas iedzīvotāju emigrācijas negatīvo ietekmi uz valsts ekonomikas novērtējumiem pēdējos gados.
Pārrēķins veikts, lai īstenotu nacionālo kontu sistēmas datu pārveidošanu atbilstoši jaunajiem metodoloģiskajiem principiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 21.maija regulas par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu (EKS 2010) prasībām.