76% uzņēmēju uzskata, ka darbinieku mainība ir problēma, kas apdraud vai varētu apdraudēt biznesu, taču vienlaikus lielākā daļa, kopumā 60% vadītāju, ir skeptiski pret iespēju nākotnē paplašināt papildu labumu piedāvājumu darbiniekiem, lai tos noturētu, liecina pēc SEB dzīvības apdrošināšanas pasūtījuma veiktā aptauja.
Pētījumā atzīts, ka divi no pieciem nodarbinātajiem ir nopietni domājuši par darba maiņu vai sākuši cita darba meklējumus, taču 88% darbinieku piekrīt apgalvojumam, ka papildu motivēšana no uzņēmuma puses veicinātu viņu lojalitāti tam un motivētu kļūt par ilggadēju darbinieku.
Saskaņā ar pētījuma datiem, iedzīvotāju vidū ir trīs galvenie iemesli vēlmei mainīt pašreizējo darba vietu – gandrīz puse (49% respondentu) kā galveno iemeslu minējuši zemo atalgojumu, nedaudz mazāk - 46% - atsaukušies uz smagiem darba apstākļiem, stresu un ilgām darba stundām, bet 44% ir svarīgas ierobežotas karjeras iespējas.
Savukārt uzņēmumu vadītāji uzreiz pēc zema atalgojuma, kas tiek nosaukts visbiežāk, piemin darbinieku došanos darba meklējumos uz ārvalstīm vai darbinieku vēlēšanos strādāt atbilstoši iegūtajai izglītībai vai labāka darba atrašanu.
Interesanti, ka, domājot par darbinieku motivāciju, 47% no aptaujātajiem darba devējiem izteiktu akcentu liek uz nepieciešamību paaugstināt algas, reti apsverot citas versijas. Arī darbiniekiem algu paaugstināšana šķiet vismotivējošākā rīcība darbinieku noturēšanai, taču papildus tam
darbinieki par svarīgiem risinājumiem uzskata nepieciešamību izveidot personāla motivēšanas politiku,
32% ir svarīgi saņemt papildu labumus vai prēmijas par sasniegumiem, 35% saņemt papildu labumus par ilggadēju darbību uzņēmumā. Kopumā 88% darbinieku piekrīt apgalvojumam, ka papildu motivēšana no uzņēmuma puses veicinātu viņu lojalitāti tam un motivētu kļūt par ilggadējo darbinieku.
SEB dzīvības apdrošināšanas valdes locekle Dace Brencēna norāda: «Mūsu pētījuma dati nepārprotami parāda darba devēju un darbinieku viedokļu atšķirības, vērtējot galvenos risinājumus darbinieku noturēšanai un motivēšanai – uzņēmēji liek akcentu uz algu paaugstināšanu, savukārt darbinieki samērā bieži piemin motivēšanas politikas izveidošanu un papildu labumu piešķiršanu. Vēl vairāk – ja runājam par uzkrājuma veidošanu vai apdrošināšanas iekļaušanu darbinieka bonusu grozā, puse aptaujāto darbinieku ir gatavi līdzmaksājumam papildus darba devēja veiktajām iemaksām. Tas vedina domāt, ka sabiedrībā mainās vērtības un rodas pieprasījums pēc jaunas atalgojuma sistēmas, kad darba alga tiek papildināta ar dažādiem labumiem, kas ne tikai veicina darbinieku lojalitāti uzņēmumam, bet rada līdzatbildības un solidaritātes kultūru darba attiecībās.»
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone atzīst: uzņēmēju pieredze liecina, ka
jauna darbinieka piesaiste ir krietni dārgāka nekā esošo noturēšana uzņēmumā.
Labā prakse darba devējam ikdienā rūpēties ne vien par klientu, bet arī darbinieku apmierinātību un lojalitāti nodrošina zemāku kadru rotāciju un augstāku darbinieku uzticību uzņēmumam.
Vienlaikus viņa uzskata, ka darbinieku apstākļu uzlabošanu nevajadzētu uzskatīt par pašu darbadevēju pienākumu. «Uzskatām, ka šādu darba devēju rūpes par darbiniekiem ir jāveicina arī no valsts puses, paredzot nodokļu atvieglojumus, jo tās ir būtiskas iedzīvotāju labklājības sekmēšanai, uzņēmējiem nepārtrauktas darbības nodrošināšanai un konkurētspējas uzlabošanai. Tieši tāpēc esam iesnieguši priekšlikumus valdībā, kas paredz nodokļu atvieglojumus tiem uzņēmumiem, kuri domājot par darbinieku motivāciju, rūpējas par ilgtermiņa labumu iekļaušanu savā darbinieku motivācijas politikā,» skaidro Meņģelsone.
