Latvijā iecerēts mainīt autoostu darba apmaksas sistēmu, kas varētu sekmēt līdzekļu ietaupīšanu, savukārt Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) raizējas, ka vairāk naudas tiks prasīts tieši no pašvaldību makiem, raksta «Diena».
Ietaupīšanas nolūkā domā par autoostu reformu; pašvaldības bažīgas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pasažieru pārvadātāju, autoostu pārstāvju, pašvaldību viedokļu paudēju un valsts amatpersonu vidū nav vienprātības, kā reformēt autoostu pakalpojumu apmaksas kārtību, lai izdotos ietaupīt naudu, bet cietējs nebūtu neviens, tostarp neciestu pasažieri.
Patlaban diskusiju krustugunīs nonācis grozījumu projekts Autopārvadājumu likumā, kas varētu mainīt autoostu pakalpojumu apmaksas kārtību. Būtisks grozījumu mērķis, uz ko norāda gan pašvaldību, gan pasažieru pārvadātāju pārstāvji, ir vēlme ietaupīt naudu, tomēr par to, kā šo mērķi sasniegt, vienprātības valsts amatpersonu, pasažieru pārvadātāju un autoostu pārstāvju vidū nav. Savukārt LPS pauž bažas, ka iecerētie grozījumi radīs papildizdevumus tieši pašvaldībām, kuras pēc valsts gribas, bet bez papildu finansējuma saņemšanas būs spiestas būtiski iesaistīties autoostu pakalpojumu apmaksā. Turklāt strīdos par to, kurš un cik daudz par autoostu pakalpojumiem maksās, jautājums par pasažieru komfortu palicis otrajā plānā, lai gan tieši pasažieru skaita saglabāšana un pat palielināšana nepieciešama gan pārvadātājiem un autoostām, gan netieši arī valstij un pašvaldībām.
«Valsts sekretāru sanāksmē augustā izsludinātie grozījumi Autopārvadājumu likumā paredz papildināt Autotransporta direkcijas kompetenci ar funkciju, kas saistīta ar autoostu reģistrāciju, pārreģistrāciju, uzraudzību un kontroli,» skaidrojis Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvis Aivis Freidenfelds, «ņemot vērā samazināto valsts budžeta finansējumu, nepieciešams noteikt autoostās sniedzamo pakalpojumu minimālo apjomu, kas finansējams no valsts budžeta. Izveidojusies paradoksāla situācija - pārvadātājs un autoosta vienojas par pakalpojumu apjomu, izpildes nosacījumiem un cenām, bet šos pakalpojumus apmaksā valsts.»
Prognozētie izdevumi par autoostu pakalpojumiem 2014.gadā ir ap 4,51 miljonu eiro, rāda SM dati, bet «nepieciešamais valsts budžeta finansējums autoostu pakalpojumu nodrošināšanai 2015. gadā prognozēts 2,3 miljonu eiro apmērā,» sacīts grozījumu Autopārvadājumu likumā anotācijā.
«Ja patlaban autoostām ir kādi izdevumi, tad tie nepazudīs tad, kad tiks grozīts Autopārvadājumu likums. Redzot, ka SM paredz ietaupījumu līdz diviem miljoniem eiro, sāk mākt bažas, ka iztrūkstošā nauda tiks prasīta no pārvadātāja,» sacījis Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas direktors Ivo Ošenieks. Viņaprāt, «risinājums varētu būt tāds, ka naudu maksā pa tiešo vai caur pašvaldībām autoostām un pārvadātāji vienkārši slēdz trīspusējo līgumu par to, ka iebraukšana autoostā ir bez maksas. Līdz ar to nebūtu aktuāla diskusija, braukt iekšā autoostā vai nebraukt, jo līgums uzliktu par pienākumu braukt autoostā, bet maksa nāktu no citurienes, nevis no pārvadātāja budžeta».
SM atzīst, kā viens no iespējamajiem risinājumiem apsvērts variants daļēji novirzīt finansējumu autoostām caur pašvaldībām, bet pret pašvaldību iesaistīšanu iebilst LPS, norādot, ka netiešā veidā uz pašvaldību pleciem tiks uzlikts jauns finansiālais slogs. «Ja Grozījumus Autopārvadājumu likumā lasa pareizi, sanāk, ka skaidri pateikts: «Ja jūs, pašvaldības, gribat autoostas, tad maksājat vairāk nekā divus miljonus eiro.» Saucot lietas īstajos vārdos, notiek naudas izspiešana no pašvaldībām, un, lai to īstenotu, valsts amatpersonas izdomājušas jaunu terminu - «iesaistīt pašvaldības«,» sašutumu nav slēpis LPS padomnieks tehnisko problēmu jautājumos Aino Salmiņš.
SIA «Bauskas AO» valdes priekšsēdētājs un Latvijas Autoostu un reģionālo pārvadātāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Kolužs paudis viedokli, ka pašvaldībām nebūtu jāiesaistās autoostu maksas veikšanā. Autoostu lielākā daļa «savulaik veidotas kā rajonu transporta mezgli un arī lai savienotu rajonu ar lielajiem Latvijas centriem, piemēram, Rīgu. Tā kā senākie 26 rajoni sadalījušies vairāk nekā 100 pašvaldībās, iznāk, ka slogs tiek uzkrauts tai pašvaldībai, kuras teritorijā atrodas autoosta, bet tas nav taisnīgi, jo šo autoostu izmanto arī citu pašvaldību iedzīvotāji. Pagaidām nav mehānisma, ar kura palīdzību parējām pašvaldībām, kuru iedzīvotāji arī šo autoostu izmanto, iesaistīties autoostu funkciju nodrošināšanā», skaidrojis Kolužs.
Savukārt Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas valdes loceklis un AS «Rēzeknes autobusu parks» valdes loceklis Vasilijs Smuļs pašvaldību iesaistīšanu autoostu darba apmaksā kategoriski nenoraida un apgalvo: «Mūsu mērķis ir, lai valsts dod naudu pašvaldībām un pašvaldība tālāk dod naudu autoostām. Savukārt pašvaldībai maksātu valsts par to, lai pašvaldība uzturētu autoostu un pārvadātāji netiktu iesaistīti.»