Gan kravu, gan pasažieru dzelzceļa pārvadājumiem nākotnē ir perspektīva un to veicinās gan ātruma kāpināšana, gan multimodālo risinājumu attīstība, «Latvijas Dzelzceļa» (LDz) konferencē «Globālās transporta kustības vīzija 2050» atzina futurologs un vizionārs, «Da Vinči» institūta izpilddirektors Tomass Freijs un starptautiskais loģistikas eksperts Henks van Dīrens.
Freijs skaidroja, ka ir pilnīgi skaidrs, ka nākotnē mainīsies transporta tehnoloģijas. Viņš norādīja, ka ap 2030.gadu var sagaidīt automatizēta transporta jeb transporta bez vadītāja uzvaras gājienu. Bez vadītāja varēšot pārvietoties arī kravas auto, un jau tagad Japānā tiekot testēts variants, kur kolonnā brauc vairākas kravas mašīnas, bet vadītājs sēž tikai pirmajā mašīnā. Turklāt palielināšoties ar ātrvilcienu pārvadāto pasažieru skaits - ja 2014.gadā to īpatsvars ir 30%, tad 2030.gadā - 90%. Tāpat palielināšoties multimodālo lidostu skaits - ja 2014.gadā tādu ir 14, tad 2030.gadā to skaits pieaugšot līdz 37. Tas nozīmē, ka lidosta ir savienota ar dzelzceļu.
Transporta nozari arī ietekmēšot fakts, ka
visas nepieciešamās lietas varēs izdrukāt ar 3D printeri,
līdz ar to samazināsies transportēto kravu skaits. Dzelzceļa nozarē tas nozīmējot, ka varēs izdrukāt gan sliedes, gan vadības sistēmas, bet kopumā cilvēki varēšot sev izdrukāt gan apģērbu, gan automašīnas un mājas.
Tāpat
transportēšanā tikšot izmantoti droni
jeb līdzīgi traniem lidojuši objekti, kas varēs piegādāt klientam konkrētas nepieciešamās lietas, piemēram, grāmatas vai ēdienu, kā arī novērot un skenēt situāciju, piemēram, lauksaimniecībā.
Freijs izvirzīja arī patlaban visai neticamu hipotēzi, ka kravas un cilvēki varētu pārvietoties pa cauruļvadiem ar moduļiem. Šādi varētu sasniegt ātrumu 6000 kilometru stundā, un no Vašingtonas uz Rīgu varētu nokļūt divās stundās. Šāda cauruļvada projekta īstenošana apkārt pasaulei varētu ilgt 50 gadus, prognozē futurologs. Tam esot potenciāls kļūt par lielāko infrastruktūras projektu.
Van Dīrens bija piezemētāks un skaidroja, ka dzelzceļa attīstībā ienāk jaunas sistēmas un risinājumi. Dzelzceļa jomā Latvija esot priekšā Rietumeiropā pārvadāto kravu apjomu ziņā. Viņš skaidroja, ka
dzelzceļš ir labākā alternatīva autotransportam.
Turpmāk daudz lielāks īpatsvars būšot elektrovilcieniem, turklāt autopārvadātājiem aktuālākais izaicinājums esot pieaugušais maksas ceļu skaits, kā arī vadītāju trūkums. Autopārvadājumu izmaksas līdz ar to pieaugšot. Ja iepriekš dzelzceļam esot bijusi slikta reputācija, jo zaudētas kravas melnajās līnijās, tad tagad lietas, kas saistītas ar menedžmentu, tiek labotas. Turklāt, ja agrāk streikojuši dzelzceļa pārvadātāji, tad tagad aizvien biežāk to darot tieši autopārvadātāji. Dīrens norādīja, ka patlaban būtiski ir arī tas, lai būtu pielietota pareizā programmatūra un klients varētu izsekot līdzi savai kravai arī pa dzelzceļu. Tāpat viņš skaidroja, ka dzelzceļam ir jāturpina realizēt inovatīvi projekti, un, ja nepietiek līdzekļu uzņēmumam, jāpiesaista finansējums no valsts vai Eiropas Savienības.
Kā ziņots, šodien notika «Latvijas Dzelzceļa» (LDz) konference «Globālās transporta kustības vīzija 2050», kurā starptautiski eksperti analizēja transporta nākotni.
Freijs esot viens no pasaulē visbiežāk citētajiem futurologiem, kurš uzskata, ka jau turpmāko 20 gadu laikā pasaule pieredzēs lielākas pārmaiņas nekā visā līdzšinējā cilvēces vēsturē kopumā.
LDz organizē starptautisko konferenci ar mērķi rosināt diskusiju par transporta nozares un stratēģiskās infrastruktūras ilgtermiņa attīstību.
LDz prezidents Uģis Magonis skaidro, ka par to, kā dzīvosim un strādāsim pēc 20-30 gadiem, mums ir jāsāk domāt jau šodien. «Latvijas Dzelzceļš» ar šo konferenci vēloties iedibināt tradīciju vismaz reizi gadā nozarei sanākt kopā un paskatīties uz lietām ilgtermiņā, un apmainīties ar svaigām idejām.