Patiesībā VID spēj pārbaudīt tikai saujiņu uzņēmumu

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone
 
Santa Kvaste


Valsts ieņēmumu dienesta (VID) riska vadības sistēma ļauj izcelt nodokļu nemaksātājus. Vienlaikus VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone intervijā portālam TVNET saka, ka dienests nodokļu maksāšanu vispār var pārbaudīt tikai 5% uzņēmumu.


VID veicas ar nodokļu iekasēšanu šā gada astoņos mēnešos?

Varētu teikt, ka astoņos mēnešos valsts budžets vairāk vai mazāk ir 100% izpildīts. Pietrūcis ir tikai mazlietiņ. Skatoties nodokļu griezumā, ļoti labi pildījies pievienotās vērtības nodoklis (PVN) un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas. Ne tik labi, bet arī pārpilde – gandrīz 6 miljoni eiro – ir iedzīvotāju ienākumu nodoklim. Mīnusi ir uzņēmumu ienākumu nodoklī un dividendēs par valsts kapitāla izmantošanu. Tas ir nodoklis, ko valsts uzņēmumi maksā valstij atkarībā no viņu peļņas. Šajā gadījumā peļņa dažiem uzņēmumiem bijusi ne tik laba. Iekasēto summu ietekmēja arī atsevišķi Ministru kabineta noteikumi, kas atļāva izņēmuma kārtā pelņu nenovirzīt valsts budžetā, bet investēt attīstībā.

Reklāma

Ko maina tas, ka nodokļu iekasējumā šogad ir mīnusi? Vai gada laikā tie izlīdzināsies?

Ļoti ceru, ka gadā kopumā plāns būs izpildīts..

Protams, mēs vērtējam, kāpēc nodokļos iekasēts mazāk – vai tas saistīts ar pašu iekasēšanu, vai arī bijušas kādas ietekmējošas tendences.

Ko redzat kā galvenos iemeslus, kāpēc nodokļos iekasēts mazāk?

Vērtējot uzņēmumu ienākumu nodokli, redzam, ka vairums uzņēmumu 2013.gadu noslēguši ar labākiem rezultātiem – lielāku peļņu – nekā 2012.gadā, bet daudzi ieguldījuši peļņu attīstībā un tāpēc viņi nav maksājuši nodokli. Tas saistīts arī ar plānošanu. Acīmredzot otro gadu pēc kārtas uzņēmumu ienākumu nodokļa iemaksas ir saplānotas nekorekti. Esam uz to vērsuši Finanšu ministrijas uzmanību.

Uzņēmumu darbība pēdējos gados ir uzlabojusies, bet jāsaprot, ka bija krīze. Ja uzņēmumi vēlas attīstīties un iziet plašākā tirgū, tiem jāattīstās un jāinvestē attīstībā. Tāpēc, manuprāt, nevajadzētu būt bažām, jo ar laiku tas palielinās nodokļu ieņēmumus.

Ilgtermiņā?

Jā, ja uz to skatāmies ilgtermiņā.

Kā ilgtermiņā vērtējat Krievijas ekonomiskās sankcijas un starptautiskās situācijas saspīlējumu ietekmi uz mūsu budžetu, nodokļiem?

Tas var atstāt iespaidu uz valsts budžetu un nodokļiem, bet saistībā ar PVN ietekme būs mazāka, jo tad, kad mūsu uzņēmumi kaut ko izved uz Krieviju, PVN ir 0, viņiem nevajag maksāt šo nodokli. Savukārt par to, ko viņi ir iegādājušies kā izejvielas, PVN no budžeta jāatmaksā. Tāpēc eksporta apjoms neietekmēs PVN nodokļa ieņēmumus. Tas gan var ietekmēt uzņēmumu ienākumu nodokli, ja apgrozījums samazinās un uzņēmums neatrod citu noieta tirgu. Tāpat tas var ietekmēt algas nodokļu summu, ja samazinās nodarbināto skaits un algu apjoms. Šobrīd atsevišķām pārtikas preču grupām samazinās cenas, kas, protams, ietekmēs maksātāju apgrozījumu un nodokļus no tā.

Ja runājam par zemniekiem, piena ražotājiem kā nodokļu maksātājiem, tad jāatgādina, ka viņi nodokļos samaksā ļoti mazu summu. Lielākā daļa zemnieku daudzus gadus strādā ar zaudējumiem, un algas nozarē ir ļoti, ļoti zemas.

Zemnieku ir ļoti daudz un viņi sadrumstaloti, bet nevarētu teikt, ka viņi uztur mūsu valsts budžetu.

Taču mēs uz šo nozari nedrīkstam skatīties tik vienkārši.

Kopumā šobrīd neliekas, ka šie notikumi var būtiski ietekmēt nodokļos iekasējamo summu. Protams, kaut kāda ietekme būs, un tāpēc Ekonomikas un Finanšu ministrijas, kā arī Latvijas Bankas pārstāvji pārrēķina prognozes. Bet nedomāju, ka ietekme būs tik liela.

Bet ja kaimiņvalstu militārais saspīlējums pāraug militārās darbībās tuvāk mums?

Tad tas ietekmēs ne tikai nodokļu maksāšanu, bet arī visu pārējo. Bet ceru, ka nekas tāds nenotiks. Ceru, ka publiskajā telpā izskanējušie politiķu un atbildīgo dienestu pārstāvju apgalvojumi ir patiesi, mums nemelo un viss būs labi. Labāk par tādām lietām pat nedomāt.

Kā Latvijas iedzīvotājiem piemērojamais nodokļu slogs izskatās, salīdzinot ar kaimiņvalstīm? Cik lieli ir mūsu nodokļi, salīdzinot ar Lietuvas un Igaunijas nodokļiem?

Skatoties nodokļu griezumā, Igaunijā neapliekamais minimums iedzīvotāju ienākumu nodoklī ir lielāks. Arī Lietuvā tas ir lielāks nekā mūsu valstī. Taču nodokļu apliekamās bāzes ir līdzīgas, ar atsevišķiem izņēmumiem, tāpat atsevišķas likmes atšķiras.

Atšķirība ir arī starp Latvijas un Igaunijas uzņēmumu ienākumu nodokļiem. Taču šeit es negribu piekrist tiem, kuri nepamatoti kritizē mūsu uzņēmuma ienākuma nodokli, jo arī mūsu uzņēmumiem ir ļoti izdevīgi investēt peļņu attīstībā. Jā, mums ir sarežģīta tā aprēķināšana, to gan varētu pārskatīt un vienkāršot, taču nevar teikt, ka tas nav stimulējošs attīstībai..

PVN visās trīs Baltijas valstīs (un ne tikai) tas ir līdzīgs visā ES. Kopumā nesaskatu lielu būtisku atšķirību, kāpēc vajadzētu pārcelt biznesu uz Igauniju un Lietuvu, jo tur nodokļu situācija būtu labāka.

Runājot ar TVNET lasītājiem, kuri ir mazie un vidējie uzņēmēji, daudzi sūdzas par milzīgo nodokļu slogu – tas esot tik ļoti smags, ka daļa to nespēj nest. Vai jūs tam piekristu?

Vispirms jāsaprot, ko saprotam ar vārdiem mazais un vidējais uzņēmums. Ir nelieli ģimenes uzņēmumi, kas nemaksā pat uzņēmumu ienākumu nodokli. Tie maksā iedzīvotāju ienākumu nodokli no saimnieciskās darbības. Šie uzņēmumi nodokļus gandrīz nemaksā. Daudziem uzņēmējiem peļņa pat neparādās. Savukārt lauksaimniecības uzņēmumiem, kuru peļņa nepārsniedz 2700 eiro, peļņas nodoklis nav jāmaksā.

Visi uzņēmumi – gan lieli, gan mazi – patlaban runā par algas nodokļiem. Saistībā ar to jādomā, cik efektīvi organizēta uzņēmējdarbība. Mazajiem uzņēmumiem, it sevišķi sīkuzņēmējiem, bieži vien ir neizpratne, kā nodalīt personīgos līdzekļus no uzņēmējdarbības naudas. Tāpēc nereti rodas nesaskaņas. Daudziem liekas – ja esmu sīksaimniecības vadītājs, varu ņemt no uzņēmuma kases tik daudz naudas, cik gribu, varu izdevumos likt sev un ģimenei nopirkto pārtiku, zāles, apģērbu, jo pats organizēju darbu. Bet arī te jāievēro princips kā darba attiecībās – nevar jaukt kopā privātos un uzņēmējdarbības līdzekļus.

Sīkuzņēmēji nevar tā vienkārši darboties pa firmas kasi.

Algas nodokļu likme mums, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, ir līdzīga, bet bāze, no kuras rēķina nodokļus, – augstāka, jo neapliekamais minimums ir daudz zemāks. Drīzāk šeit jārunā par nodokļa vienkāršošanu mazajiem uzņēmumiem, tādējādi to radot saprotamāku, vienkāršāku un valstij vieglāk administrējamu.

Vai piekristu nodokļu samazināšanai?

Vai tad, ja nodokļus samazinātu, varētu iekasēt lielāku summu? Vienīgi, ja liela daļa labprāt iznāktu no «pagrīdes». Principā šobrīd neatbalstu nodokļu likmju samazināšanu. Manuprāt un arī salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, mums nodokļu likmes ir normālas. Mums nodokļu likmes nav īpaši lielas. Drīzāk mums jādomā par neapliekamā minimuma straujāku celšanu. Esmu no tiem cilvēkiem, kas uzskata, ka neapliekamais minimums nevar pastāvēt paralēli minimālajam patēriņa grozam. Nav loģiski, ka neapliekamais minimums ir mazāks par to summu, kas vajadzīga, lai cilvēks vispār izdzīvotu, samaksātu komunālos maksājumus un paēstu.

Cik lielam neapliekamajam minimumam jābūt šajā situācijā?

Skatoties ļoti vispārināti – ja pasaka, ka 320 eiro ir minimālā alga, tad tik lielam arī jābūt neapliekamajam minimumam.

Nevar likt maksāt nodokļus no 320 eiro algas.

Politiski varētu pieņemt lēmumu pacelt neapliekamo minimumu līdz 320 eiro, bet vienlaikus jāsaprot, ar ko varētu kompensēt šos izdevumus. Tas skars gan valsts, gan pašvaldību budžetus, kā arī visas sociālās garantijas, kas nozīmē, ka tas skars visus mūsu pakalpojumu apjomus, kvalitāti, ko mēs šobrīd no valsts saņemam. Vai tam mēs esam gatavi?

Ņemot vērā esošo diezgan augsto ēnu ekonomiku un to, ka daļa uzņēmēju nodarbojas ar nereģistrētu saimniecisko darbību, mēs šobrīd nevaram atļauties veikt lielo lēcienu un pacelt neapliekamo minimumu līdz 320 latiem.

Cik liela patlaban ir ēnu ekonomika?

Mēs paši aprēķinus par ēnu ekonomikas apjomiem neveicam, bet gada nogalē varētu paziņot savus datus par nodokļu plaisu. Tā ir summa, kas raksturo nesamaksāto nodokļu apjomu no ēnu ekonomikas..

Vienā pētījumā ēnu ekonomika minēta ap 25%, citā – ap 23%. Esmu pārliecināta, ka ēnu ekonomikas apjoms ir liels.. Mūsu aplēses liecina, ka ēnu ekonomika samazinās. Tā nepieaug un nestāv uz vietas.

Kāpēc tā sarūk?

Daudziem uzņēmumiem, cilvēkiem ir beigusies padziļinātā krīze un situācija uzlabojas. Tāpēc daļa pāriet no pelēkās ekonomikas uz balto vai pakāpjas no melnās uz pelēko ekonomiku. Pieaudzis uzņēmumu, pašnodarbināto personu, nodarbināto skaits, kā arī darba samaksas apjoms. Tas liecina, ka situācija uzlabojas..

Kā jums šķiet, cik daudz Latvijas uzņēmumu strādā pilnīgi balti, tīri un tā, ka VID darbiniekiem ir prieks?

Nevaru atbildēt uz šo jautājumu, taču domāju, ka lielākā daļa komersantu ir atbildīgi pret sevi, bērniem, vecākiem, līdzcilvēkiem un maksā nodokļus. Kamēr nav pierādīts pretējais, nevaru teikt, ka kāds ir negodīgs.

VID nodokļu maksāšanu vispār var pārbaudīt tikai 5% no reģistrētajiem komersantiem.

Turklāt runāju tikai par juridiskām personām, nemaz nepieskaroties fiziskām personām. Atlasot 5% potenciāli riskantāko uzņēmumu un aizejot pie viņiem uz pārbaudēm, konstatējam, ka aptuveni 95% ir pārkāpumu. Vienlaikus mēs nevaram pateikt, ka 95% uzņēmēju ir blēži, kas nemaksā nodokļus, jo arī cilvēciski var pieļaut kļūdas. Mūsu riska vadības sistēma ļauj izcelt nodokļu nemaksātājus. Analīze dod iespēju iet uz tiem uzņēmumiem, kuros izvairās no nodokļu nomaksas. Ļoti ceru, ka lielākā daļa vai vismaz puse Latvijas uzņēmumu ir godīgi nodokļu maksātāji. Protams, mums ir daudz darāmā pelēkās un melnās ekonomikas jomā, piemēram, PVN izkrāpšanas ziņā.

Skatoties matemātiski, redzam, ka mūsu valsti uztur 7000 juridisko personu. Tās samaksā aptuveni 95% no nodokļos iekasētās summas. Vienlaikus nepavisam nevēlos teikt, ka mazo nodokļu maksātāji nav vajadzīgi. Svarīgi kaut vai tas, ka cilvēks šādi pats sevi nodarbina, uztur savu ģimeni un caur mazumtirdzniecību piedalās arī PVN apritē.

Šāda proporcija ir arī Lietuvā un Igaunijā?

Jā, sākumā par šiem aprēķiniem mēs pati nedaudz apmulsām. Lietuvā un Igaunijā situācija ir līdzīga..

Kura ir tā valsts, kas jums kā VID vadītājai šķiet vissimpātiskākā? Kuras valsts nodokļu sistēma jums šķiet paraugs, uz ko tiekties Latvijai?

Man nav parauga vienā valstī. No katras varētu paņemt kādu lietu. Kā iedzīvotāji, kas vēlas saņemt labas sociālās garantijas un ceļus, skatāmies Skandināvijas virzienā. Bet tur ir pavisam citi nodokļi, likmes un algas. Mēs neko tādu nevaram atļauties.

Vērtējot no VID darba organizācijas un atbalsta pasākumu puses, mūsu valsts ir ļoti attīstīta. Daudz valstu pārstāvji brauc pie mums, pēta mūs un pārņem gan sistēmas, gan atsevišķus procesus. To dara arī Skandināvijas valstis.

Bet cits jautājums ir par mūsu cilvēkiem un viņu domāšanu. Bieži vien esmu uzsvērusi, ka vecajās Eiropas valstīs, piemēram, Vācijā, neviens sabiedriskā transporta pasažieris nelielīsies, kā nemaksāt nodokļus, cik kurš nav samaksājis un cik kurš ir izkrāpis.

Mūsu kultūrā cilvēki ar bravūru un lielību runā par nesamaksātajiem nodokļiem.

Nemaksājot nodokļus, mēs apkrāpjam sevi, savus bērnus un vecākus.

Esmu dzirdējusi līdzīgas sarunas, bet, no otras puses, daudzi sūdzas, ka nespēj samaksāt nodokļus, jo tādā gadījumā viņiem, vienkārši sakot, «jāklapējas ciet».

Cilvēkiem jāsaprot, ka pie viņu prasībām, piemēram, braukt pa normālu ceļu un saņemt puslīdz normālu veselības aprūpi, un sūtīt bērnus normālās skolās, ir jāsedz arī izmaksas. Ja cilvēki domā, ka viņi nemaksās nodokļus, jo pretējā gadījumā izputēs, valstij nekad budžetā neienāks tik daudz naudas, lai mēs varētu pārskatīt un samazināt nodokļu likmes un bāzi. Tie, kuri domā: «Ja maksāšu nodokļus, es izputēšu,» liek sprunguļus tiem, kuri nodokļus maksā. Arī viņi var izputēt, un tad mūsu budžetā būs vakuums. Nodokļus var mazināt tikai tad, kad samazinās pelēkajā un melnajā ekonomikā esošo cilvēku skaits.. Mēs joprojām strādājam ar deficīta budžetu.

Vai jūs piekristu strādāt par lielāku algu, bet ja no daļas nemaksātu nodokļus? Vai piekristu algai aploksnē?

Viennozīmīgi nē. Nerunāšu par morāli, ka strādāju VID, kas ir atbildīgs, lai maksātu nodokļus. Es arī kā cilvēks un ekonomiste ļoti labi saprotu, ka valstī ir līdzīgi kā ģimenē – ja es gribu kaut ko saņemt no valsts, piemēram, iet pa apgaismotu trotuāru, lai nenokristu un nesalauztu kāju, no kaut kurienes nauda ir jāņem. Tāpat – ja es gribu, lai mani bērni mācītos skolā, nodokļi ir jāmaksā. Man nav šaubu, ka nevajadzētu maksāt nodokļus.

Saskatāt, ka cilvēkiem jāmaina domāšana?

Protams. Laikā, kad pati veicu nodokļu auditus, sarunās ar mazākiem uzņēmējiem sapratu vienu problēmu. Kad ieguvām neatkarību un atvērās vārti, ļoti daudz jaunu cilvēku iedomājās, ka sāksies brīvais tirgus un es nevienam nekalpošu. Daudzi atteicās strādāt kā darbinieki, bet sāka savu privāto biznesu. Viena lieta ir braukt uz Poliju, nopirkt drēbes un atvest uz Latviju, lai pārdotu, bet otra lieta – nodarboties ar normālu biznesu un radīt lietas ar pievienoto vērtību. Mums ir liela paaudzes daļa, kas ir kaut kā «izsitusies» un attīstījusies,

bet cita daļa cilvēku daļa ieslīguši rutīnā un vaino visus apkārtējos, nesaprotot, ka viņi būtībā nav biznesmeņi.

Katram cilvēkam jāatrod sev piemērotākais statuss un nodarbošanās. Jūs esat žurnāliste, es – ierēdne. Privātajā biznesā es varētu strādāt kā darbinieks, bet es negribētu izveidot savu uzņēmumu, jo man šobrīd nav idejas ar augstu pievienoto vērtību. Nerunāju par konsultāciju sniegšanu.

Turklāt daļa jauno cilvēku nav gājuši tālāk mācīties. Protams, var izlasīt grāmatās atsevišķas lietas un iemācīties tās no pieredzes, bet labam uzņēmējam jāsaprot arī teorētiskie uzņēmējdarbības principi. Daļa cilvēku ir beiguši tikai 8 vai 9 klases, vai vidusskolu. Manā laikā vidusskolā nemācīja tirgus attiecības. To mācīja augstskolā.. Ja pamatskolu vai vidusskolu beigušie domā, ka ir lieli biznesmeņi un valsts ir vainīga, ka viņi nevar savilkt kopā galus...

Sarunas otro daļu publicēsim tuvākajā laikā.


Apskati arī citus rakstus par šīm tēmām:

Seko mums Facebook lapā

Komercplatība
Komercplatība, Ķekava, 516 EUR
Dzīvoklis
Dzīvoklis, Mārupe, 79000 EUR
Māja
Māja, Lapmežciems, 170000 EUR