Pagaidām publiski nenosauktie investori, kuri plāno pirkt 50% bankas «Citadele» kapitāla daļu, ir pasaules augstākā līmeņa finanšu cilvēki, šorīt telekompānijas LNT raidījumā «900 sekundes» sacīja Ministru prezidenta Laimdota Straujuma (V).
Straujuma: Neatklātie «Citadeles» pircēji ir pasaules augstākā līmeņa finanšu cilvēki (109)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Neviens no potenciālajiem investoriem nav no Latvijas, visi ir no ASV vai Kanādas - tātad aizokeāna valstīm, komentēja Straujuma, piebilstot, ka šo personu uzvārdi viņai ir zināmi, bet tos aizvien nedrīkst izpaust, tāpat kā plānotās darījuma summas.
Straujuma neslēpa, ka pagaidām notiek summu un dažādu nosacījumu precizēšana. Jebkurā gadījumā šis Latvijas valstij būšot izdevīgākais un «labākais darījums, kāds iespējams,» solīja premjerministre, piebilstot, ka ir svarīgi, lai Latvijas banku biznesā ienāk jauni spēlētāji no ASV.
Kā ziņots, valdība vakar pēc vairāku stundu lemšanas akceptēja ASV fonda «Ripplewood Holdings» izteikto bankas «Citadele» iegādes piedāvājumu, žurnālistiem atzina Straujuma, atsakoties pašlaik sniegt sīkāku informāciju par darījuma nosacījumiem.
Valdības vadītāja stāstīja, ka šo darījumu atbalsta arī otrs «Citadeles» dalībnieks - Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB), kas arī pēc darījuma ar «Ripplewood Holdings» «Citadelē» saglabās 25% bankas akciju.
«Ripplewood Holdings» pārstāvis Tims Kolins atzina, ka pēc darījuma 25% «Citadeles» kapitāldaļu paliks ERAB īpašumā, 25% - «Ripplewood Holdings», bet 50% - patlaban nenosauktiem investoriem. Pēc Kolina teiktā, nenosauktie investori nav saistīti ar Latviju.
Arī Straujuma darījuma detaļas neatklāja, bet piebilda, ka bankas investori - patiesie labuma guvēji - un darījuma summa tiks nosaukta drīzumā pēc līguma parakstīšanas, jo 30.septembris ir pēdējais datums, kad Eiropas Komisija vai nu akceptē darījumu, vai pārņem darījuma veikšanu savā ziņā.
Vaicāts, kā Kolins vērtē «Citadeles» vadību un darbu, «Ripplewood Holdings» pārstāvis atzina, ka pašreizējā «Citadeles» vadība ir paveikusi labu darbu, ņemot vēra sarežģītos ekonomiskos apstākļus. «Sagaidām, ka banka turpinās augt, lai tā kļūtu par reģionālu līderi. Vispirms izmantosim iespējas Latvijā, bet saredzam iespējas arī izplesties reģionā,» uzsvēra Kolins.
Ministri jau iepriekš aiz slēgtām durvīm nolēma turpināt sarunas par bankas «Citadele» iegādi ar vienu investoru - ASV fondu «Ripplewood Holdings», dodot tam tiesības izvērtēt iespējas iegādāties «Citadeli» par 113 miljoniem eiro. Latvijas Televīzija pagājušajā nedēļā ziņoja, ka saskaņā ar neoficiālu informāciju «Ripplewood Holdings» par bankas iegādi izteicis vēlmi maksāt uz pusi mazāku summu, nekā to piedāvā valdība, proti, fonds izteicis vēlmi banku iegādāties par 63 miljoniem. Straujuma informāciju par darījuma summām vēlāk nosauca par kļūdainu.
Privatizācijas aģentūras sabiedrisko attiecību vadītājs Guntis Kārkliņš aģentūrai LETA iepriekš sacīja, ka valsts cenšas pārdot banku «Citadele» par maksimāli augstāko cenu. Viņš uzsvēra, ka ir izveidota sekmīgi strādājoša banka, kas darbojas saskaņā ar visiem Latvijas un arī starptautiskajiem normatīviem. «Citadeles» pusgada rezultātu audits apliecina, ka «Citadeles» grupa noslēgusi šī gada pirmo pusgadu ar 14,4 miljonu eiro peļņu, banka - ar 14,1 miljona eiro peļņu, un patlaban bankas rīcībā ir gandrīz viens miljards eiro likvīdu aktīvu, tai skaitā naudas līdzekļi 450 miljonu eiro apmērā.
Kā ziņots, valdības piesaistītais darījuma konsultants tiešās pārdošanas modelī (M&A) «Societe Generale» bija uzrunājis aptuveni 100 pretendentus, no kuriem 14 investori izrādīja interesi par banku «Citadele». Pēc konfidencialitātes līgumu parakstīšanas un iepazīšanās ar informācijas memorandu astoņi investori iesniedza nesaistošos piedāvājumus. Vēlāk pieci investori sāka bankas padziļināto izpēti un iesniedza pēcizpētes piedāvājumus. Izvērtējot šos piedāvājumus, Ministru kabinets apstiprināja sarunu turpināšanu ar trīs pretendentiem, kuriem tika dota iespēja veikt bankas apstiprinošo padziļināto izpēti jeb «confirmatory due diligence».
Investoru piesaistes procesa noslēguma posmā valdība vienojās turpināt sarunas ar vienu pretendentu, kas vislabāk atbilst noteiktajiem kritērijiem un mērķim iegūt stabilu un prognozējamu investoru, kas spēs nodrošināt bankas sekmīgu turpmāko attīstību. Šāds lēmums tika pieņemts, izvērtējot gan ģeopolitiskos, gan ekonomiskos aspektus, kā arī drošības iestāžu atzinumus, skaidroja Privatizācijas aģentūra.
Pārdot banku «Citadele» Latvija apņēmās savulaik, kad pārņēma «Parex banku» un sniedza tai valsts atbalstu. Tolaik noslēgtā vienošanās ar Eiropas Komisiju paredz, ka banka ir jāpārdod līdz šā gada beigām.
Gan ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP/V), gan finanšu ministrs Andris Vilks (V) uzsvēris, ka «Citadele» ir jāpārdod un, ja valdība to neizdarīs, tad to izdarīs Eiropas Komisija.
Finanšu ministrs, kurš šodien ir komandējumā un lemšanā nepiedalījās, iepriekš sarunā ar aģentūru LETA skaidroja, ka investora piesaistes «Citadelei» gadījumā svarīga ir laba reputācija, biznesa modelis un iepriekšējā pieredze, taču par cenām runāt ir grūti. «Eiropa ir pilna ar bankām, kuras pārdod. Nav tas laiks, kad par bankām var dabūt pietiekami lielu summu, kā tas bija pirms pieciem, septiņiem gadiem,» aģentūrai LETA sacīja Vilks un uzsvēra, ka svarīga ir reputācija un iepriekšējā pieredze banku jomā, un amerikāņu gadījumā tā ir.
Ministrs vērsa uzmanību, ka būtiska ir arī banku investoru daudzveidība. «Banku investoru dažādība arī ir ļoti svarīga, lai tie nav tikai no viena reģiona. Neteiktu, ka skandināvu bankas ir sliktas, vienkārši skandināvu banku dominance Latvijā ir ļoti liela. Cita reģiona banku ienākšana arī ir pozitīvs faktors,» iepriekš sacīja Vilks.
Biznesa un finanšu tirgus ziņu medija «Bloomberg» mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka «Ripplewood Holdings» darbojas kā investīciju uzņēmums. «Ripplewood Holdings» vada izpirkšanas darījumus, riska kapitāla projektus vēlākas attīstības fāzē, rekapitalizāciju, kā arī izaugsmes kapitāla investīcijas. Galvenie mērķa segmenti ir automobiļu ražošana, pārtikas ražošana, mazumtirdzniecība, industriālā ražošana, bankas, izklaide un tehnoloģijas Japānā, Eiropā un ASV.