Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) uzskata, ka Latvijas dārzeņu audzētājiem atbalsta saņemšanai saistībā ar Krievijas sankcijām nevajag noteikt stingrākas prasības.
Straujuma: Latvijas dārzeņu audzētājiem nevajag stingrākas prasības atbalsta saņemšanai (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Premjerministres preses sekretāre Džeina Tamuļeviča pastāstīja, ka Straujuma atbalsta Zemkopības ministrijas nostāju. Proti, Latvijā nav nepieciešami stingrāki kritēriji ražotājiem, kas cietuši no Krievijas ekonomiskajām sankcijām.
Visi dati, kas tiek izmantoti atbalsta piešķiršanai, tiek saņemti no akreditētām un reģistrētām datu bāzēm, piemēram, «Eurostat», kā arī citām oficiālās statistikas bāzēm.
Jau ziņots, ka aizdomās par iespējamo ļaunprātību Eiropas Savienība (ES) šonedēļ nolēma apturēt ārkārtas pasākumus, kuru mērķis bija palīdzēt augļu un dārzeņu audzētājiem, kurus skāris Krievijas noteiktais pārtikas produktu importa aizliegums.
Kompensāciju izmaksām ražotājiem, kuri vairs nevar pārdot savas preces Krievijas tirgū, Eiropas Komisija bija atvēlējusi 125 miljonus eiro.
Nauda bija paredzēta, lai uzpirktu ātri bojājošos produktus, kā arī lai maksātu kompensācijas lauksaimniekiem par atteikšanos no ražas novākšanas.
EK apšauba Polijas iesniegto skaitļu patiesumu, atzīst avoti ES.
Piemēram, Polija pieprasījusi kompensēt tādu ziedkāpostu, brokoļu un kāpostu daudzumu, kas divkārt pārsniedz šo dārzeņu kopējo ES eksportu uz Krieviju. Savukārt kompensējamo gurķu daudzums pieckārt pārsniedz kopējo ES ikgadējo eksportu.