AS «Sadales tīkls» mērķis ir desmit gadu laikā uz pusi samazināt gan vidējo elektrības pārtraukuma ilgumu, gan vidējo elektrības pārtraukuma biežumu, sacīja «Sadales tīkla» valdes loceklis Ilvars Pētersons.
Pēc desmit gadiem būs par pusi mazāk elektrības pārtraukumu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Salīdzinot ar 2012.gadu, kad vidējais neplānotais elektroenerģijas pārtraukuma ilgums klientam gadā bija 256 minūtes, 2013.gadā, veicot investīcijas elektrotīklā, vidējais neplānotais elektroenerģijas pārtraukuma ilgums vienam klientam gadā bija 192 minūtes. «Plānojam, ka šogad šis skaitlis būs vēl mazāks,» piebilda Pētersons.
Kopumā «Sadales tīkls» apsaimnieko 95 000 kilometru garas elektrolīnijas, tāpēc momentā atrisināt visas problēmas nav finansiāli iespējams. Taču «Sadales tīkla» pārstāvis atzina, ka uzņēmums meklē risinājumus kvalitatīvai un drošai elektroenerģijas piegādei klientiem.
«Piemēram, kritiskākajās vietās izmantojam izolētos elektrības vadus. Tas nozīmē, ka vadam ir trīskārša izolācija, un tas, saskaroties ar krītošiem kokiem un zariem, netiek pārrauts. Visdārgākais variants ir guldīt elektrības kabeļus zemē, bet savukārt lētākais risinājums ir kailvads. Ar kailvadiem joprojām strādājam, taču tos atstājam pilnīgi atklātās vietās, kur vētru u.c. dabas apstākļu radītie postījumi vadus netraumē. Lai arī tagad strādājam ar šiem trim variantiem, taču nākotnē plānojam pārorientēties tikai uz izolētajiem vadiem, kā citviet pasaulē, jo tie ir droši un kvalitatīvi,» sacīja eksperts.
Pētersona vērtējumā, energoapgāde pēdējo gadu laikā ir būtiski uzlabojusies, jo, ja, piemēram, pirms sešiem septiņiem gadiem Kandavā un Tukumā vētras postījumus nāktos likvidēt vienu vai divas nedēļas, tad tagad ar to tiekam galā diennakts laikā. «Būtībā pēc katras vētras analizējam situāciju un rodam risinājumus, kā strādāt efektīvāk. Viens no būtiskiem faktoriem ir arī tas, ka vētras seku likvidēšanai reģionos varam piesaistīt darbuzņēmējus. Izmantojot šo uzņēmēju palīdzību elektrības atslēguma ilgumu varam samazināt par 10%,» atzina uzņēmējs.
Tāpat «Sadales tīkls» ir veicis virkni investīciju, lai nodalītu elektrotīklu - blīvi apdzīvotas teritorijas no mazāk apdzīvotām vietām, lauku teritorijām. Piemēram, ja agrāk koks uzkrita elektrolīnijai mežā un tika pārtraukta elektropiegāde pilsētā, tad tagad šādu problēmu vairs neesot.
«No «Sadales tīkla» elektrotīkla kopgaruma vairāk nekā 13 000 kilometru šķērso meža teritorijas. Lai nodrošinātu elektroenerģijas piegādi klientiem, ik gadu nepieciešams veikt elektrolīniju trašu tīrīšanas darbus vismaz 3300 kilometru garumā. Šādā veidā tiek nodrošināta visu elektropārvades līniju trašu tīrīšana reizi četros gados, pasargājot elektrolīniju trases no aizaugšanas ar kokiem un krūmiem. Daļu no šiem darbiem «Sadales tīkls» veic pašu spēkiem, bet daļu - piesaistot darbuzņēmējus,» atzina Pētersons.
Jau ziņots, ka juridiski patstāvīgu darbību AS «Sadales tīkls» sāka 2007.gada 1.jūlijā, Latvijai pildot Eiropas Savienības direktīvu prasības, kas paredzēja pakāpenisku elektroenerģijas tirgus liberalizāciju. AS «Latvenergo» restrukturizācijas gaitā tika juridiski nodalīti elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmas operatori.
«Sadales tīkla» pamatkapitāls ir 627 656 063 eiro, un kompānija pilnībā pieder AS «Latvenergo». «Sadales tīkla» apgrozījums 2013.gadā bija 298 417 745 eiro, bet 2012.gadā - 298 182 244 eiro. Savukārt uzņēmuma peļņa 2013.gadā bija 12 013 053 eiro, savukārt 2012.gadā - 787 266 eiro.
«Sadales tīkls» nodrošina elektroenerģijas piegādi vairāk nekā vienam miljonam klientu visā Latvijas teritorijā. Elektroenerģijas sadales tīklu kopgarums ir 95 000 kilometru.