Politiķiem jābūt drosmīgiem, neatliekot Latvijas ilgtspējai izšķirošus lēmumus valsts drošības stiprināšanā, kvalitatīvas izglītības pieejamībā, juridiskās vides sakārtošanā, kā arī inovāciju, investīciju un eksporta atbalstam, uzskata «Ekonomistu apvienība 2010».
Pēc šo ekonomistu domām, svarīgi būtu veikt Latvijas izaugsmes pieauguma salīdzinājumu ar citu valstu izaugsmi.
Latvijas ekonomiskajā modelī straujas un ilgtspējīgas izaugsmes pamatā ir eksports, tāpēc jāpārskata, vai ieviestās politikas veicina eksporta pieaugumu, uzsver apvienībā, norādot, ka diemžēl dati liecina par nacionālo uzņēmumu vājo produktu portfeli.
Ekonomisti uzskata, ka ar efektīviem risinājumiem nodokļu politikā, juridiskās vides sakārtošanā, nacionālās drošības, tostarp enerģētikas, jautājumos ir jārada investīcijām labvēlīga bāze, jo pašreizējā situācijā ir bezatbildīgi līdz 2020.gadam nogaidīt ar 2% iekšzemes kopprodukta (IKP) novirzīšanu aizsardzības budžetam.
Kā būtisku nepieciešamību straujai rīcībai ekonomisti min ilgtermiņa ieguldījumus kvalitatīvas izglītības nodrošināšanai katrā vecumā. «Bez kvalitatīvas izglītības nebūs ne prasmju, ne ražīguma, ne konkurētspējas kāpuma,» norāda ekonomists Mārtiņš Kazāks.
Vēlēšanu gaisotnē esot īpaši svarīgi apzināties sadarbības nozīmi un vienoties par sapratni, kas ir labklājīga valsts un kādu to grib iedzīvotāji. Pēc ekonomistu apvienības paustā,
sabiedrībā pieaug sajūta, ka šī nav mūsu, bet sveša valsts.
Zemā uzticība valsts varai rosinot interpretācijas «vai zagt ir labi», kas reflektējot nodokļu politikā un ēnu ekonomikā.
Ekonomisti atzīst labu ideju esamību gan politiķu runās, gan Eiropas Komisijas rekomendācijās, taču bažas radot to ieviešanas ātrums.
Rodoties šaubas, vai 2015.gads būs drosmīgu lēmumu gads, ja vēlēšanu dēļ ilgtermiņa jautājumi netiks iekļauti nākamā gada budžetā. Risinot īstermiņa vajadzības, politiķi cenšas iegūt senioru labvēlību, kas ir nozīmīga vēlētāju daļa, norāda «Ekonomistu apvienība 2010». Turklāt 2015.gadā uzmanība tikšot koncentrēta uz Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē jautājumiem, tāpēc uz reformām varot cerēt vien no 2016.gada.
«Ekonomistu apvienība 2010» rudens sesijā pazemināja savu decembrī izteikto IKP prognozi 2014.gadam, veicot izmaiņas no 4% uz 2,7%, savukārt 2015.gadam prognozējot 2,5%. Prognozes izteiktas ar nosacījumu, ja netiek noteiktas jaunas ekonomiskās sankcijas no Krievijas puses saistībā ar Ukrainas konfliktu.
