Latvijas tirgus nav tik liels, lai šurp vestu nozīmīgu daudzumu Polijas lauksaimniecības produkcijas, šodien telekanāla LNT raidījumā «900 sekundes» teica Polijas vēstnieks Latvijā Ježijs Mareks Novakovskis.
Vēstnieks: Latvijas tirgus nav pietiekami liels Polijas lauksaimniecības produkcijai (4)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Runājot par Krievijas noteikto embargo lauksaimniecības precēm, Novakovskis norādīja, ka pašlaik embargo radītā ietekme uz Polijas ekonomiku nav liela. Turklāt Polija veic vairākus pasākumus, lai palīdzētu ražotājiem pārorientēties uz citiem tirgiem. Polija meklē noietu Indijā, Azerbaidžānā, Balkānu pussalas valstīs un citur, kur ir milzīgi tirgi, kas attīstās.
Vēstnieks pieļāva, ka embargo noteikšana, iespējams, ietekmēs produkcijas piegādi un tirdzniecību ar tām valstīm, ar kurām tirdzniecība līdz šim nav bijusi tik aktīva.
Novakovskis uzsvēra, ka Latvijai nevajadzētu satraukties par to, ka tagad Latviju pārpludinās lētāki Polijas produkti. Latvijas tirgus nav tik liels, lai uz šejieni vestu nozīmīgu produkcijas daudzumu. Pagaidām Krievijas noteiktais embargo Polijas tirgū nav būtiski ietekmējis cenas, lai varētu runāt par dempingu.
Vēstnieks uzskata, ka pašlaik nav iemesla politiski iejaukties Eiropas Savienības tirgū, jo tas pats sevi regulē. Viņš arī pieļāva, ka Latvijas ražotājiem ir iespēja vest savu produkciju uz Poliju, kur varbūt tie nevar konkurēt ar cenu, bet var censties konkurēt ar augstas kvalitātes produktiem.
Kā ziņots, 7.augustā Krievija ieviesa pilnīgu embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam un piena produktiem no ES, ASV, Austrālijas, Kanādas un Norvēģijas. Publiskajā telpā izskanējusi informācija, ka Krievija varētu ierobežot arī rūpniecības preču importu no ES un ASV.
Eiropas Komisija (EK) 18.augustā paziņojusi, ka saistībā ar Krievijas noteikto embargo sniegs lauksaimniekiem atbalstu 125 miljonu eiro apmērā. Atbalsta pasākumi paredz kompensēt pilnu augļu un dārzeņu cenu, vēlāk šos produktus izplatot bez maksas. Palīdzību saņems tomātu, burkānu, kāpostu, piparu, ziedkāpostu, gurķu, kā arī sēņu, ābolu, bumbieru, ogu, vīnogu un kivi audzētāji.
Savukārt valdība 12.augustā lēma Krievijas sankciju skartajiem Latvijas uzņēmumiem piešķirt nodokļu brīvdienas, eksporta tirgu apgūšanai piešķirt papildu piecus miljonus eiro. Premjerministre Laimdota Straujuma (V) norādīja, ka zemkopības jomā tiks veiktas nepieciešamās izmaiņas, lai paplašinātu kredītu galvojumus un subsidētu kredītprocentus. Tāpat zemkopības jomā plānots vērsties Eiropas Komisijā ar aicinājumu Eiropas Savienības valstīs paaugstināt intervences cenu. ZM ir izstrādājusi ieteikumus pašvaldībām, kā sagatavot iepirkuma specifikāciju, lai reģionālie produkti tiktu izmantoti skolās un bērnudārzos.