Zivrūpnieku pārstāvis: Jāpalielina budžeta deficīts un jāveido finanšu spilvens (2)

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Renāte Briede / LETA

Latvijai ir jāpalielina budžeta deficīts un jāizveido finanšu spilvens - speciāls fonds to uzņēmumu atbalstam, kuri cieš no Krievijas noteiktā embargo atsevišķiem pārtikas produktiem. Šādu viedokli intervijā «Neatkarīgajai Rīta Avīzei» paudis Latvijas Zivrūpnieku asociācijas prezidents Didzis Šmits.

Valstij piederošajā «Citadeles bankā» ir jābūt kontam ar pietiekami lieliem naudas līdzekļiem, lai šajā krīzes situācijā ar šiem līdzekļiem var operatīvi rīkoties. Normālā valstī šādu krīzes grupu vadītu premjers, uzskata Šmits.

Asociācijas prezidents norādījis, ka «dienā, kad Latvija atbalstīja ekonomiskās sankcijas pret Krieviju vai nākotnē pret jebko citu, jāsaprot, ka tam būs pretreakcija. Skaidrs, ka tas kaut ko maksās, un, lai arī nākotnē šo govi varētu slaukt, jāizveido fonds, kuru menedžē premjers. Šajā fondā šobrīd vajadzēja būt 100 miljoniem eiro, kurus viņš vai viņa, ar savu parakstu uzņemoties atbildību, var konkrēti dalīt tiem, kuriem tas ir nepieciešams».

Viņaprāt, šobrīd vissmagākā situācija ir piena nozarē. «Šodien tas nozīmētu, ka 700 tonnu piena jāizpērk no zemniekiem par pašizmaksas cenu un jāpārstrādā piena pulverī tajās dažās rūpnīcās, kurās to varam izdarīt. Tas jādara, lai piens nebūtu jālej zemē. Piena pulveris ir likvīds produkts, kurš var stāvēt vairākus gadus. Tā rīkojas Jaunzēlandes pienrūpnieki. Kad ir piena pārprodukcija, viņi ražo pulveri, kad ir deficīts, tad met to tirgū.»

Šāds priekšlikums premjeres, vairāku valdības ministru un nozares pārstāvju klātbūtnē tika izteikts, intervijā skaidro Šmits. «Uz to Finanšu ministrijas pārstāvji iebilda, ka mēs to vieni nevaram palielināt, jo esot Eiropas Savienības fiskālais rāmis, kuru varot mainīt tikai kopā ar Eiropu. [...] Ja Eiropa saka, ka tas rāmis ir jātur, tad lai arī Eiropa kompensē pilnā apjomā. Nav problēmas. Lai ES kompensē šā ekonomiskā kara sekas.»

Kā ziņots, Krievija 7.augustā noteikusi pilnīgu embargo lielākajai daļai pārtikas produktu, kas tiek importēti no Eiropas Savienības, ASV un citām rietumvalstīm, kuras ieviesušas sankcijas pret Maskavu. Krievijas embargo attiecas uz liellopu gaļu, cūkgaļu, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieru, pienu un piena produktiem. Šajā sarakstā gan nav iekļautas šprotes, zivju un gaļas konservi, kā arī alkohols un saldējums.

Komentāri (2)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu