Ja Krievijas vadība pavisam sajuktu prātā un pārtrauktu Latvijai visas gāzes un elektrības piegādes, mums tas izmaksātu 10% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Kas notiktu, ja Krievijas vadība pavisam sajuktu prātā? (144)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Premjere Laimdota Straujuma šorīt intervijā Latvijas radio teica, ka valdībai ir aprēķini, ko darīt, ja Krievijas vadība pavisam sajuktu prātā un pārtrauktu Latvijai visas gāzes un elektrības piegādes.
«Mums ir šie aprēķini, kas būtu, ja būtu,» viņa teica un atzina, ka tas būtu ļoti nepatīkams gadījums.
Tādā situācijā arī pašai Krievijai jādomā, kā tā uzturēs savu ekonomiku.
Latvijai tas maksātu 10% no iekšzemes kopprodukta.
Ja Krievija noslēdz visas piegādes, visvairāk cietīs tranzīta nozare un enerģētikas tirgus.
Labi, ka vismaz kādam laikam Latvijai pietiktu gāzes. «Tas nav tā, ka jau rīt nav gāzes.» Tāpat pozitīvi, ka jau patlaban ir iespēja piegādāt alternatīvu gāzi caur Klaipēdas termināli. Tas gan būtu ļoti dārgi.
Tāpēc perspektīvā mums jāmeklē alternatīvie gāzes piegādes avoti, kuros cena nedotu lielu triecienu visai Latvijas rūpniecībai.
Ar 400 miljoniem eiro nepietiks
Viņa arī pauda viedokli, ka patlaban pieejamais Eiropas Savienības (ES) kompensāciju fonds lauksaimniekiem 400 miljonu eiro apjomā nav pietiekošs.
Krievijas noteiktais pārtikas produktu embargo ir visas Eiropas jautājums.
«Visai Eiropai ir jādomā par lauksaimniecības produktu intervenci, iespējamām eksporta subsīdijām uz trešajām valstīm, un par kompensācijām.»
Pēc premjeres teiktā, ES kompensāciju fonds, kas ir 400 miljoni eiro, ir par mazu.
Sankcijas attiecas uz visu Eiropu, un visās ES valstīs būs zaudējumi.