/nginx/o/2018/07/15/9622900t1h7dfa.jpg)
«Bordo karotīte» nav Latvijas produkti, un uzskatu, ka šobrīd to atbalstīt nedrīkst, intervijā laikrakstam «Neatkarīgā» norāda biedrības «Zemnieku saeima» priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja.
Citās valstīs audzēti gurķi, Latvijā ielikti burciņā. Vai tie ir vietējie? (12)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Tie ir, piemēram, citās valstīs ražoti, kas Latvijā ir tikai ielikti burciņā,» skaidro Dzelzkalēja.
Kā ziņots, valdība pieņēma lēmumu par pārtikas kvalitātes shēmu, kas paredz ieviest Latvijas pārtikas kvalitātes zīmi «Bordo karotīte».
«Bordo karotīte» nozīmēs, ka
izejvielas tiek ievestas, bet pārstrāde veikta Latvijā.
«Pastāv iespēja, ka šo kvalitātes zīmi varētu iekļaut iepirkumu specifikācijā. Tāpat Zemkopības ministrija ir izstrādājusi ieteikumus pašvaldībām, kā sagatavot iepirkuma specifikāciju, lai reģionālie produkti tiktu izmantoti skolās un bērnudārzos,» iepriekš norādīja valdības vadītāja Laimdota Straujuma (V).
Savukārt Dzelzkalēja uzsver, ka
valsts iepirkumos nauda ir jātērē par Latvijas produktiem.
«Tas ir pietiekami liels apjoms, ko gadā apēd armija, ieslodzītie, bērnudārzos, slimnīcās,» saka «Zemnieku saeima» priekšsēdētāja vietniece.
Pēc viņas teiktā, Latvijas iedzīvotājiem ir jāsaprot, ka, nopērkot pāris centus lētāku pārtiku, nauda aiziet projām citu valstu ražotājiem, bet, samaksājot nedaudz vairāk, nauda paliek Latvijā, Latvijas zemniekam, kas dzīvo te, maksā darba algas, pērk degvielu, minerālmēslus un silda ekonomiku.
Neesot pat svarīgi, vai uzņēmuma īpašnieki ir vietējie vai dzīvo otrā pasaules malā, jo viņu aizvestā peļņa salīdzinoši nav tik liela kā nauda, kas paliek strādājošo algās, ražošanā, investīcijās, saka Dzelzkalēja.
Kā vēstīts, iedzīvotājiem vajadzētu
pēc iespējas vairāk izvēlēties Latvijā ražoto produkciju,
trešdien atzina Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).
Viņasprāt, tas patlaban ir svarīgi arī saistībā ar Krievijas noteiktajām sankcijām, ieviešot pārtikas produktu embargo no Eiropas Savienības valstīm.
Izvēloties produktus, arī valsts un pašvaldību iestādēm iepirkumos priekšroka būtu jādod vietējiem ražojumiem. «Reģionālie produkti - tā ir kvalitāte,» uzsvēra premjerministre.
Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētājs Jānis Endziņš rosināja, ka Straujuma varētu kļūt par vietējās produkcijas patēriņa patronesi. «Premjerministre ar savu teikto apliecināja, ka viņa ir gatava kļūt par Latvijas produkcijas pirkšanas patronesi,» viņš noteica.
Arī pati organizācija plāno sākt akciju, ar kuru
mudinās iedzīvotājus iegādāties Latvijas preces.
«Ja mēs veikalā nopērkam preci, kas nav no Latvijas, mēs tajā brīdī no darba, iespējams, atbrīvojam kādu savu draugu vai radinieku. Tas ir jāpatur prātā,» teica Endziņš.
Tikmēr arī vairāki uzņēmumi ir paziņojuši par cenu pazemināšanu Latvijā ražotiem produktiem, lai veicinātu to noietu vietējā tirgū.
Kā ziņots, Krievija 7.augustā noteikusi pilnīgu embargo lielākajai daļai pārtikas produktu, kas tiek importēti no Eiropas Savienības, ASV un citām rietumvalstīm, kuras ieviesušas sankcijas pret Maskavu. Krievijas embargo attiecas uz liellopu gaļu, cūkgaļu, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieru, pienu un piena produktiem. Šajā sarakstā gan nav iekļautas šprotes, zivju un gaļas konservi, kā arī alkohols un saldējums.