Sliktākajā scenārijā neizbēgsim no zaudējumiem un bankrotiem (89)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: RIA Novosti/Scanpix

Valdība lēmusi, ka Krievijas sankciju skartajiem Latvijas uzņēmumiem piešķirs nodokļu brīvdienas. Kā vērtējams šāds atbalsta pasākums un vai tas palīdzēs izvairīties no zaudējumiem vai iespējamiem bankrotiem? To portāls TVNET vaicāja Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes dekānei, Dr. oec., profesorei Andrai Zvirbulei-Bērziņai.

Kā vērtējat valdības plānotos atbalsta pasākumus Latvijas uzņēmumiem, kas varētu ciest no Krievijas noteiktā tirdzniecības embargo?

Ja vērtējam atbalsta pasākumus - nodokļu «brīvdienas», tad, protams, tas ir nepieciešams, taču uzņēmējiem tas ir atbalsts ar samērā zemu kapacitāti. Vairumā gadījumu, it īpaši piena nozarē, galvenās problēmas sagādās piena realizācija un piena pārstrādes uzņēmumiem - saražotās produkcijas realizācija.

Tas vērtējams kopsakarībā ar to, ka arī kaimiņvalstīm veidosies sarežģīta situācija. Jāatceras, ka daudzi piena kooperatīvi cieši sadarbojas ar Lietuvas pārstrādes uzņēmumiem.

Valdības plānotie pasākumi, protams, nedos tūlītēju risinājumu,

jo jauni tirgi ir apgūstami ilgākā periodā, līdz ar to jebkurš valdības pasākums būs tikai pagaidu risinājums.

Vai tie palīdzēs uzņēmumiem izvairīties no zaudējumiem un pat bankrotiem, kā iepriekšējās dienās izskanēja?

Izvairīšanās no zaudējumiem vai pat bankrotiem ir neiespējama tādā gadījumā, ja sankcijas turpināsies ilgu laiku un vēl šīm sankcijām provizoriski tiktu piepulcinātas arī cita veida sankcijas. Šobrīd vairāk runājam par piena nozari, kur sankcijas varētu skart līdz pat 59% uzņēmumu, un desu un gaļas izstrādājumu ražotājiem - līdz pat 39% uzņēmumu.

Taču jāņem vērā, ka ar konkrētu produktu embargo noteikšanu jau reizē arī tiek traumēta vai apturēta apkalpojošo nozaru darbība - transports, loģistika, iepakojums, finanšu sfēra u.c. Domāju, ka pāragri spriest par sekām, bet

sekas mēs sāksim apjaust vēl tikai pēc brīža.

Kurām jomām palīdzība visvairāk vajadzīga? Iepriekš bija runa par pārtikas rūpniecību un transporta nozari.

Pirmkārt, palīdzība būtu nepieciešama produktu ražošanas un pārstrādes sfērai, īpaši pārtikas produktu grupām, kurām būs steidzami jāmeklē jauni tirgi vai arī jāpārorientē ražošana uz cita sortimenta produktu. Līdz ar to nozīmīgs atbalsts var būt apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, ja to uzņēmums nav paredzējis no saviem avotiem. Var ciest lauksaimniecības produkcijas ražotāji, jo pārtikas preču tirgus Baltijā tomēr ir savstarpēji saistīts. Viennozīmīgi Baltijas valstis ar savu samērā nelielo pašpatēriņu ir kā buferzona starp Eiropas un Krievijas tirgu.

Kas šajā situācijā būtu jādara pašiem uzņēmējiem?

Uzņēmējiem jānovērtē situācija - jāapzina noslēgtie līgumi, varbūt var piemērot līgumsankcijas par līgumu neizpildi no Krievijas puses. Ja nevar (jo iespējams, ka šī ir force majeure situācija), jāmeklē ceļi uz citiem tirgiem.

Būtu lietderīgi aicināt patērētāju domāt patriotiski un atbalstīt Latvijā ražoto,

līdz ar to veicinot iekšzemes patēriņu. Es ceru, ka uzņēmēji, jau mācoties no iepriekšējo gadu pieredzes, tomēr ir diversificējuši savus noieta kanālus. Taču situācija ir vērtējama kā kritiska, jo šāda pārtikas produktu pārprodukcija šobrīd skars visu ES un situācija nebūs viegla.

Varbūt varat izteikties par ekspremjera Ivara Godmaņa ideju samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) pārtikai. Vai to atbalstītu un ar kādiem noteikumiem? Vai un kādu labumu tas dotu iedzīvotājiem, tautsaimniecībai, valstij?

Es būtu uzmanīga ar PVN samazinājumu pārtikai, jo mērķis šāda nodokļa samazināšanai ir pārdošanas cenas samazināšana (mazumtirdzniecībā) un patēriņa pieaugums. Taču, kā liecina prakse, lielāks cenu samazinājums pārtikai ir konkurences ietekmē, nekā administratīvi samazinot PVN. Vēl tomēr jāvērtē arī zaudējumi valsts budžetam no PVN samazināšanas, kas varētu būt miljonos eiro.

Vienīgais pozitīvais aspekts no šādas rīcības būtu labās gribas parādīšana.

Izskanējuši arī viedokļi par Lietuvas ekonomikas zaudējumiem saistībā ar Krievijas embargo. Vai jūs tam piekrītat? Vai un kādu iespaidu tas var atstāt uz Latviju?

Vērtējot pārtikas eksporta apjomus Lietuvai ar Krieviju, pašlaik tendences uzrāda, ka liekāki zaudētāji ir lietuvieši, jo embargo nosacījumi skar aptuveni 44% no Lietuvas pārtikas eksporta. Latvijai tas ir aptuveni 9%.

Ja Latvijas produktu grupās lielākā ietekme ir uz piena produktiem (~59%) un pārējās grupās ir samērā zema ietekme, tad Lietuvas gadījumā ar embargo pasākumiem ir skartas vairākas pārtikas produktu grupas - piena produkti (~30%), desu un gaļas izstrādājumi (~43%), dārzeņi (~76%), un augļi (~68%). Tas liecina par plašu ietekmi uz produktu realizācijas iespējām Krievijas tirgos.

Nenoliedzami, arī Baltijas kopējais tirgus šajā aspektā būs ar kopējo ietekmi,

jo sen jau mēs nerunājam tikai par katru no Baltijas valstīm, bet par kopējo tirgu. Jāņem vērā, ka daudzi no zemniekiem un lauksaimnieku kooperatīviem arī sadarbojas ar Lietuvas pārstrādes uzņēmumiem, līdz ar to būs noieta samazinājums arī šajā jomā.

Komentāri (89)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu