Šodien Eiropas Parlamentā (EP) Strasbūrā lems par mūsu kaimiņvalsts Lietuvas pievienošanos eirozonai nākamā gada 1.janvārī. Tāpēc portāls TVNET par šo jautājumu izvaicāja vairākus EP deputātus no Latvijas. Viņi norādīja uz priekšrocībām, kas gaida arī Latvijas iedzīvotājus.
Krišjānis Kariņš izteica vērtējumu, ka gaidāmā Lietuvas pievienošanās eirozonai Latvijas iedzīvotājiem ir ļoti laba ziņa. Varētu pat teikt, ka līdz ar Lietuvas pievienošanos eiro noslēdzas visu trīs Baltijas valstu atgriešanās Eiropā.
Eiro Lietuvā pozitīvi iespaidos Latvijas iedzīvotājus, tostarp uzņēmējus, kuri dodas uz Palangu, Viļņu, Kauņu un citām pilsētām. Tas sniegs arī tīri praktisku labumu –
mūsu iedzīvotājiem vairs nebūs jāmaina nauda.
Tā kā Lietuva ir viens no mūsu lielākajiem tirdzniecības partneriem, Latvijas uzņēmēji varēs ietaupīt uz valūtas maiņu. Turpmāk darījumos vairs nebūs jāpāriet no eiro uz litiem un atpakaļ, bet abās valstīs darbosies eiro. Tas būs liels atvieglojums ne tikai uzņēmējiem, bet arī studentiem, tūristiem un citām iedzīvotāju grupām. Ieguvēja būs arī visa Latvijas ekonomika kopumā.
Ko lietuvieši var mācīties no Latvijas?
Eiro ieviešanas procesā Latvija daudz mācījās no Igaunijas pieredzes, bet lietuviešiem tagad ir iespēja vērtēt ne tikai igauņu, bet arī latviešu pieredzi. Kariņš uzskata, ka Lietuvu eiro ieviešanā negaida īpaši pārsteigumi. Process varētu būt līdzīgs kā Latvijā, kur mums nebija īpašu pārsteigumu un problēmu.
Savukārt Roberts Zīle uzskata, ka Lietuva, ieviešot eiro, no Latvijas varētu mācīties neļauties panikai. Vajadzīga skaidrošana. Izskaidrošanā ļoti svarīgs varētu būt ģeopolitiskais arguments – eiro ieviešana dod zināmu lielāku stabilitāti.
Mazas valsts nacionālo valūtu vieglāk izmantot politisko procesu ietekmē.
Arī Zīle izteica prognozi, ka Lietuva eiro varētu ieviest tikpat veiksmīgi kā Latvija. Turklāt, iespējams, Latvijai vajadzētu atturēties no pamācībām šajā gadījumā, jo mēs eiro ieviesām tikai pirms pusgada.
Savukārt Valdis Dombrovskis sacīja, ka jau līdz šim bijusi cieša sadarbība starp dažādām Latvijas un Lietuvas amatpersonām, piemēram, Finanšu ministriju un centrālo banku līmenī. «Ar savu pieredzi mēs tiešām labprāt dalāmies un ļaujam lietuviešiem to izmantot. Šī pieredzes ir pilnībā pieejama.»
Bijušais premjers vērtēja, ka Latvijā pāreja no latiem uz eiro notika pietiekoši gludi – par būtiskākajiem aspektiem bija padomāts un tos izdevies arī īstenot.
Runājot par mūsu pieļautajām kļūdām,
lietuvieši varētu mācīties nopietnāk padomāt par komunikāciju ar iedzīvotājiem.
Dombrovskis atgādināja, ka vēl gadu pirms eiro ieviešanas Latvijā bija stipri negatīvs sabiedrības viedoklis. Tikai gada garumā, īstenojot samērā intensīvu skaidrošanas darbu, izdevās pārliecināt Latvijas iedzīvotāju vairākumu, ka iestāšanās eirozonā ir pienesums Latvijas ekonomikai un valstij kopumā.
Ukrainas krīze ļauj labāk saprast eiro priekšrocības
«Domāju, ka pašreizējais ģeopolitiskais fons zināmā mērā Lietuvai šo diskusiju atvieglo. Kad mēs argumentējām par Latvijas iestāšanos eirozonā, drošības un ārpolitikas aspektus minējām minimāli, uzsvaru liekot uz ekonomiskā pienesuma skaidrošanu, piemēram, kā tas nostiprina finansiālo stabilitāti. Pašreiz diskusijās daudz lielāku lomu spēlē šie drošības aspekti.»
Par šiem jautājumiem aizdomājas arī citas valstis. Piemēram, Polija vēl pirms gada aktīvi nediskutēja par pievienošanos eiro, bet patlaban Ukrainas krīzes rezultātā pievērsusies nopietnai diskusijai, ka arī viņiem vajadzētu eiro.
