Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Andris Jaunsleinis nepiekrīt viedoklim, ka Latvija, izejot no ekonomiskās krīzes, bija veiksmes stāsts - tāda bijusi Lietuva.
Jaunsleinis: Lietuva bija labāks veiksmes stāsts par Latviju (81)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lai pārvarētu ekonomisko krīzi un nostātos uz ekonomiskās augšupejas ceļa, Lietuva izlēma tikt galā pašas spēkiem, nesaņemot naudu no starptautiskajiem aizdevējiem, un tikai ieguva no šādas rīcības, intervijā aģentūrai LETA atzina Jaunsleinis. «Lietuva ar visu to, ka neaizņēmās starptautisko naudu krīzes pārvarēšanai, ir daudz labākās pozīcijās, nekā esam mēs,» pārliecināts ir LPS vadītājs.
Tāpēc viņš uzskata, ka Lietuva krīzes pārvarēšanā ir labāks veiksmes stāsts par Latviju, lai gan laikā, kad Lietuva izlēma nesaņemt naudu no starptautiskajiem aizdevējiem, visi par šādu lēmumu vīpsnājuši. Tomēr tagad ir redzams, ka Lietuva no krīzes izkļuva pašas spēkiem un pat ir labākās pozīcijās nekā Latvija.
Pēc Jaunsleiņa domām, tas nav bijis pareizākais lēmums pieņemt starptautisko palīdzību, lai izietu no krīzes. Tāpat viņš neredz, ka ir bijis kāds labs efekts no aizdevēju piedāvātajām reformām Latvijai. «Brīžiem izskatījās tā, it kā tiktu veikti eksperimenti, un viņiem ir ļoti labi šīs idejas pārbaudīt praksē. Tad nu atrada vienu muļķa valsti, kurai piedāvāt eksperimentus un kura tiem pakļausies,» noteica Jaunsleinis.
Komentējot Latvijas atrašanos Eiropas Savienības sastāvā jau desmit gadus, viņš piekrīt, ka dzīves līmenis pa šiem gadiem ir mainījies, tomēr ir valstis, kuras ir labākās pozīcijās nekā Latvija, lai gan starts visām bija līdzīgs. Tomēr, viņaprāt, tā arī pa šiem desmit gadiem Latvijas sabiedrība nav noteikusi konkrētus mērķus, kādi ir sasniedzami, esot Eiropas Savienības sastāvā. Te gan neesot runa par to, ka šie mērķi jānosaka valsts varai, - tas ir jādara visai sabiedrībai, negaidot, kad to uzņemsies politiķi, lai gan tas esot vieglākais ceļš. «Mūsu valsts šos desmit gadus uzvedas kā tāds klīstošais holandietis. Mūsu sabiedrībai ir jāzina, ko mēs gribam sasniegt, lai izvērtētu, vai tas atbilst noteiktajam mērķim,» piebilda LPS priekšsēdis.