Nepietiekamo eksakto zināšanu dēļ situācija darba tirgū kritiska (90)

«Lattelecom» valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis diskusijā norādīja, ka pašreizējos Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plānos par eksakto priekšmetu mācīšanu skolās nav jūtams satraukums, kas veidojas darba tirgū, jo jaunieši nepietiekami zina eksaktos priekšmetus. Viņš skaidroja, ka jau pašlaik «Lattelecom» daudzus programmēšanas darbus nākas iepirkt no ārvalstīm, jo Latvijā šādu speciālistu ir pārāk maz.

Līdzīgu viedokli pauda arī Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Menģelsone, kura norādīja, ka jau pašlaik jauniešu skaits, kuri izvēlas kārtot centralizētos eksāmenus eksaktajās zināšanās un, ja nekas netiks darīts, šāda tendence tikai palielināsies.

Vienlaikus gan Menģelsone sacīja, ka jauniešu interesi par eksaktajiem priekšmetiem var palielināt arī citos veidos - nenosakot tos par obligātiem priekšmetiem, kuros jākārto centralizētais eksāmens. Piemēram, darba devējiem nepieciešams būt atvērtākiem un jauniešiem biežāk stāstīt, rādīt jomas, kurās var strādāt cilvēki, kas ieguvuši zināšanas matemātikā, fizikā.

Jau vēstīts, ka iepriekš plānotā obligātā centralizētā eksāmena vietā fizikā vai ķīmijā Izglītības un zinātnes ministrija turpmākajos gados skolēniem paredzējusi pārbaudes darbus un eksāmenu pilotprojektu.

Tāpat vēstīts, ka izglītības eksperti obligātā centralizētā eksāmena ieviešanu vērtē kā nepārdomātu, jo eksāmeni nepieciešami, lai jaunietis iestātos augstskolā. Izmaiņas plānots ieviest pārāk ātri un skolēni un skolas, iespējams, nevarēs pietiekami sagatavoties.