Lielākā daļa ES valstu ir neitrālas jautājumā par benzopirēna līmeni kūpinājumos un Latvijai ir labas izredzes panākt direktīvas pārskatīšanu, apstiprināja Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete (V).
ES valstis ir neitrālas jautājumā par benzopirēna līmeni kūpinājumos
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņa norādīja, ka februāra sākumā tikusies ar ES komisāru Tonio Borgu, kurš atbild par veselības un patērētāju tiesību aizsardzības jautājumiem. Borgs Kalnietei esot apliecinājis, ka apzinās, cik Latvijai ir svarīgi, lai ņemtu vērā tās receptes, kas ļauj saglabāt kūpinājumus tradicionālajā formā, ko piekopj mazie un vidējie mājražotāji.
«8.maijā Eiropas Komisijā (EK) norisināsies sanāksme, kurā piedalīsies eksperti no ES dalībvalstīm lauksaimniecību atašeju līmenī,» norādīja Kalniete, piebilstot, ka šajā starplaikā Latvijas ministrijas ir kontaktējušās ar ekonomiskajiem padomniekiem, lai lūgtu atbalstu pārskatīt šo direktīvu.
Latvija ir iesniegusi visus nepieciešamos analītiskos datus, lai pierādītu, ka benzopirēna palielināšana līdz direktīvā noteiktajam prasību līmenim nozīmē neizpildāmas prasības mūsu mājražotājiem, sacīja Kalniete.
Jautāts, kāds darbs pašlaik tiek veikts, lai pārliecinātu Baltijas valstu un Polijas kolēģus par direktīvas pārskatīšanas nepieciešamību, Kalniete uzsvēra, ka Latvija pašlaik dara visu iespējamo, lai panāktu labvēlīgāku lēmumu.
Reakcijas par direktīvas pārskatīšanu, kā norādīja Kalniete, ir dažādas. «Piemēram, Lielbritānija saprot mūsu vajadzības, savukārt Francija un Vācija uzskata, ka šobrīd ir izstrādātas modernākas tehnoloģijas, un viņi nevēlas atbalstīt to.» Lielākā dalībvalstu daļa ir samērā neitrālas šajā jautājumā, atzina Kalniete.
«Otra lielākā valsts, kas ir ieinteresēta, lai kūpinājumi atrastu kaut kādu kompromisu starp jaunajām prasībām un tradicionālajām receptēm, ir Polija. Mēs ceram, ka ar Polijas un citu valstu atbalstu mums izdosies panākt direktīvas pārskatīšanas procesu,» sacīja Kalniete.
Viņa gan atzina, ka būtu daudz vieglāk, ja 2008.gadā Latvija nebūtu ļāvusi šai direktīvai tik viegli «aiziet», jo zivsaimniecībā kūpinātāji apzinājās direktīvas graujošo ietekmi uz ražošanas jaudu. «Viņi strādāja un pārliecināja ES,» sacīja Kalniete, piebilstot, ka situācija Latvijai pašreiz gan ir labvēlīga, jo šo gadu laikā ir mainījusies attieksme pret mazo un lielo uzņēmēju darbību.
Latviju sanāksmē pārstāvēs viens eksperts no Zemkopības ministrijas (ZM), aģentūrai LETA apstiprināja ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece.
Savukārt Latvijas Gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociācija problēmas risināšanu deleģējusi Didzim Šmitam. Viņš aģentūrai LETA norādīja, ka tajā laikā atradīsies Briselē, taču nevarēja apstiprināt, ka sanāksmē piedalīsies, sakot, ka centīsies visus nepieciešamos darbus izdarīt pirms tam.
Jau ziņots, ka šā gada 1.septembrī beigsies trīs gadu pārejas periods, ko EK noteica 2011.gadā, paredzot izmaiņas benzopirēna, benzantracēna, benzofluorantēna un krizēna normai.
EK izmaiņas paredz, ka atļautā benzopirēna norma tiks samazināta no pieciem mikrogramiem uz diviem mikrogramiem uz kilogramu, savukārt benzopirēna, benzantracēna, benzofluorantēna un krizēna summa no 30 mikrogramiem uz 12 mikrogramiem uz kilogramu.