Satiksmes ministrija vien mēģina izlīdzēties ar kosmētiskiem uzlabojumiem, pieprasot naudu ceļiem un tiltiem 7,9 miljoni eiro apmērā no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, tā vietā, lai sagatavotu pamatotu programmu kritiskā stāvoklī esošu tiltu sakārtošanai, norāda biedrībā «Latvijas Ceļu būvētājs» (LCB).
«Tas, ka tilti ir kritiskā stāvoklī un paši no sevis nesalabosies, bija zināms jau sen un nav neparedzēts gadījums,» uzsvērts LCB preses paziņojumā. Tāpat tiek norādīts, ka patlaban ceļiem un tiltiem atvēlētais finansējums ir neadekvāts un atjaunošanas tempi ir nepietiekami, tāpēc LCB aicina beigt izlīdzēties ar plāksteriem un Satiksmes ministrijai un valdībai atrast sevī spēkus, lai tomēr izstrādātu kompleksu un reālu risinājumu, nodrošinot arī nepieciešamo finansējumu.
LCB atgādina, ka patlaban valsts autoceļu tīklā ir 943 tilti, no kuriem 383 ir sliktā, bet 148 - ļoti sliktā stāvoklī. Tiem vajadzīgs kapitālais remonts, un nepieciešamā summa, pēc «Latvijas Valsts ceļu» aprēķiniem, ir aptuveni 152 miljoni eiro, taču pēdējos gados vidēji tiek atjaunoti tikai deviņi tilti. «Katrs pats var izrēķināt, cik ilgs laiks nepieciešams, lai ar pašreizējo finansējumu tiktu atjaunoti visi tilti. Turklāt valstī vēl ir 1014 pašvaldību pārziņā esoši tilti, un par to, kādā stāvoklī tie ir un kas tiem vajadzīgs, nav informācijas,» uzsver biedrībā.
Apstāklis, ka neviens tilts vēl neesot sabrucis, nenozīmējot, ka jau pēc dažiem gadiem satiksmei nenāksies slēgt desmitiem tiltu, jo gada laikā tos salabot neizdosies.
Tiek kritizētas pašreiz paredzētais finansējums - 2014.-2016.gada apstiprinātās budžeta iespējas paredz šogad savest kārtībā četrus tiltus par 2,44 miljoniem eiro, nākamgad - 20 tiltus par 7,79 miljoniem eiro un 2016.gadā - desmit tiltus par 11,3 miljoniem eiro.
Kā ziņots, Satiksmes ministrija valdībā šodien papildus prasīja 7,9 miljonus eiro ceļu un tiltu stāvokļa uzlabošanai, īpašu uzmanību pievēršot vietējo ceļu un tiltu stāvoklim. Satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V) norādīja, ka šajā pavasarī pēc siltās ziemas īpaši slikts stāvoklis fiksēts uz vietējiem ceļiem, tāpēc plānots to stāvokļa uzlabošanai prasīt trīs miljonus eiro. Turklāt vēl papildu tiem tiks novirzīti septiņi miljoni eiro, kurus izdevies ietaupīt uz bedrīšu remontu rēķina, jo to šogad esot aptuveni divas reizes mazāk nekā pērn. 1,9 miljonus eiro savukārt plānots prasīt neatliekamu tiltu remontu vajadzībām. Līdzekļi paredzēti astoņu tiltu sakārtošanai un projektēšanas darbu sākšanai 15 tiltiem. Savukārt vēl papildu trīs miljoni eiro tiks prasīti, lai varētu veikt nepieciešamos ikdienas uzturēšanas pasākumus vēl 163 tiltiem.
Matīss skaidroja, ka koalīcijas padomē šis jautājums nav skatīts un pagaidām Finanšu ministrija pret šiem priekšlikumiem iebilst. Valdība pagaidām neatbalstīja līdzekļu piešķiršanu un lūdza precizēt informatīvos ziņojumus.
Matīss skaidro, ka finanšu līdzekļi tiek prasīti šogad, jo šī gada budžeta veidošanas periodā vēl nebija pabeigts apsekojums par tiltu stāvokli Latvijā. Tā kā situācija esot kritiska, nolemts līdzekļus papildus prasīt tagad, lai šogad jau varētu sākt konkrētus remontdarbus. Ja līdzekļi netikšot piešķirti, tas nozīmēšot, ka darbi tiks atlikti uz 2015.gadu, un tas savukārt nozīmējot, ka konkrēto tiltu sakārtošanai vajadzēs vēl vairāk resursu. Turklāt uz vairākiem tiltiem nāksies ierobežot satiksmi. Patlaban tādi jau esot 54 tilti, pērn - 42.
Matīss arī uzsvēra, ka tiltu savešanai normālā stāvoklī būtu nepieciešami 113 miljoni eiro septiņu gadu periodam. Tas ļaušot vairāk nekā uz pusi samazināt sliktā un ļoti sliktā stāvoklī esošo tiltu skaitu valsts autoceļu tīklā.
Kā ziņots, «Latvijas Valsts ceļu» (LVC) informācija liecina, ka valsts autoceļu tīklā ir 943 tilti, 55% jeb 523 tilti no tiem sliktā un ļoti sliktā stāvoklī.
Tiltu remonta deficīts, piemēram, 2013.gadā esot 152,2 miljoni eiro, 2008.gadā - 157,8 miljoni eiro, bet 2003.gadā - 118,7 miljoni eiro, aprēķināts uzņēmumā.