Krievijas rīcības dēļ Latvijas iedzīvotāji var saņemt smagu ekonomisko triecienu (355)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: LETA

Krievijas militārā ekspansija Ukrainā liek domāt ne tikai par Latvijas un Eiropas Savienības drošību, bet arī agresijas ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību. Makroekonomikas speciālisti norāda, ka spēcīgās ekonomikas atkarības dēļ smagu triecienu saņemtu ne tikai vairākas ekonomikas nozares, bet arī Latvijas iedzīvotāji. Cilvēkiem šāds scenārijs nozīmētu strauju bezdarba pieaugumu, kārtējo «jostas savilkšanu» un emigrācijas vilni.

Nordea Markets vecākais pārdošanas vadītājs Latvijā Gints Belēvičs TVNET norādīja, ka Ukraina Latvijai šobrīd nav būtisks ārējās tirdzniecības partneris. Kopējais tirdzniecības apjoms ar Ukrainu aizvadītajā gadā bija 193,3 miljoni eiro, no kuriem nepilni 50 miljoni bija Latvijas preču un pakalpojumu eksports. Pērn Latvijas eksporta kopapjomā Ukraina aizņēma tikai 0,4%.

«No būtiskākajām nozarēm preču eksportā uz Ukrainu var minēt Ķīmisko rūpniecību, mašīnu, mehānismu un elektrisko iekārtu ražošanu, pārtikas rūpniecību un tekstilizstrādājumu ražošanu. Ja ir jāizdala viena konkrēta nozare, kas dominē ārējā tirdzniecībā ar Ukrainu, tad tā varētu būt medikamentu ražošana.

Latvijas lielākajiem zāļu ražotājiem Ukraina ir būtisks sadarbības partneris,

kur tiek realizēts 10-15% no kopējā realizācijas apjoma. Ir skaidrs, ka krīze šajā valstī un grivnas vērtības samazināšanās atstāj nelabvēlīgu ietekmi uz vietējo iedzīvotāju pirktspēju un attiecīgi arī uz Latvijas eksportētāju konkurētspēju,» Belēvičs skaidroja.

Krievijas ietekme uz Latviju

Spriežot par konflikta eskalāciju un tā sekām, speciālists atgādināja, ka būtisks ārējās tirdzniecības partneris Latvijai ir Krievija un jebkādi ekonomiskie ierobežojumi vai sankcijas, kas varētu tikt ieviestas pret Krieviju, atstās ietekmi uz Latvijas ekonomiku.

Preču eksporta īpatsvarā Krievija ieņem trešo vietu aiz Lietuvas un Igaunijas, un

ES sankciju gadījumā sekas noteikti izjutīs gan eksportējošie uzņēmumi, gan visa ekonomika kopumā.

«Tāpat der atcerēties, ka Krievijas pilsoņi Latvijā ir ne tikai skaitliski lielākie ārvalstu tūristi, kas izmanto naktsmītnes, bet arī ir lielākie tērētāji.

Foto: Publicitātes foto

Viņu pirktspējas mazināšanas vai ceļošanas ierobežojumi atstās negatīvu ietekmi uz pakalpojumu eksportu un vistiešāk uz viesnīcu, restorānu un izklaides biznesu.

Tiesa, pirmie Eiropas Savienības sankciju iedīgļi - ceļošanas ierobežošana un aktīvu iesaldēšana tikai atsevišķām Krievijas un Krimas amatpersonām, tiešu ietekmi uz Latvijas ekonomiku neatstās. Jau tagad eksportējošie uzņēmumi izjūt Krievijas rubļa vērtības samazināšanos līdz rekordzemiem līmeņiem, kas gan tikai daļēji saistāma ar ģeopolitiskajiem notikumiem Ukrainā.

Papildus tam Krievijas ekonomika šobrīd piedzīvo ļoti vāju izaugsmi, iedzīvotāju pirktspēja un iekšējais patēriņš stagnē, attiecīgi arī Latvijas uzņēmumiem kļūst arvien sarežģītāk konkurēt šajā tirgū. Uzņēmumiem, kas tirgū darbojas jau ilgstoši,

būs jāņem talkā «vecie pieraksti» no iepriekšējās Krievijas krīzes 1998.gadā,

kad nācās pārorientēties uz Eiropas tirgiem.»

Belēvičs lēsa, ka, visticamāk, ekonomiskas sankcijas pret Krieviju vai konkrētiem Krievijas tautsaimniecības sektoriem no Eiropas Savienības puses netiks ieviestas, jo tas kaitētu ne tikai Krievijas, bet arī pašas Eiropas Savienības ekonomiskajām interesēm.

Cietīs ne tikai transporta un loģistikas nozare

«Tomēr, ja Krievijas militārā ekspansija turpināsies, sankcijas varētu pārvērsties no teorētiskām par reālām. Vislielāko negatīvo ietekmi Latvijas tautsaimniecībā šādā gadījumā izjutīs transporta un loģistikas nozare,» viņš atzina un atgādināja, ka teju 80% no tranzīta dzelzceļa kravām ir no Krievijas, arī autopārvadājumu lomā Krievija ir viens no galvenajiem sadarbības partneriem.

Transporta un loģistikas sektors Latvijas iekšzemes kopproduktā ieņem aptuveni 12%, kas nozīmē to, ka kravu apsīkums no/uz Krieviju dramatiski ietekmētu ne tikai uzņēmumus, kas tieši saistīti ar Krieviju, bet visu tautsaimniecību kopumā. Spēcīgās atkarības no Krievijas un NVS tirgus dēļ smagu triecienu saņemtu arī tādas nozares kā trikotāžas, pārtikas produktu un zāļu ražošana.

Latvijas iedzīvotājiem šāds scenārijs nozīmētu strauju bezdarba pieaugumu, kārtējo «jostas savilkšanu» un emigrācijas vilni.

Uz pasaules ekonomiku kopumā Ukrainas – Krievijas konflikts būtisku tiešu ietekmi neatstās. Krievija no pasaules iekšzemes kopprodukta aizņem tikai aptuveni 3%, Ukraina – labi ja 0,5%. Tālāka konflikta eskalācija militārā dimensijā gan var veicināt bažas par nākotni un radīt investīcijām nelabvēlīgu vidi pasaulē, Nordea Markets vecākais pārdošanas vadītājs rezumēja.

Foto: LETA

Četri ietekmes kanāli

Arī Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna TVNET norādīja, ka saikne ar Ukrainu mums ir diezgan maza, līdz ar to Krievijas-Ukrainas konflikta sekas Latviju galvenokārt ietekmēs no Krievijas puses.

Ir četri galvenie kanāli, caur kuriem Latvija varētu to just.

Pirmkārt, ārējā tirdzniecība. Gan rubļa kursa pavājināšanās (sadārdzinot mūsu produkciju Krievijā) dēļ, gan Krievijas vājākas izaugsmes dēļ ārējais pieprasījums mūsu eksportētājiem būs mazāks.

«Tomēr gaidāms, ka eksporta kritumu uz Krieviju kompensēs eksporta kāpums uz Eiropu, kur izaugsme, šķiet, nostiprinās. Jāsaka, ka liela daļa no eksporta uz Krieviju ir reeksports, tāpēc transporta sektors atsevišķos gadījumos varētu pat ciest vairāk nekā apstrādes rūpniecība (kur negatīvais efekts koncentrēts atsevišķās nozarēs vai pat uzņēmumos),» ekonomiste prognozēja.

Otrkārt, investīcijas. Augstāka nenoteiktība un vājāks pieprasījums var likt uzņēmējiem atlikt investīcijas (galvenokārt tiem, kas eksportē uz Krieviju un NVS valstīm), kā arī piebremzēt ārvalstu finanšu investīciju ieplūdi.

Treškārt, nerezidentu finanšu plūsmas (piemēram, banku un nekustamo īpašumu sektors).

Ceturtkārt uzņēmēju un patērētāju noskaņojums.

Ja noskaņojums ievērojami pasliktināsies, tas varētu pasliktināt negatīvo ietekmi uz eksportu un investīcijām, kā arī patēriņu.

Strašuna atzina, ka pašlaik vēl arvien esam bāzes scenārijā (proti, ka konflikts būtiski neeskalējas un sankcijas paliek pieticīgas), lai arī pēdējie notikumi Ukrainā, šķiet, virzās sliktāka scenārija virzienā.

Bāzes scenārijā Swedbank speciālisti Latvijas ekonomikai paredz ap 3% izaugsmi šogad un ap 3,5% nākamgad.

Sliktākā scenārijā Latvija varētu piedzīvot īsu un seklu recesiju, bet ne tuvu 2008.-2009. g. piedzīvotajam.

Bankas pārstāve arī sniedza apkopotus statistikas datus par Latvijas un Ukrainas ekonomisko sadarbību.

No kopējā preču eksporta pērn uz Ukrainu eksportējām 0,9%, uz Krieviju - 11,5%. Preču imports no Ukrainas bija 1% no kopējā preču importa, no Krievijas - 8,5%. Ukrainas tiešās investīcijas Latvijā veido 0,8% no kopējām, no Krievijas - 5%. Latvijas tiešās investīcijas Ukrainā ir 3,7% no kopējām Latvijas tiešajām investīcijām ārvalstīs, Krievijā - 4%.

Krievija - nozīmīgs partneris

No visa pārstrādātās pārtikas preču eksporta uz Krieviju iet aptuveni 46% (tas ir lielākais īpatsvars starp nozarēm), piemēram, uz Krieviju eksportējam gandrīz trešo daļu gaļas un zivju produkcijas un aptuveni 75% alkohola (tas gan lielā mērā ir reeksports).

Tāpat Krievija ir nozīmīgs tirdzniecības partneris ķīmiskajā rūpniecībā, kas uz Krieviju eksportē 18% (30% no medikamentiem).

No mazākām nozarēm, piemēram, piekto daļu no veļas, aptuveni 10% no piena izstrādājumiem un 75% no elektromotoriem un ģeneratoriem eksportējam uz Krieviju.

Svarīgākā nozare preču eksportā uz Ukrainu ir ķīmiskā rūpniecība (~3% no kopējā šīs nozares eksporta iet uz Ukrainu), piemēram, uz Ukrainu eksportējam aptuveni 6% no medikamentiem.

Tāpat uz Ukrainu eksportējam aptuveni 3% no tekstilmateriāliem un to izstrādājumiem, piemēram, 20% no kokvilnas audumiem un pusi no sintētiskajiem audumiem, un aptuveni 3% no veļas. No pārtikas precēm aptuveni 1,6% tiek eksportētas uz Ukrainu.

Komentāri (355)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu